chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Pieaugušo izglītības īstenošana Latvijas pašvaldībās

25/10/2018
by Ingrida Muraskovska
Valoda: LV

/epale/lv/file/pieauguso-izglitiba-800pngpieauguso-izglitiba-800.png

 

Viens no principiem pieaugušo izglītības politikā ir nodrošināt pieaugušo izglītības pieejamību. Šī principa īstenošanā visnozīmīgāko ieguldījumu var sniegt pašvaldības, kuras vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības un spēj veidot izglītības piedāvājumu dzīves vietas tuvumā. Kā ar to veicas Latvijas pašvaldībām?

 

Juridiskais ietvars

Pašvaldību kompetence pieaugušo izglītībā  ir noteikta Izglītības likuma 17. panta 3.daļas 22.punktā.  Tā ir:  “pašvaldības īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu”. Šīs kompetences īstenošanu traucē zināma likumu nesaskaņotība.

Likumā “Par pašvaldībām” ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas, kuras pašvaldībām ir pienākums finansēt no sava budžeta. Attiecībā uz izglītību ir noteikta funkcija “gādāt par iedzīvotāju izglītību”, taču uzskaitījumā, kas konkretizē šo funkciju, pieaugušo izglītošana nav minēta.  Tā kā valsts nepiešķir pašvaldībām finansējumu pieaugušo izglītībai un pieaugušo izglītība nav stingri noteikta kā pašvaldību autonomā funkcija, pašvaldības visnotaļ atšķirīgi īsteno pieaugušo izglītības politiku. Tas ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita pašvaldībā, vēsturiskās tradīcijas, konkrētajiem cilvēkresursiem, deputātu korpusa un citiem faktoriem.

 

Organizatoriskie modeļi

Praksē pašvaldībās  ir sastopami vairāki pieaugušo izglītības organizatoriskie modeļi:

  1. Iestādes modelis – pieaugušo izglītības funkciju uztic konkrēti pieaugušo izglītības mērķim izveidotai pašvaldības dibinātai izglītības iestādei.
  2. Multifunkcionālais modelis – funkciju kā papildus uzdevumu uztic kādai no esošajām pašvaldības izglītības iestādēm (profesionālajai vai vispārizglītojošai skolai).
  3. Pakalpojuma pirkšana – pieaugušo izglītības organizāciju uztic pašvaldības darbiniekam (izglītības speciālistam, projektu vadītājam, tūrisma speciālistam), kas kontraktē pasūtījumu komercsabiedrībām.
  4. Deleģēšanas modelis – pieaugušo izglītības organizēšanu ar lēmumu deleģē biedrībai, kura dibināta atbilstošajam mērķim. (Gunārs Kurlovičs “Pieaugušo izglītība Dobeles novadā – sasniegtais, iespējas un vajadzības””, 2013 (.pdf))

Pašvaldības dibinātas pieaugušo izglītības iestādes bieži ir ar noteiktu specializāciju vai papildus funkcijām.  Tādas ir: Auces novada Pieaugušo izglītības un informācijas centrs, Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs, Dobeles pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs un citi.

Multifunkcionālajā modelī izglītības iestāde apvieno izglītības pakalpojumus pedagogiem, pieaugušajiem un pat bērniem. Šeit var minēt Ventspils Digitālo centru, Rīgas Izglītības un metodiski informatīvo centru, Zemgales reģionālo kompetenču attīstības centru.

Pakalpojumu pirkšanas modeli interesanti īsteno Nīcas novada pašvaldība. Tā īsteno iedzīvotāju pašvirzītu mācīšanos. Novada pagastos ir izveidoti sabiedriskie centri, kuri apvieno aktīvos iedzīvotājus. Sabiedriskajos centros dalībnieki paši izvirza idejas par mācību vajadzībām, un pašvaldība  finansiāli atbalsta to īstenošanu. Novada pieaugušo izglītības metodiķe sadarbojas ar Liepājas universitāti, Liepājas Valsts tehnikumu un citām iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības īstenojumu.

Modelis, kurā pieaugušo izglītības funkcija deleģēta biedrībai, tiek īstenota Jaunpils novadā. Tā ir uzticēta biedrībai “Jaunpils reģionālās attīstības centrs “Rats”. Biedrības misija ir  aktivizēt Jaunpils un apkārtējo pagastu iedzīvotājus sevis izglītošanai un savas dzīves uzlabošanai. Mālpils novadā pieaugušo izglītību īsteno Mālpils Tautas skola, kura aktīvi darbojas projektos.

2010.gadā IZM veica informācijas apkopojumu par pieaugušo izglītību pašvaldībās. Pētījuma rezultātā tika noskaidroti veidi, kuros pašvaldības finansiāli veicina pieaugušo izglītības attīstību savās teritorijās:

  • finansējot vai līdzfinansējot teritorijā esošās izglītības iestādes, kas īsteno pieaugušo neformālo izglītību (pieaugušo izglītības centri, tautas skolas, kultūras centri, vispārējās izglītības iestādes u.c.);
  • nodrošinot telpas vai piedāvājot atlaides telpu īrei pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanai;
  • īsteno vai līdzfinansē ārvalstu finanšu instrumentu projektus, kuri vērsti uz pieaugušo  neformālās izglītības īstenošanu un attīstību;
  • piedāvā dotācijas NVO (nevalstiskajām organizācijām), kuras nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, 2014 (.pdf)).

