chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kas rūp vecākiem?

11/06/2018
by Ingrida Muraskovska
Valoda: LV

/epale/lv/file/vecaku-forums-2018-1jpgvecaku-forums-2018-1.jpg

 

Vērienīgās izglītības reformas, kuras tiek pilotētas un gatavotas ieviešanai skolā, nevar atstāt vienaldzīgus arī vecākus. Kas notiks ar mūsu bērniem? Kā viņus skars izmaiņas? Vai reforma nesīs ilgi gaidītos uzlabojumus? Vai varbūt paliks sliktāk? Vecāki – tā ir liela pieaugušo mērķgrupas daļa. Un viņi nejūtas pietiekoši informēti par savas vecāku misijas pildīšanu jaunajos apstākļos.

Tādēļ vērtīgu pienesumu vecāku izglītošanā sniedza 6.jūnijā Jūrmalā notikušais Latvijas vecāku forums "Vecāki 2030", kura mērķis bija informēt un skaidrot pilnveidotā mācību satura un pieejas piedāvājumu. Forumu organizēja aktīvie skolēnu vecāki, kuriem rūp, lai izglītības fokusā būtu bērna intereses, sadarbībā ar Jūrmalas pilsētu, British Council pārstāvniecību Latvijā, "Lattelecom", "Narvesen" un platformu "Mammamuntetiem.lv", – tā ziņoja foruma rīkotāju pārstāve un Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolas Skolas padomes vadītāja Edīte Kalniņa. Foruma dalībnieki bija ieradušies no  visiem Latvijas reģioniem.

 

Kas jauns jaunajā saturā?

Ar kompetenču pieeju mācību saturā iepazīstināja projekta mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viņa pamatoja jaunā standarta nepieciešamību ar to, ka dzīve mainās un atbilstoši tam ir jāpielāgo mācību piemēri un tehnoloģijas. Ir jānodrošina zināšanu saistība ar reālo dzīvi un jāpadara mācīšanos nozīmīgu katram skolēnam. Jādod iespēja katram pārbaudīt savus pieņēmumus, jādod iespēja kļūdīties, izprast kļūdas un vadīt savu mācīšanās procesu. Jaunajā saturā skolēni mācīsies mazāk – daļa esošā mācību satura laika ekonomijas dēļ tiek no programmas izņemta, toties patstāvīgā darbībā un izziņā gūtās zināšanas būs pamatīgākas. Akcents ir uz skolēna pašvadīto mācīšanos – pašam plānot savu mācību darbu, pārraudzīt to un izvērtēt. Svarīgi ir, kā bērni saņem informāciju par savu sniegumu – tikai atzīmju veidā vai vēršot uzmanību uz trūkumiem, uzmundrinot, aicinot veikt pašvērtējumu. Jaunais saturs paredz skatīt lietas kopsakarībās – no dažādu priekšmetu skatu punkta. Jo patlaban mācību process ir kā strikti sadalīta teritorija ar priekšmetu lauciņiem.

Izmaiņas skar visas izglītības pakāpes. Pirmsskolā vissvarīgāk ir attīstīt caurviju prasmes: pašizziņu un pašvadību, domāšanu un radošumu, sadarbību un līdzdalību, digitālās prasmes. Pamatizglītība ir izglītības sistēmas kodols. Pamatizglītības pakāpē skolēns rada pamatus turpmākajai izglītībai, iegūst mācīšanās un savas izaugsmes pieredzi sāk apzināties savas intereses un spējas mērķtiecīgai nākotnes veidošanai tālākā izglītībā. Vidējās izglītības pakāpes loma ir individualizēta iedziļināšanās atbilstoši jaunieša interesēm un nākotnes mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatizglītībā apgūto (10./11. klase), tad mācoties dziļāk, šaurākā mācību jomu lokā (11./12. klase).

 

/epale/lv/file/vecaku-forums-2018-2jpgvecaku-forums-2018-2.jpg

 

Ko var darīt vecāki?

