chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Mediju pratība

06/02/2018
by Silvija Karklina
Valoda: LV

Mediju pratība ir viena no pamata prasmēm, kas gan nav klasisko sešu pamata prasmju sarakstā, bet tādēļ vēl jo nozīmīgāka ir šīs prasmes apgūšana, jo informācijas straujā apmaiņa ir radījusi daudzus tehniski jaunus risinājumus informācijas sniegšanai un gūšanai. Ikvienam pieaugušajam būtu jābūt prasmēm ne tikai orientēties daudzveidīgajos sociālajos medijos, bet arī iesaistīties profesionāli – zināt un izmantot tos medijus, kas sniedz vajadzīgo informāciju profesionālajā laukā, piemēram, EPALE platforma - pieaugušo izglītības interesentiem, piedāvātājiem, politikas veidotājiem. Mediju pratība ietver gan šīs prasmes izmantošanu, lai gūtu informāciju, gan arī sniegtu informāciju par savu organizāciju, projektu vai citu jomu, kas būtu svarīgi attīstīt demokrātijas veidošanas kontekstā. Mediju izglītība ir tā pedagoģijas joma, kas būtu jādara pieejama arī pieaugušajiem gan formālajā, gan neformālajā izglītībā.

Par mediju izglītību ir pieejami vairāki e-resursi, piemēram: Mediju pedagoģija

http://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=18078

Raksta autori secina: “Mediju pedagoģijas pārstāvji aicina skolotājus neuzskatīt medijus tikai par apdraudējumu, bet gan ar pedagoģiskiem līdzekļiem padarīt tos sociālkulturāli, ekonomiski un politiski derīgus un saturīgus”.

It īpaši nozīmīgs šis mācību materiāls ir profesionālās izglītības kompetenču centriem, jo “šis mācību materiāls ir domāts profesionālo skolu pedagogu talākizglītībai, respektīvi, ir izmantojams pedagoģiskās prakses pilnveidei. Mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošana izglītības procesā palīdz mazināt plaisu starp izglītības teoriju un jauniešu ikdienas pieredzi, kas mūsdienās veidojas lielākoties ar mediju starpniecību”.

Mācību materiālu veido trīs daļas: pusaudzis un jaunietis mediju kultūrā; mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošana pedagoģiskajā procesā: teorētiskās koncepcijas un to īstenošana praksē; mediji kā socializācijas instrumenti.  Mācību materiāls ir nozīmīgs arī pieaugušo izglītībā.


Silvija Kārkliņa, EPALE satura eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 12
  • Lietotāja Renāte Ēķe attēls
    Ir svarīgi, ka mūsdienās tiek “pacelta” šī tēma, jo mediji ieņem lielu lomu mūsu ikdienā. Un tiešām, mēs nevaram zināt cik ievietotā informācija ir patiesa, tādēļ ir jāuzmanās un tas jāatgādina gan bērniem, jauniešiem, gan pieaugušajiem. Un ir svarīgi, ka mēs to atgādinam jau bērniem mazākajās klasēs - par drošību internetā. Jā, - internets ir pirmā vieta, kur meklējam nepieciešamo informāciju un nenoliedzami tas daudzkārtīgi atvieglo daudzas lietas. Un tieši tādēļ par to ir jārunā. 
  • Lietotāja Inese Ulmane attēls
    Mēdīji mūsdienās ir vina no izplatītākajām vidēm, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīvi.
    Tādēļ būtu svarīgi arī skolēniem nevis likt izvairīties no sociālajiem mēdijiem, bet radīt viņos izpratni par drošu mēdiju vidi ,iespējām, atlasīt sev vajadzīgo un aktuālo informāciju, orientēties tajos, atšķirt patieso no maldiem.
  • Lietotāja Ilze Veinberga attēls
    Izmantojot sociālos tīklus bieži nākas saskarties ar nepatiesu, vai daļēji patiesu informāciju. Ir veidi kā atšķirt patiesu un nepatiesu informāciju, bet šos veidus neviens nemāca, tapēc skolotājiem ir grūti saprast kuri mediji ir patiesi un uzticami, un kuri nav. Tāpēc vieglāk ir uzticēties mācību gramatām un zinātniskiem rakstiem, bet jautājums ir, vai tas ir pareizi? Protams, var izmantot tikai grāmatas un zinātniskus rakstus, un noliegt, un neizmantot medijus kā mācību līdzekļus, jo vieglāk izmantot jau pārbaudītus un apstiprinātus mācību līdzekļus, bet vai tas nesamazina skolēnu interesi un motivāciju? Skolotājs, kurš prot izmantot medijus ir skolotājs, kurš seko līdzi laikam, un tas skolēniem ir ļoti nozīmīgi. Prasmīgs skolotājs ar savu darbību spēj nodot šīs spējas izvērtēt informāciju tālāk jaunajai paaudzei.
  • Lietotāja Anželika Titova attēls