 

Pašvaldību vieta kopējā pieaugušo izglītības sistēmā

Pašvaldību līmenis spēj nodrošināt tiešāku saiti ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir precīzāka informācija par izglītības vajadzībām, ir iespēja veidot ciešāku sadarbības saikni starp iesaistītajām institūcijām. Tomēr pašvaldību līmenis var būt par šauru situācijās, kad vienā pašvaldībā nav pieejamas visa izglītības līmeņa institūcijas, kas nodrošinātu plaša profila mācību iespējas, nav liels skaits uzņēmumu, u.c. apstākļi, kas var radīt šķēršļus  saņemt izglītības piedāvājumu interesējošā jomā  vai iegūt darbu pēc iespējas tuvāk dzīves vietai.

Plašāku „laukuma” redzējumu, koordināciju starp dažāda līmeņa izglītības  pakalpojuma sniedzējiem var nodrošināt reģionālais līmenis. “[…] tas ir optimāls pieaugušo izglītības attīstības veicināšanai, jo spēj veikt reģionam specifiski nepieciešamos pasākumus – programmu izvēle, finansējuma novirzīšana konkrētām mērķa grupām, reaģēšana uz uzņēmēju, valsts un pašvaldību institūciju pieprasījumu reģionā. Plānošanas reģioniem nav noteikta atbildība un deleģēta funkcija veicināt pieaugušo izglītības attīstību reģionos, tomēr ir jāatzīmē plānošanas reģionu nozīme līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanā, kuras īstenošanai visi pieci plānošanas reģioni ir strādājuši pie finansējuma piesaistes arī pieaugušo izglītības attīstībai”. (Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaiste pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā, 2013 (.pdf)).

Šobrīd plānošanas reģioniem ir iespējas atbalstīt pašvaldības, pārstāvot to intereses Pieaugušo izglītības Pārvaldības padomē, kas darbojas IZM virsvadībā un ir pieaugušo izglītības koordinējošais orgāns valstī. Plānošanas reģioniem veids, kā tie sadarbojas ar savām pašvaldībām, arī ir atšķirīgs. Kurzemes plānošanas reģionā strādā izglītības eksperts. Tā funkcijas ir informēt pašvaldību atbildīgos pat aktualitātēm pieaugušo izglītībā, konsultēt, regulāri organizēt tikšanās un pieredzes apmaiņu, veicināt  elastīgu piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanu, īstenot starptautiskas sadarbības projektus, citiem vārdiem, veidot pieaugušo izglītības tīklu. Citi reģioni šīs funkcijas īsteno citādi vai daļēji.

Par pašvaldību lomas pieaugumu liecina tas, ka tās ir iesaistītas kā sadarbības partneri nodarbināto mācību projektā – veic izglītības vajadzību apzināšanu un pārrunas ar uzņēmējiem, informē par iespējām iedzīvotājus. Svarīgi būtu šo darbības modeli saglabāt un attīstīt, projektam noslēdzoties. Nepārtraukta pakalpojuma nodrošināšana vairo iedzīvotāju uzticēšanos un sekmē viņu iesaisti izglītībā. Pieaugušo izglītības Pārvaldības padomes darbība vieš paļāvību, ka pieaugušo izglītībā tiks sakārtoti arvien jauni jautājumi, tai skaitā, arī attiecībā uz pašvaldību lomu un iespējām pieaugušo izglītībā.

 

Ingrīda Muraškovska,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte, EPALE mājas lapas redaktore

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Zane Zundāne attēls
    Jā, tas šķiet pilnīgi pareizi, ka pašvaldībai būtu jābūt lielai lomai tieši pieaugušo izglītības īstenošanai, uzlabošanai un organizēšanai, jo tieši šeit ir pieejama informācija gan par pašvaldības iedzīvotājiem, viņi izglītību, sociālekonomisko stāvokli un iespējām, kaut spriežot pēc pieprasītajiem sociālajiem pakalpojumiem, atbalstiem, pabalstiem var spriest par to, uz kādu pieaugušo izglītības virzienu vajadzētu skatīties, ko vajadzētu pilnveidot un papildināt.  Šī ir ļoti plaša joma, ar kuras palīdzību varētu uzlabot dzīves kvalitāti un nākotnes iespējas lielākai daļai sabiedrības. 
  • Lietotāja Mairita Lankupa attēls
    Lai veicinātu pieaugušo izglītību, valsts sniedz atbalstu dažādām pašvaldību organizētām izglītības programmām, par visdažādākajām tēmām. Latvijas pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori pie kuriem var vērsties iedzīvotāji, lai saņemtu konsultāciju, atbalstu un pieteikšanos mācībām.