chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Iecietības un izpratnes veicināšana – īpašais pieaugušo izglītības uzdevums

05/06/2017
by Daina Jankalne
Valoda: LV
Document available also in: EN BG FR HU HR PL ES CS DE EL

Divus gadus pēc Parīzes Deklarācijas par pilsonību un cilvēktiesībām pieņemšanas EPALE tematiskais koordinators Endrjū Makošans pēta pieaugušo izglītības lomu brīvības un plurālisma kā vērtību stiprināšanā un diskriminācijas izskaušanā.

 

Attīstība jāpaātrina

Ir pagājuši tikai nedaudz vairāk kā divi gadi kopš ES izglītības ministri pieņēma Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopīgo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību. Pagājušajā gadā Eurydice ziņojumā tika konstatēts, ka, kaut arī dalībvalstis ir centušās ieviest attiecīgo politiku visos izglītības sektoros, pieaugušo izglītība zināmā mērā ir atstāta novārtā. Līdz ziņojuma publicēšanas brīdim pieaugušo izglītībai uzmanība ir pievērsta tikai 3 Beļģijas reģionos, Bulgārijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Anglijā un Velsā. Ir pilnīgi skaidrs, ka pieaugušo izglītībai ir straujāk jāapgūst savas iespējas šajā jomā.

 

Deklarācija par pilsoniskuma un kopīgo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību. Parīze, 2015. g. marts

Deklarācija izvirza vienotus mērķus dalībvalstīm un mudina ES garantēt ideju apmaiņu un labo praksi, lai panāktu, ka

  • Bērni un jaunieši iegūst sociālās, pilsoniskās un starpkultūru kompetences, veicinot demokrātiskās vērtības un cilvēka pamattiesības  sociālo iekļaušanu, nediskriminēšanu un aktīvu pilsonību.
  • Tiek veicināta kritiskā domāšana un mediju lasītprasme, it īpaši Internetā un sociālajos portālos, tādējādi attīstītot kritisku attieksmi pret jebkurām diskriminācijas un ideoloģiskā spiediena formām.
  • Tiek veicināta bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītošana, nodrošinot, ka mūsu izglītības un apmācības sistēmas sniedz viņiem nepieciešamo.
  • Starpkultūru dialoga veicināšana visās mācīšanās formās sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm un ievērojot politikas vadlīnijas.

 

Tabulā sastopamo terminu tulkojums

Centrā:

  • Pieaugušo izglītības iestādes

Augšā pa labi un tālāk - pulksteņrādītāja virzienā:

  • Līderība dažādības atbalstam
  • Skolotāju izglītība
  • Kulturālsensitīva pedagoģija
  • Sadarbība ar kopienām
  • Autentiska prakse
  • Iestādes kopējā pieeja

Pieaugušo izglītība atrodas labā situācijā, lai spētu sniegt savu īpašo ieguldījumu …

Kaut arī trūkst pierādījumu tam, kas šajā jomā darbojas un kas ne, Eiropas Izglītības un apmācības sociālo aspektu ekspertu tīkla (NESET II)  ziņojums (ārēja saite) piedāvā būtisku ieskatu šajos jautājumos. Kaut arī ziņojumā galvenokārt aprakstīta izglītība skolās, tomēr tajā ietvertos secinājumus un rekomendācijas var izmantot, lai izstrādātu ieteikumus, kā pieaugušo izglītībā īstenot Parīzē noteiktos mērķus.

  • Izveidojiet pieeju, ko īstenos iestāde kopumā: pieaugušo izglītības  iestādes var kļūt par īpašu vietu, kur satiekas cilvēki no dažādām sabiedrības daļām. Tādējādi šīm iestādēm ir iespēja sniegt īpašu pienesumu, radot atmosfēru, kur tiek veicināta dažādība un vienlaicīgi tiek nodrošināta individuāla mācīšanās vide.

  • Izveidojiet autentisku praksi, sadarbojoties un veidojot partnerības ar dažādām sabiedrības grupām un nevalstisko sektoru. Pieaugušo izglītības iestādēm bez vietējās sabiedrības grupu līdzdalības būs grūti izveidot autentisku vidi un pieeju dažādības veicināšanai. Turklāt nevalstiskās organizācijas var būt nenovērtējams pieredzes avots, ko pieaugušo izglītības organizācijām izmantot.