Zane Oliņa kā svarīgāko satura elementu, kura apguvei nepieciešama sadarbība ar vecākiem, minēja vērtības. Vērtības mēs varam nodot, veidojot ieradumus – sasveicināties, nepārtraukt otru, piedāvāt palīdzību u.tml. Ieradumi veidosies, ja tie ir vienlīdz atzīti un ievēroti gan skolā, gan mājās.

Vecāku atbalsts noteikti nepieciešams dziļās mācīšanās veicināšanai. Tā vietā, lai uzdotu neitrālo jautājumu: – Kā tev gāja skolā? – vecāks var pajautāt: – Ko tu šodien iemācījies? Ko tu darīji? Vai tevi apmierina tas, ko tu paveici? Ko tu varētu darīt citādāk?

Zane Oliņa aicināja vecākus kļūt par Skola 2030 aģentiem un forumā gūtās zināšanas nodot tālāk citiem vecākiem. Projekta platformā tiek gatavota sadaļa vecākiem, kur vecāki varēs atrast dažādus praktiskus materiālus. Tie vecāki, kuriem ir savs konts e–klasē, tika aicināti piedalīties vecāku aptaujā par reformu: edurio.com/skola2030vecakuaptauja.

 

Reforma un kvalitāte: cerības un riski

Vecāki satura reformu sagaida ar labām cerībām. Viņi saredz tajā formalizācijas mazināšanos un personiskāku attieksmi pret katru bērnu. Bailes no kļūdīšanās un sliktām atzīmēm bieži kļūst par nevēlēšanās iemeslu mācīties vispār. Tādēļ pašvērtējuma iespēju izmantošana, bērnu patstāvības paaugstināšanas mācību procesā gūst vecāku atbalstu. Taču vecāku attieksme nav eiforija – viņi ļoti mērķtiecīgi vēlas konkretizēt dažādos jaunās mācīšanās pieejas aspektus.  Forumā izskanēja jautājumi:

  • Mans bērns ātri apgūst jauno. Vai viņam nebūs garlaicīgi, kamēr citi mēģina patstāvīgi kaut ko atklāt?
  • Kā plānots samazināt mājas darbu skaitu?
  • Kā jauno saturu varēs izmantot mājmācībā? Kādi resursi vecākiem būs pieejami?
  • Vai eksāmeni būs jau pēc jaunā satura? Ar kuru gadu?
  • Vai ir plānoti iestājpārbaudījumi vidusskolā?
  • Vai mācību saturs vidusskolā un laiks tā apguvei būs pietiekami, lai sagatavotos studijām?
  • Kas notiks ar sociālajām zinībām vidusskolā?
  • Vai drāma būs atsevišķs mācību priekšmets?
  • Kāpēc nevaram mācīties no igauņiem? Viņiem ir ļoti labs standarts.
  • Skotijā, Somijā un Vācijā, kuru reformas tiek ņemtas par paraugu, izglītības kvalitāte krītas. Vai tas pats nenotiks arī ar mums?

 

Ieviešot jauno, riski ir objektīva procesa sastāvdaļa. Taču vēlams tos laikus apzināt un pēc iespējas novērst. Kas no iepriekš minētā izraisa pārdomas par riskiem?

Mācību satura samazināšana. Ir vispārzināms, ka zināšanu apjoms pasaulē pieaug ar nemitīgu paātrinājumu. Tieši tādēļ ir ticis pagarināts mācību laiks. Satura samazināšana var radīt būtiskus robus zināšanās un ietekmēt turpmākās mācību iespējas. Samazināšana tiek veikta apzināti ar mērķi ietaupīto laiku veltīt skolēna patstāvīgai izziņas darbībai, kļūdoties un meklējot savus risinājumus. Projekta autori šādā pieejā saskata mācību efektivitātes paaugstināšanos – skolēni zinās mazāk, bet pamatīgāk. Taču kļūdu un mēģinājumu metode ir visvājākā problēmu risināšanas metožu klāstā. Tā nozīmē secīgu variantu pārcilāšanu tik ilgi, kamēr izdodas sasniegt vēlamo rezultātu. Ja nav kritēriju, kā vadīt risināšanas procesu, tad tas var izstiepties neierobežotā laikā, vai arī tikt pārtraukts dēļ bezcerības. Līdz ar to patstāvīgās izziņas darbība ne vienmēr būs efektīva, un tās vadīšana ir nopietns risks. It īpaši, ja pedagogi netiek tam īpaši sagatavoti. 