    Modernā cilvēka dzīve ir cieši saistīta ar medijiem. Jo tālāk attīstās tehnoloģijas, jo vairāk. Mūsdienas medijus izmanto ne tikai ka informācijas avotu, bet arī kā mācības un socializācijas instrumentu. Cilvēki jau māk izmantot medijus vairākas sfērās, bet ne visi zina, kā to darīt pareizi. Es piekrītu tam, ka ir nepieciešams mācīt medijprātību dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt medijos informācija pastāv ļoti dažāda, tāpēc primāri ir jāiemāca kritiski to novērtēt. Otrkārt, ir jāmāca par drošību internetā un kā justies drošam mediju sfērā, jo šie jautājumi ir ļoti svarīgi 21.gadsimta cilvēkam. Treškārt, jāmāca mediju kultūra, jo tas ir ļoti spēcīgs informācijas apmaiņas līdzeklis. Mediji jau sen ir kļuvuši par cilvēka dzīves sastāvdaļu un ir svarīgi izprast tos, lai veidotu mūsdienīgu sadarbību ar skolēniem un jebkādu citu sabiedrības locekli.

  • Lietotāja Dita Augule attēls
    Uzskatu, ka mediju pratība šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums, jo pasaule mainās un līdz ar to gandrīz 70% aktivitāšu tiek saistītas ar medijiem. Ir svarīgi apgūt medijpratību, lai spētu piedalīties šajās aktivitātēs, pilnveidotu sevi un ļautu rast atbilstošu vietu darba tirgū. 
  • Lietotāja Andželika Nellija Buņkovska attēls
    Noteikti navajag uzskatīt,ka mediji ir mūsu ienaidnieks, vai kas nevēlams. Mediji ir mūsu galvenais jaunākās informācijas avots, no kura smeltis jaunas zināšanas. Nav jābaidās savās stundās vai lekcijās izmantot mediju sniegto informāciju, ja šis medijs ir uzticams. Skolēniem patīk gūt jaunas zināšanas ne no grāmatas, jo grāmatu taču visi var izlasīt, jo viņa ir katram skolēnam, bet lai atrastu uzticamu informācijas avotu ir jāpacenšas, bet tas ir tā vērts. Medijiem ir savi plusi un mīnusi, bet ja iemācas tos izmantot, tad var atrast tikai plusus, un ļoti daudz.
  • Lietotāja Anda Kalveniece attēls
    "Mācību materiāls ir nozīmīgs arī pieaugušo izglītībā" - ja mēs neapšaubām mediju pratību nozīmīgumu, tad būtu jāliek uzsvars arī uz to, lai "Pieaugušie", kuru vecums pārsniedz 40 gadus un kur daļai no šiem cilvēkiem ir grūtības apieties ar "jaunajām tehnoloģijām", tiktu veidotas īsas pamācības kā nokļūt līdz šiem avotiem, kā arī veidot šos resursus vienkāršus, pārredzamus, lai būtu vienkāršāk cilvēkiem, kuri ar "jaunajām tehnoloģijām" vēl tikai mēģina sadraudzēties.
  • Lietotāja Alfrēds Mežulis attēls
    Gribētu teikt, ka uzskatīt medijus par apdraudējumu ir ļoti muļķīgi — tas ir primārais informācijas avots lielākajam vairumam sabiedrības. Svarīgi gan, protams, no subjektīva raksta izvilkt objektīvu informāciju, un šeit tā, manuprāt, ir vairāk plašāka termina "kritiskā domāšana" izmantotspēja, nekā tekstā izmantotais "mediju pratība".
  • Lietotāja Līna D. attēls
    Mediju pratība ir 21.gs. nepieciešamība jebkuras paaudzes pārstāvim, atšķiras tikai mediju pratības akcenti dažādās vecuma grupās un sabiedrības daļās. Svarīgi turpināt mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošanu izglītības procesā, jo  tas nākotnē dos iespēju jaunajai paaudzei būt "derīgiem" darba tirgū.
  • Lietotāja Guna Brenda Pogule attēls
    Nenoliedzami mediju pratība ir ļoti svarīga, īpaši jau sākot ar pusaudžu vecumu un pat agrāk. Piekrītu, ka pedagogiem ir nepieciešams attīstīt šo pratību, lai spētu "filtrēt" visu informāciju, kas patrāpās gan sociālajos tīklos, gan, meklējot informāciju. Ļoti nozīmīgi ir šīs spējas, kritisko izvērtēšanu nodot jaunajai paaudzei. Jāatzīst, ka pusaudža vecumā un arī agrāk ļoti svarīga ir iekļaušanās sabiedrībā un, attīstoties sociālo tīklu ietekmei, liela daļa jauniešu to meklē arī interneta vidē. Tieši šajā brīdī jauniešiem būtu vēlams attīstīt mediju pratību - izvērtēt pieejamo informāciju, nepieņemt visu redzamo kā patiesu un akli nevadīties pēc tā. Mūsdienās cilvēka personības izaugsmi ietekmē interneta vide, tāpēc mediju pratība ir jāmāca jau skolas laikā, ne tikai tad, kad pienāk laiks rakstīt referātus un izvērtēt zinātnisko informāciju.