chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Pārdomas par pieaugušo izglītību un profesionālo pilnveidi

04/12/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN SK ET BG LT FR FI SV RO DE NL HU SL EL ES IT PL CS

/epale/ga/file/career-development-and-adult-learningCareer development and adult learning

Career development and adult learning

EPALE tematiskais koordinators Saimons Broeks (Simon Broek) dalās pārdomās par pieaugušo izglītības lomu  profesionālajā pilnveidē.

Mēs visi saprotam, ka mūsdienās darba ņēmēji visu savu darba dzīves laiku nestrādās vienā darba vietā pie viena un tā paša darba devēja. Tā kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, nav iespējams balstīties tikai uz tām zināšanām, spējām un kompetencēm, kas iegūtas sākotnējā profesijas apguvē.

Ja mēs vēlamies darboties mūsdienu sabiedrībā, mums regulāri jāatsvaidzina savas zināšanas, spējas un kompetences. Šajā bloga rakstā es vēlētos paust savu viedokli par pieaugušo izglītību un karjeras attīstību

Pilnveidošanas nepieciešamība darbiniekiem ar zemu kvalifikāciju un karjeras attīstībā 

Parasti pieaugušo izglītība profesionālās karjeras laikā kļūst aktuāla divos gadījumos:

  1. Ja profesionālajā karjerā kaut kas nenotiek kā paredzēts un rodas kvalifikācijas deficīts. Persona zaudē darbu un, lai atrastu citu darbu, nepieciešamas apmācības, jāatsvaidzina zināšanas darbam ar datoru vai arī jāpārkvalificējas citam darbam.
  2. Ja karjera attīstās ļoti labi un darba devējs investē līdzekļus savu darbinieku kompetenču attīstībā, lai - kā uzņēmums - saglabātu savu konkurētspēju.

Parasti otrajā gadījumā investīcijas ir būtiski lielākas nekā pirmajā. Arī to avots ir cits. Otrajā gadījumā galvenais avots ir darba devējs; pirmajā gadījumā izdevumus uzņemas attiecīgā persona pati un valdība (nodarbinātības dienesti).

Otrajā gadījumā bez tam vēl pastāv atšķirība starp zemas kvalifikācijas un vidējas vai augstas kvalifikācijas darbiniekiem: augsti kvalificētiem darbiniekiem salīdzinājumā ar darbiniekiem ar zemu kvalifikāciju parasti tiek piedāvātas apmācības, kas tieši saistītas ar karjeras pilnveidi.  Bez tam nevienlīdzību veicina arī tas, ka augstu kvalificētu darbinieku rīcībā parasti ir vairāk līdzekļu, kas ļauj viņiem pašiem iegūt papildus izglītību (piemēram, absolvējot papildus izglītības programmas), tādēļ viņi ir labāk sagatavoti, ja karjera neveidojas kā iecerēts.

Līdz ar to pieaugušo izglītībā un karjeras attīstībā starp zemas un augstas kvalifikācijas darbiniekiem pastāv diezgan lielas atšķirības. Zemas kvalifikācijas darbiniekiem ir mazāk iespēju papildināt izglītību karjeras ietvaros, viņi biežāk zaudē darbu, viņiem ir mazāk līdzekļu  papildus izglītības finansēšanai, un bieži vien viņiem ir jāpiedalās savu kvalifikācijas celšanas apmācību līdzfinansēšanā, lai atkal iekļautos darba tirgū.

Šo iemeslu dēļ šķiet, ka pieaugušo izglītība un karjeras attīstība nevis likvidē, bet tieši pretēji- veicina nevienlīdzību.

Līdz ar to rodas šādi jautājumi:

Kā mēs varam uzlabot šo situāciju? Vai pastāv labi vadlīniju piemēri, kurās arī darbiniekiem ar zemu kvalifikāciju pieaugušo izglītība un karjeras attīstība notiek līdztekus?

Ir ļoti svarīgi, lai darba vide visiem darba ņēmējiem būtu arī mācību vide. Tas nozīmē, ka jābūt stimuliem, kas veicina mācīšanos (piemēram, karjeras attīstības iespējas), ka jāpiedāvā mācību iespējas (kursus, neformālu apmaiņu) un visbeidzot - darba uzdevumiem jārosina darba ņēmēji iegūt papildus izglītību. Pēdējais aspekts rosina pārdomas par to, ka darbinieki ar zemu kvalifikāciju bieži vien strādā vietās, kurās viņiem jāveic ierobežots uzdevumu apjoms, pie tam šie uzdevumi ir vienveidīgi un nerada stimulu jaunu spēju attīstīšanai.

No tā var secināt, ka darba devējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība darbiniekam kā daudzpusīgai personai, kuras intelekts darbā ir jāattīsta, nevis jāredz viņā tikai objekts, par kura pakalpojumu tiek samaksāts.