Mācību saturs tiek strukturēts pa mācību jomām un caurviju prasmēm. Ja par jomu mācību priekšmetu saturu un tā vērtēšanu mums ir gan priekšstats, gan pieredze, tad attiecībā uz to, kā vērtēt caurviju prasmes, pagaidām nav pat ideju. Un tas ir atkal kaut kas lozungu līmenī, kas ir vēlams, bet nav skaidrības, kur, cik daudz un kādā secībā tas parādās mācību nodarbībās  un kā rezultējas kopveselā prasmē. Un jādomā par to būs pašiem pedagogiem.

Pedagogi arī domā un dara. Un tad jautā savai vadībai – Sakiet, vai tas, kā mēs tagad darām, tā ir kompetenču pieeja jeb nē? Un vadībai ir grūtības atbildēt. Jo nav konkrētu kritēriju, ar kuru palīdzību varētu noteikt, cik lielā mērā pedagoga darbība atbilst kompetenču pieejai. Kritēriji skolēniem, kritēriji vecākiem, kritēriji pedagogiem un kritēriji vadītājiem – mums visiem tie ir vajadzīgi, lai novērtētu virzību un spētu to ietekmēt. Šķiet, vienotu kritēriju trūkums ir viens no lielākajiem riskiem kompetenču izglītības kvalitātes nodrošināšanai.

 

/epale/lv/file/vecaku-forums-2018-3jpgvecaku-forums-2018-3.jpg

 

Vecāki un skolotāji: sabiedrotie, konkurenti vai svešinieki?

Visvairāk bažu vecākiem bija attiecībā uz skolotājiem. Vai viņi būs gatavi īstenot kompetenču pieeju? Vai viņi to vispār pieņem? Un vai pirmspensijas vecuma pedagogi spēs radikāli izmainīt līdzšinējo pieredzi? Vecāki būtu gatavi atbalstīt pedagogus jaunās pieejas īstenošanā, taču bieži nav pārliecības, ka šāds atbalsts tiks pieņemts. Vairākiem vecākiem ir pieredze, ka  Vecāku padomē viņi tiek uzklausīti, bet diemžēl līdz tālākai rīcībai tas nenonāk. Rodas sajūta, ka skola nemaz nevēlas, lai vecāki jauktos viņu darba kārtībā. Savukārt, no pedagogu puses izskan apgalvojums, ka 50% vecāku vispār neinteresē viņu  bērnu mācības.  Šāda diskusija var ievirzīties atsevišķu gadījumu studijās un savstarpējo pārmetumu gultnē, kļūstot arvien nekonstruktīvāka. No vainīgo meklēšanas ir jāpāriet uz tāda modeļa veidošanu, kurā vecāki, skolotāji un skolēni  līdzdarbojas, izprotot katrs savu lomu un sadarbības iespējas. Ar šādu nolūku foruma dalībnieki tika sadalīti reģionālajās grupās, lai ģenerētu idejas turpmākām iniciatīvām.

 

Turpmākie soļi

Visas grupas bija nonākušas pie secinājuma, ka vispirms nepieciešama regulārāka  informācijas apmaiņa – gan vecāku starpā, gan arī starp vecākiem un skolotājiem. Daļēji šim nolūkam var izmantot e–klases resursu. Lai veidotos savstarpējas uzticēšanās gaisotne, nepieciešami kopīgi vecāku un pedagogu pasākumi. Tie var būt gan semināri, gan godu un svētku pasākumi.

