chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Skolotāju prestižs Latvijā mūžizglītības kontekstā

01/10/2018
by Jolanta_ Zastavnaja_
Valoda: LV

/epale/lv/file/epale-izm-zimulispngepale-izm-zimulis.png

Izvilkums no Izglītības un zinātnes ministrijas infografikas par 2018./2019. mācību gada aktualitātēm

 

Saistībā ar jaunā mācību satura izstrādi  Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” skolotāja prestižs Latvijā kļūst par aktualitāti un izraisa lielas debates sabiedrībā. Ja jau reiz tiek izstrādāts mūsdienīgs mācību saturs, kas ir pielāgots 21.gadsimta skolēniem, tad arī attiecīgi sabiedrībai rodas daudz jautājumu, vai pedagogi to sekmīgi spēs realizēt. Aktuāli jautājumi ir par mūsdienu skolotāju prasmēm sadarboties, izglītošanos, būt gataviem realizēt skola2030.lv izstrādāto mācību saturu, turklāt ar nepieciešamajām zināšanām digitālajā jomā. Masu medijos plaši tiek apspriestas skolotājiem nepieciešamās kompetences un spēja pielāgoties 21.gadsimta skolēnu vajadzībam. 
 
Daudz tiek diskutēts par skolotāja profesijas prestižu saistībā atalgojumu. Vai tas ir viens faktors, kas veicina skolotāja prestižu? Skolotāja prestiža celšanas ietvaros būtu jaieskatās Somijas pieredzē, salīdzinot skolotāju no Latvijas un skolotāju no Somijas. Ņemot vērā paaudžu īpatnības, pasaules globalizāciju, inovācijas digitālajā pasaulē, jebkuram skolotājam regulāri savas profesionālās zināšanas ir jāpilnveido. Somijas izglītības sistēmā tam tiek paredzētas vairākas stundas nedēļā, kad skolotāji pilnveido savas profesionālās zināšanas.

Ministru Kabinets 20.09.2018. pieņēma Izglītības likuma grozījumus, lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Sadaļā par skolotāju prestiža paaugstināšanu ir minētas galvenokārt izmaiņas augstskolu studiju programmās un augstskolu finansēšana. Vai skolotāju prestižs ir atkarīgs no uzlabotas augstskolas studiju programmas vien?!

Manuprāt, skolotāja prestižs galvenokārt ir atkarīgs no izglītības sistēmas, kuru pārstāv skolotājs. Vai Somijā skolotāju profesija ir prestiža tikai tāpēc, ka ir pavisam citas prasības, turklāt ļoti augstas, iestājoties augstskolā un atalgojums augstāks?! Skolotāju prestiža veicināšanā ir jābūt kompleksai pieejai
 
Vai skolotājiem vispār ir jāpilnveidojas, jāpārkvalificējas pēc augstskolas absolvēšanas? Ja, jā, tad kādam Jūsuprāt būtu jābūt skolotāju neformālās izglītības modelim Latvijā?  

 