No valdības viedokļa tas nozīmē, ka vairāk būtu jārūpējas par to, lai neizveidotos kvalifikācijas deficīts, lai šis deficīts nebūtu jānovērš, kad cilvēks zaudē darbu. To var panākt, atbalstot darba devējus mācību vides ierīkošanā un regulāri piedāvājot darba ņēmējiem karjeras un kompetenču pārbaudes pasākumus. 

Nīderlandes piemērs: attīstības konsultācijas un pilnveide mūža garumā 

Nīderlandē tiek veikti eksperimenti, kuros vairāk nekā 45 darba ņēmējiem tiek piedāvātas attīstības konsultācijas (Tijdelijke Subsidieregeling Ontwikkeladvies Vijfenveertigplussers). Šajā eksperimentā uzņēmumiem (un to vadībai) tiek sniegts atbalsts, lai tie radītu darbiniekiem labāku mācību vidi un iespējas karjeras attīstīšanai, savukārt darba ņēmējiem tiek rīkoti nepieciešamie eksāmeni. Ja nepieciešams, darba ņēmējiem tiek piešķirta finansiāla palīdzība konsultācijai (600 EUR), un uzņēmuma valde var saņemt finansiālu atbalstu 300 EUR apmērā papildus apmācībām, lai atbalstītu darbiniekus viņu karjeras plānošanā un turpmākajā attīstībā.

Eksperiments notiks līdz 2019. gada jūlijam. Tādēļ mums vēl mazliet jāpaciešas, līdz redzēsim rezultātus un varēsim izmantot iegūtās atziņas turpmākajā darbā. 

Par laimi vadlīniju attīstībai nav jāgaida novērtējums. Nesen tika publicētas jaunas valdības vadlīnijas mūžizglītībā (Leven Lang Ontwikkelen). Šajās vadlīnijās noteikts, ka jāattīsta pozitīva un stipra mācīšanās kultūra, kurā visi tiek mudināti un atbalstīti uzņemties atbildību par savu personīgo pilnveidi, un pirmkārt, tie, kuri ir visvairāk apdraudēti. Uzziniet vairāk par šīm vadlīnijām (nīderlandiešu valodā).

Vai Jūsu valstī ir līdzīgas vadlīnijas, kurās apskatīta šī tēma? Lūdzu, dalieties ar mums savos komentāros!!