Skolās vajadzētu veidot tradīciju – darīt lietas kopā (vecāki, skolotāji, bērni). Pat kopīgi organizējot salidojumu, var labi iepazīt vienam otru, noteikt kopīgas intereses un ieskicēt turpmāko projektu idejas.

Katrs vecāks var kļūt par jauno ideju aģentu – runāt, stāstīt, rosināt ieinteresētību citos vecākos, aicināt līdzdarboties, iedrošināt vecākus nepadoties un meklēt risinājumus problēmām, palīdzēt sev un citiem pārvarēt bailes no jaunā.

Plašas iespējas ir skolu padomēm. Tām vajadzētu iedrošināt, mudināt, "aizdegt" skolotājus un atbalstīt viņu centienus, rosināt skolu stiprināt bērnu pašvērtējumu un apzināties, kādas sekas uz to atstāj vērtēšana. Vecāku padomēm vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, ko bērni mācās un kā  jūtas skolā, nevis tikai sadzīves aspektiem.

Foruma dalībnieki aktīvi apsprieda ideju par Nacionālās Vecāku padomju asociācijas izveidi, kura spētu nodrošināt vecāku iesaistes ilgtspēju izglītības reformās. Laiks rādīs, vai idejai būs lemts īstenoties. Laiks rādīja arī, ka informētība un izpratne par kompetenču pieeju joprojām ir nepietiekama, jo nākošajā dienā, 7.jūnijā Saeima 2.lasījumā noraidīja priekšlikumus Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas saistīti ar pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Reformas ieviešana tiek atlikta uz gadu.

Šo gadu vajadzētu izmantot pilnvērtīgi. Arī mazām idejām un darbībām ir savs potenciāls, lai virzītu lielas lietas. Vecāki ir katrā pašvaldībā. Un ne tikai skola var veikt šo skaidrojošo darbu. Radošāk un neformālāk to var paveikt pieaugušo izglītotāji. Sapulcinot vienkopus vecākus, skolu pārstāvjus, deputātus, izglītības ekspertus un atbalsta personālu. Organizējot paneļdiskusijas, veicot komandu saliedēšanas uzdevumus, mainoties lomām, risinot problēmas jauktās grupās. Kā teica Puškins, – Svarīgi ir visi žanri, izņemot garlaicīgo. Jaunā kompetenču izglītība mums netiks nolikta priekšā gatavā veidā, tajā katram ir roka jāpieliek. Reaģējot uz vecāku izglītības vajadzībām, pieaugušo izglītībai ir visas iespējas demonstrēt elastību, radošumu, pieejamību un demokrātiju, mācīšanos dzīves garumā un plašumā.   

 

Sagatavoja Ingrīda Muraškovska,
Izglītības un zinātnes ministrijas projekta "EPALE nacionālais atbalsts dienests" mājas lapas redaktore,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte

 