Jolanta Zastavnaja, Latvijas Universitātes studente

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 15
  • Lietotāja Jelena Kuzmina attēls
    Uzskatu,ka svarīgi ne tikai apspriest skolotāju (pedagogu)nepieciešamās kompetences, bet arī palīdzēt attīstīt tas. Jo, manuprāt, daudziem strādājošiem skolotājiem Latvijā šī palīdzība ir  ļoti nepieciešama.
  • Lietotāja Ieva Jaunaka attēls
      Uzskatu ka atalgojums un karjeras iespējas noteikti ir viens no profesijas prestiža rādītājiem.
    Protams, izglītības sistēmas un sabiedrības attiekmes maiņa arī varētu celt tās prestižu! 
  • Lietotāja Jūlija Timofejeva attēls
    Skolotājiem noteikti ir jāpilnveidojas un jābūt gataviem dažādām izmaiņām izglītības sistēmā un sabiedrībā. Ja skolotājs nespēj iet līdzi laikam un ir „ierūsējis” , tad viņš nevar mācīt mūsdienu skolēnus . Uz doto brīdi, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” , skolotājam ir jāapmeklē izvēles kursi 36 stundu apjomā trīs gadu laikā, bet, manuprāt, tas nav pareizi, jo bieži vien skolotāji izvēlās noklausīties vienus kursus 36 h apjomā un viss. Bieži tā pat nav apzināta pilnveidošanās, jo skolotājs iet „atsēž” kursus un uzskata, ka savu pienākumu ir izpildījis. Nevar būt runa par profesijas prestižu, ja ir skolotāji, kuri uzskata, ka pietiek pabeigt vienu augstskolu un, ka vairs nav jāizglītojas tālāk un nav jāattīsta sava pedagoģiskā kompetence.
  • Lietotāja Maija Antīpina attēls
    Manuprāt, ļoti svarīgi ir noskaidrot topošo skolotāju (studentu) izpratni par profesijas prestižu!Ko paši saka par skolotāja profesiju.  Skolotājam patiesībā ir milzīga ietekme uz  cilvēkiem, informācijas apmaiņu un sabiedrību kopumā. 
    Jautājums par atalgojumu vienmēr ir bijis aktuāls, un man gribētos teikt, ka man  pienākas atbilstošs atalgojums, jo esmu labs pedagogs, nevis es būšu labs, ja man maksās tik un tik! 
  • Lietotāja Anastasija Jekarāševa attēls
    Ņemot verā to, ka sabiedrības prasības skolotaja personībai aizvien aug, tad arī skolotājam, lai atbilstu tām prasībām ir noteikti pastāvīgi jāpilnveidojas.  Aizvien pārādās jaunās pieejas un metodes, ko skolotājiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pedagoģisko darbību, ir jāapgūst. Pilnīgi piekrītu tam apgalvojumam, ka Latvijā jāmaina ne tikai augstskolas izglītības sistēma skolotāju studiju programmai ka arī pievērst uzmanību jau esošiem skolotājiem un to kvalitatīvai pilnveidei. Augstskolas izglītības sistēmā skolotāju studiju programmai, manuprāt ir jāliek akcents uz praktisko zināšanu apguvi, ka arī uz to ir jāliek akcents profesionalās pilnveides kursiem, jo reizē m, saņemot teorētisko informāciju skolotājam nav ne jausmas kā to labāk izmantot pedagoģiskajā procesā.
  • Lietotāja Laima Kronberga attēls
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE

    Mūsdienās vairs nav laika gaidīt, lai izglītības sistēma pati uzlabotos. Pedagogiem pašiem jātiecas pēc profesionālas kultūras, jāattīsta personīgo pārmaiņu spējas nevis strādājot tik kādai atsevišķai grupai, bet gan pārmaiņu procesā ir jāmeklē sabiedrotie, radniecīgas dvēseles. Tad arī skolotāja prestižs būs manāms sabiedrībai kopumā.

    Kā vienu no būtiskākajā problēmām vēlos minēt neskaidrību un nekonkrētību gaidāmo reformu pakāpeniskajā ieviešanā. Lai arī oficiāli ar jauno mācību saturu, pirmsskolas sāks strādāt no nākamā mācību gada. Izglītības pārvalde pakāpenisko pāreju sagaida jau šobrīd, lai arī sniegt skolotājiem metodisko atbalstu pārmaiņu ieviešanai ir praktiski neiespējami informācijas trūkuma dēļ.


    Gaidāmo pārmaiņu atbalsta materiālu pieejamība:

     Mācību programmas paraugs pirmsskolai (no 2019. gada aprīļa)

     Mācību līdzekļu paraugi ( pieejami pakāpeniski no 2019. gada aprīļa)

    Metodiskie atbalsta materiāli pirmsskolas pedagogiem (pieejami pakāpeniski no 2019. gada aprīļa)

     Digitālā mācību resursu krātuve (no 2019. gada janvāra)

    Nākamie plānotie ieviešanas semināri plānoti 2019. gada pavasarī .


  • Lietotāja Aleksandra Araka attēls
    Iespējams jāsāk ar to, ka sabiedrība ir tā, kas izvērtē, kura profesija ir prestiža, kura, nē. Un, ja paskatās tieši uz skolotājas profesiju Latvijā, bieži vien var dzirdēt šādus komentārus: "Cik jauki ir strādāt par skolotāju, darba diena beidzas jau ap 15.00, divi mēneši atvaļinājumā utt." Bet reālas darbs, ko skolotāja iegulda mācību līdzekļos un skolēnos, paliek skolas telpās. Kādā veidā celt prestižu? Iespējams, jāsāk vismaz ar medijiem, kuri atklātu skolotājas reālo darba laiku un ieguldījumu.
    Papildus tam, skolotājām ir noteiktas stundas, kuras ir jāiziet kursos un semināros, katrus trīs gadus. Tas nozīmē, ka pedagogi vienmēr ir informēti par novitātēm, par iespējām apmācīties un pilnveidoties, un, teiksim atklāti, ir spiesti tos izmantot!
  • Lietotāja Zane Zundāne attēls
    Piekrītu raksta autorei, šī brīža situācija izglītības iestādēs ir skumja, ņemot vērā, gan vecāku, gan skolēnu, kā arī sabiedrības attieksmi pret skolām, un skolotājiem. Ko īsti var vēlēties, ja vecāki mājās jau noskaņo bērnus, ka skola ir bezjēdzīga, bet skolotāji nejēdzīgi. Pat valsts līmenī būtu jārīko atbalsta pasākumi, vai reklamācija, kas spētu atkal uzlabot skolotāju prestižu un sabiedrības izpratni par izglītības nepieciešamību, gan kā mācību procesa, gan arī kā rezultāta- zināšanu noderību. Skolām būtu jālepojas ar sevi, jāuzlabo sevi, jācīnās, lai skolēni vēlētos mācīties, cienītu savus pasniedzējus, pedagogus un viņu ieguldīto darbu savā tālākajā izglītībā! 
  • Lietotāja Liene Niedola attēls