Saimons Broeks (Simon Broek) ir piedalījies vairākos Eiropas pētījumu projektos par izglītības, darba tirgus un apdrošināšanas tēmām. Viņš ir konsultējis Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas aģentūras par izglītības politikas, mūžizglītības un darba tirgus aspektiem un ir institūcijas „Ockham Institute of Policy Support“ pārvaldošais partneris.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 12
  • Lietotāja Madara Kantāne attēls
    Pēc savas pieredzes varu teikt, ka daudz kas atkarīgs no paša darba devēja. Ja darba devējs pats būs ieinteresēts sevis pilnveidošanā, regulāri apmeklēs dažādus kursus, konferences utt., tad viņš šo praksi pēc iespējas labāk centīsies ieviest savā darba vietā - organizēs kursus no iestādes līdzekļiem (vismaz reizi gadā) saviem darbiniekiem, kā arī ieteiks un piedāvās viņiem kursus, kurus apmeklēt. Bet, ja darba devējs šo pieaugušo izglītību organizē tikai "ķeksīša pēc", tad daudz kas tiek novelts uz darbinieku pleciem, kā aprakstīts rakstā.
  • Lietotāja Māra Podiņa attēls
    Jāpiekrīt, ka augstas kvalifikācijas darbiniekiem ir vairāk iespēju papildināt esošās zināšanas. Bet iespējams, ka iemesli ir diezgan loģiski - izglītotāki cilvēki ir vairāk motivēti mācīties, tādēļ arī piedāvājums ir lielāks. Zemas kvalifikācijas darbinieki parasti ir tie pieaugušie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ sava laika izglītības sistēmā nav veiksmīgi iekļāvušies,  tādēļ arī interese par kvalifikācijas celšanu ir krietni mazāka, jo sakņojas negatīvā pieredzē. Iespējamais risinājums ir reklāma. Cilvēkiem nepieciešama viegli pieejama informācija par izglītības iespējām. 
  • Lietotāja Elizabete Eliza Bitane attēls
    Lēnām mainās izglītības sistēma Latvijā, ieaudzinot jaunajam darba spēkam vērtību, ka dzīve ir nepārtraukta kustība un ir jāmācās nepārtraukti. Mūžizglītība ir jauns termins, kas nu sāk spēlēt lielu lomu mūsu ikdienās. Man kā 23 gadus vecai jaunietei tas nešķiet izaicinoši vai neizprotami. Ir jāmācās un es to daru. Arī izvērtējot potenciālo darba devēju, lielu lomu spēlē tas, vai uzņēmums atbalsta studijas paralēli darbam. 
    Kas attiecas uz papildus karjeras attīstības kursiem, kurus sedz darba devējs, tad manā pieredzē viss ir bijis jāpanāk pašai. Neviens īsti pakaļ neskries ar bezmaksas kursiem vai semināriem. Ja tu kā dabrinieks spēj atrast un pamatot savu dalību kādā pilnveides kursā, darba devējs ir pretimnākošs. Nekas nenotiek tāpat vien, ir jābūt informētam par savām iespējām un par tām arī jācīnās. 
    Iespēju nezināšana neatbrīvo mūs no atbildības.
  • Lietotāja Simona Dzirko attēls
    Pilnībā piekrītu. Mūsdienu pasaulē nepārtraukti jāapgūst jaunas zināšanas un jāprot tās pielietot; turklāt cilvēka vislielākā "skola" ir tieši viņa darba dzīve, kurā viņš pavada visvairāk laika mūža griezumā. Rakstā tiek pozitīvi uzsvērts, ka darba devējam būtu jādomā par savu darbinieku izglītošanu, taču arī pašam darba ņēmējam ir jāuzņemas atbildība par savu prasmju un zināšanu pilnveidi. Darba ņēmējs adekvāti uzrunājot darba devēju, var panākt atbalstu kvalifikācijas celšanai, ja tas ir pamatoti un darba devējam tādas iespējas pastāv. Taču jāatzīst, ka pastāv gan dažādi darba devēji, gan dažādi darba ņēmēji. Labs darba devējs zinās, ka ieguldījums darbiniekos ir ilgtermiņa ieguldījums ar garantētu peļņu, bet labs darba ņēmējs sapratīs, ka sevis pilnveidošana ir veiksmes atslēga.
  • Lietotāja Klaudia Jakieła attēls
    Pracodawca powinien inwestować w pracownika, istnieje takie powiedzenie „jeśli zadbam o swojego pracownika, to on zadba o moich klientów”. Niestety rzeczywistość często wyglada inaczej i pracujemy za najniższa krajową. Miejmy jednak nadzieje, że to się zmieni i pracodawcy postawią na rozwój pracowników, tak by mogli posiąść doświadczenie nie tylko w swojej branży. 
  • Lietotāja Monika Nowak attēls
    Nzaważniejsza w tym wszystkim jest postawa pracodawcy. To od niego zależy w jakim stopniu pracownicy będą wyszkoleni.W dzisiejszych czasach powinni oni jednak stawiać na rozwój zwłaszcza ten techniczny.
  • Lietotāja Jeļena Alute attēls
    Ļoti svarīgi kāda ir darba devēja un darba ņēmēja attieksme pret kompetenču paaugstināšanas. Latvijā ir  darba devēji, kuri ieinteresēti lai darba ņēmēji ilgstoši un kvalitatīvi strādā uzņēmumā, tāpēc regulāri piedāvā darba ņēmējiem karjeras izaugsmes un kompetenču pārbaudes pasākumus. Bet diemžēl tādu nav daudz, un ne visi darba ņēmēji ar prieku pieņem piedāvājumu paaugstināt savas kompetences. 
  • Lietotāja Jelena Muravska attēls
    Strādājot jebkurā profesijā, mums būs jāsaskaras ar tehnoloģiju attīstību, kas no strādājošiem pieprasa sekot līdzi jaunajam, kā arī prasmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Papildu mācības un kvalifikācijas celšana palīdzēs  kļūt konkurētspējīgākam darba tirgū.Lai veicinātu pieaugušo izglītību, valsts sniedz atbalstu dažādām pašvaldību organizētām izglītības programmām. Pašvaldībās pieejamas mācību programmas pieaugušajiem par visdažādākajām tēmām.
  • Lietotāja Aleksandra Araka attēls
    Profesijas ir dažādas un laiks nestāv uz vietas, vienmēr atrodas kaut kas jauns, kas jāmācās papildus. Un darba devējiem ir jādomā par to, kā varētu paaugstināt savu darbinieku kvalifikāciju, jo ne visi darbinieki izvēlās mācīties mūžizglītībā.
  • Lietotāja Elizabet Dobre attēls
    Véleményem szerint nagyon hasznos a hollandiai fejlesztési tanácsadási kísérlet, mivel ad valamit az alkalmazottak és a vezetők számára is egyaránt. Kíváncsian várom a kutatási eredményeket, hogy milyen tanulságokat vonhatunk le ebből a folyamatból.