Edītes Kalniņas foto.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 6. no 6
  • Lietotāja Rūdolfs Pāvulēns attēls
    Tā, kā vecākiem ar laiku paliek vieglāk un vieglāk sekot līdzi skolēnu gaitām skolā - caru e-klasi vai mykoob, tad uzskatu, ka tas ir ļoti labi, ka tiek arī palielinātas iespējas un vecāki tiek iesaistīti vairāk un vairāk skolas dzīvē. Bieži vien esmu saskāries ar to, ka ir vecāki, kas neseko līdzi tik strikti, tāpēc nav idejas par to, kas notiek klasē, tāpēc šīs izmaiņas vērtēju tikai pozitīvi.
  • Lietotāja Mārtiņš Šteins attēls
    Ļoti pozitīvi vērtējama ir "Skola 2030" iniciatīva īpašu uzmanību veltīt vecākiem, viņu informēšanai un lielākas iesaistes veicināšanai. Vecāki ir nozīmīgs resurss skolām. Esmu novērojis, ka ir skolas, kurās vecāku iesaiste ir veiksmes faktors, bet ir skolas, kurās vecāku iesaiste ir formalitāte un drīzāk traucēklis, nevis ieguvums. Tā noteikti nevajadzētu būt nekur. 
    Rakstā minēts, ka plašas iespējas ir skolu padomēm. Es pilnībā pievienojos autorei un vecākiem, ka vecāku padomes kā līdzdalības mehānisms paver plašas iespējas, taču tikai tad, ka padomes darbs tiek kvalitatīvi organizēts. Ir dzirdēts gan par veiksmīgiem, gan neveiksmīgiem piemēriem, tāpēc būtu nepieciešams izvērtēt skolas padomju darbības principus un veicināt labās prakses ieviešanu tajās. 
    Esmu bijis ilgstoši ASV un iepazinies ar izglītības procesiem tur. Vecāku loma, vecāku brīvprātīgais darbs skolas notikumos, vecāku iesaiste skolas procesos ASV ir liela un pašsaprotama lieta. Lauku apvidos esmu novērojis, ka vecāki pašsaprotami neiesaistās un bieži nemaz neinteresējas par to, kas ar viņa bērnu skolā notiek. Drīzāk pat priecājas, ka skola uz dienu par bērnu rūpējas. Tāpēc valstiskā mērogā būtu nopietni jārisina nevienlīdzības un nabadzības problēmas, lai tās neietekmētu vecāku atbildību par bērniem, bet veicinātu lielāku iesaisti. 
  • Lietotāja Zane Zundāne attēls
    Prieks redzēt, ka visās pārmaiņās tiek iesaistītas visas puses, gan iestādes, gan pedagogi, skolu darbaspēks, skolēni un to vecāki, tādejādi gūstot vairāk viedokļus, vieglāk daloties ar informāciju un gūstot atgriezenisko saiti. Galvenais nepārsteigties ar darbībām, sagatavot visas iesaistītās puses pārmaiņām, un tikai tad lēkt tajās iekša
  • Lietotāja Santa Pētersone attēls
    Šīs izglītības refomas gaida visi, visa izglītība ir gaidās (cits aiz nepacietības,kad beidzot varēs ieviest kompetences, cits aiz bažām, ka atkal valsts ir izdomājusi veidu kā vadībai sarežģīt izglītības procesu.)
    Uzskatu, ja katrs iedziļinātos kompetenču pieejā, tad atrastu saprātīgas atziņas,BET galvenais jautājums vai mēs visi būsim vienā "komandā" un spēsim sadarboties, virzot izglītību pretī labākai nākotnei?! Ir dažādu vecāku grupas-citi pievēršas tikai tad,ja rodas problēmas;citi cenšas kontrolēt katru pedagogu lēmumu;citi parādās septembrī un maijā. Jaunā kompetenča pieeja balstīta uz skolēnu pašvadītu mācīšanos,kā mēs varam skolēnā ielikt stabilus pamatus, ja komunikācijā starp vecākiem ir plaisas. Uzskatu,ka skolotājiem ir jācenšas ieviest caurviju prasmes, ko skolēns iemācās klasē, bet vecākiem šīs prasmes ir jāattīsta dzīvē. 
  • Lietotāja Ilze Onzule attēls
    Bieži vien vecāki nav arī informēti (tātad viņiem nav arī iespējas izvēlēties). redzēsim, cik daudz vecāku piedalīsies aptaujā par reformu: edurio.com/skola2030vecakuaptauja.
    Vecākus rūp rezultāts un bērna labsajūta sasniedzot šo rezultātu. vecāki nav pedagogi vai metodiķi, kuri var veidot šo "ceļu". 

  • Lietotāja Elmars Mezapuke attēls
    Kā skolotājam, man patīk redzēt, ka tik daudzi vecāki aktīvi interesējās par saviem bērniem, tikai mani māc nelielas bažas par to, ka šādas aktivitātes ir grūtāk apmeklēt cilvēkiem ārpus lieliem pilsētu centriem. Kā arī par to vecāku daļu, kuri nav vēl izpratuši jaunās izmaiņas. Jo skola nebūs vairs tāda kā viņi to atminās.