  • Sadarbojieties ar dažādām kopienām: Pieaugušo izglītotājiem ir iespējas veicināt saliedētību, nodrošinot, ka viņu izglītības programmas ir pieejamas cilvēkiem no dažādām sabiedrības grupām. Tam var būt nepieciešamas jaunas aktivitātes, kas uzrunātu cilvēkus no dažādām kopienām, izmantojot gan fiziskās iespējas sasniegt šos cilvēkus, gan sociālo mediju platformas.  

  • Nodrošiniet, lai pedagoģiskajās pieejās tiktu ņemta vērā kultūras specifika: Papildus sadarbībai ar kopienām, pieaugušo izglītības iestādes var arī pārskatīt savas programmas un pedagoģisko pieeju, lai padarītu tās pievilcīgas cilvēkiem ar dažādu kultūras pieredzi, ņemot vērā, ka dažādas kopienas var mācīties dažādos veidos. Ļoti noderīga var būt aktīvas līdzdalības pedagoģija, sadarbības izglītība un mācīšanās no cilvēkiem, kas atrodas līdzīgā situācijā.

  • Efektīva līderība dažādības veicināšanai:  Kā norādīts NESET II ziņojumā, viscaur Eiropā ir nepieciešama lielāka dažādība izglītības augstākās vadības līmenī: lēmumu pieņēmēju vidū trūkst minoritāšu pārstāvju. Arī pašreizējiem līderiem vajadzētu sniegt atbalstu, nodrošinot vadības kursus, kas veicinātu pozitīvu pieeju dažādībai.

  • Efektīva skolotāju izglītība: Pieaugušo izglītotājiem ir jābūt attiecīgi izglītotiem, lai efektīvi izmantotu dažādību mācību vidē, kur tie strādā, ieviešot jaunas kultūrsensitīvu pedagoģisku pieeju. Tāpat šie cilvēki ir jāapmāca, kā izturēties pret aizspriedumiem un neiecietību, ar ko tiem var nākties saskarties jebkurā darba dienas brīdī.

 

…bet joprojām pastāv sarežģīti jautājumi

Nav šaubu, ka šīs iespējas pieaugušo izglītībai izvirza arī jaunus jautājumus:

  • Pieaugušo izglītība lielā mērā koncentrējas uz linguistisko, matemātikas un digitālo prasmju attīstīšanu pieaugušajiem, kas dažādu iemeslu dēļ tās nav pietiekoši apguvuši skolā. Bet vai tagad nav tikpat būtiski uzskatīt pilsonību par pamata prasmi pieaugušo izglītībā?

  • Ja pilsonību par tādu uzskatām, kā rīkosimies tālāk? Ir labi piemēri, kur izglītība par cilvēktiesībām un iecietību ir integrēta ieceļotāju izglītības programmās (piem., Norvēģijas Menneskerettighets Akademiet  (ārēja saite)- Cilvēktiesību akadēmija). Bet cik reāli ir cerēt, ka pilsonība tiks integrēta visu pamatprasmju apguvē pieaugušo izglītībā? Ar kādiem šķēršļiem mēs varam saskarties?


Endrjū Makošans ir strādājis izglītības un apmācības jomā vairāk nekā 30 gadus. Vairāk nekā 15 gadus viņš ir vadījis ES pētījumus un vērtēšanas projektus un pirms tam strādājis par konsultantu Lielbritānijā. Šobrīd Endrjū ir neatkarīgs zinātnieks un konsultants, Lielbritānijas ECVET eksperts un vecākais pētnieks Kompensējošās izglītības centrā (Educational Disadvantage Centre) Dublinas Universitātē Īrijā (Dublin City University).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Hayat Faqeer attēls

    I think whithin the field of TEFL, it is yet to pubish text-books that can be happily taught with an approach to tolerance, understanding and diversity. I think it might be quite difficult to accomplish this while having in mind the entire globe and issues within.

     

  • Lietotāja Hayat Faqeer attēls

    I think whithin the field of TEFL, it is yet to pubish text-books that can be happily taught with an approach to tolerance, understanding and diversity. I think it might be quite difficult to accomplish this while having in mind the entire globe and issues within.