    Piekrītu raksta autorei, ka skolotāja prestižs veidojas no savstarpēji saistītām lietām. Manuprāt, būtiskākās ikdienas lietas/parādības, kas grauj skolotāja profesijas prestižu ir:

    - sabiedrības divkosīgā attieksme pret mācību procesu skolā;

    - valsts vadības nekompetence;

    - iekšēji starp skolotājiem esošais negatīvisms.

    Sabiedrības divkosīgā attieksme pret mācību procesu skolā

    Šīs nianses kontekstā vēlos minēt to, ka nereti vecāki kritizē visu skolā notiekošo, regulāri traucē pedagogu darbu, apšaubot to kompetenci un spēju veikt savus tiešos darba pienākumus. Pozitīvi, ja vecāki iesaistās, kad pedagogs uz to mudina, bet apbēdina, ja vecāks nāk uz skolu ar domu pamācīt skolotāju strādāt un pakritizēt skolotāju kā personību. Šādi uzvedoties vecāki dod iespēju bērniem novērot to, ka skolotāju var bīdīt un stumdīt ( vairāk vai mazāk - atkarīgs no pedagoga), mājās viņu var nievāt. Un visiem mums ir ļoti labi zināms, ka bērns ir vecāku spogulis, ja vecāks mājās ar ironiju runā par skolotāju, arī bērns atnākot uz skolu, ar savu uzvedību atspoguļos vecāku attieksmi.

    Valsts vadības nekompetence

    Manuprāt, no valsts puses vienīgais veids, kā celt skolotāja profesijas prestižu ir palielinot algas, taču, manuprāt, no vienas puses tas ir aplami. Manā skatījumā pedagogu darba prestižu var palielināt ne tikai algas palielināšana, bet arī iespēja skolotājam doties izdienas pensijā, lai ne tikai uzlabotu izglītības kvalitāti, piesaistot jaunus resursus / darba spēku, bet arī sniegtu šādā veidā novērtējumu pedagogam, kurš jau vairākus gadu desmitus ir strādājis ikdienā saskaroties ar dažādām stresa situācijām.

    Iekšēji starp skolotājiem esošais negatīvisms

    Nereti ir novērots, ka skolotāji paši savā starpā un sarunās ar saviem paziņām noniecina profesiju, kurā strādā. Manuprāt, šāda veida “sulošanās” iekšēji rada negatīvas izpausmes uz āru, kuras apkārtējie turpina nest tālāk.


    Manuprāt, lai spriestu par skolotāju prestižu un censtos to uzlabot, ir nepieciešams apskatīt visas puses.

  • Lietotāja Evita Lidere attēls
    Protams, ka pēc augstskolas beigšanas vajag pilnveidot savas zināšanas. Īpaši tagad, kad grib ieviest jauno kompetenču pieeju. Manuprāt, šo kompetenču pieeju jau vajag masveida apmācības, zinu, ka ļoti daudziem skolotājiem īpaši pirmsskolas skolotājiem ir tikai neliels priekšstats par to,kas tas vispār ir. Tieši šada iemesla dēļ skolotājām ir jāiet papildus visādos kursos un semināros, lai izprastu kā būs jāstrādā un tas ir jādara pēc iespējas ātrāk, nevis tad kad jau tiks viss ieviest. Zinu, ka pašlaik ir daudz semināri priekš vadītājiem un metodiķiem, bet priekš skolotājiem ir tikai nedaudz. Lai skolotājas amats būtu prestižs, tad skolotājai ir jāpārzina savas mācīšanas metodes, bet ja, kas tiek mainīts tad skolotājai jau laikus jāsāk domāt kādas būs šīs jaunās metodes. Diez vai skolotājs kurš nebūs pārliecināts par sava darba spējām varēs uzskatīt, ka viņa darbs ir prestižs. Līdz ar to diez vai apkārtējie varēs tā domāt.