chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kā ievirzīt studentu mācību centrā?

30/10/2018
by Ingrida Muraskovska
Valoda: LV

Ideja par studentcentrētām mācībām nav jauna. Tas, kurš mācās, ir centrā, bet tas, kurš māca, ir mācīšanās veicinātājs un atbalstītājs. Princips it kā skaidrs, taču kā to īstenot praksē? Par to uzzināju vairāk, piedaloties Erasmus+ mācību mobilitātes programmā.

/epale/en/file/somijas-pieredzejpgsomijas-pieredze.jpg

 

Somijas fenomens

Gatavojot projekta “Inovācija mācībās”  (Nr. 2018-1-LV01-KA104-046836) pieteikumu, izvēlējos piedalīties kursos “Somijas pieeja: studentcentrētas un starppriekšmetu mācības”, kurus organizēja mācību centrs Teacher Academy Florencē. Somijas izglītības sistēma jau ilgstoši tiek vērtēta kā viena no  labākajām, tādēļ bija cerība aizgūt inovatīvas idejas. Kursus vadīja praktizējoši pedagogi – Krista un Semi Ollikaineni, kuri virtuozi nodrošināja zināšanu apguvi praktiskā darbībā.

Kas ir tas īpašais somu izglītības sistēmā, kas ļauj viņiem gūt labus panākumus? Manā ieskatā tās ir vairākas lietas:

  1. Somi necenšas pēc augstiem skolēnu mācību sasniegumiem. Tā vietā viņiem ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvas izglītības ieguvei  katram skolēnam. Katra skolēna intelektuālais potenciāls ir jāattīsta maksimāli.  Nacionālajā pamatizglītības standartā  tam veltītas vairākas nodaļas: “Skolas darba organizācija, kas ir vērsta uz mācīšanās labsajūtas veicināšanu”,  “Atbalsts mācībām un skolas apmeklēšanai”, “Skolēnu labklājība”. Šī mērķa kontekstā pat ēdināšanai skolā ir noteiktas prasības. Svarīgi ir pēc iespējas agrāk uzsākt nepieciešamā atbalsta noteikšanu un īstenošanu skolēniem. Visiem skolēniem atkarībā no nepieciešamības ir pieejams vispārējais atbalsts, regulārs kuratora atbalsts un konsultācijas vai speciālais atbalsts. No katra pedagoga tiek sagaidīts, ka viņš izturas pret bērnu kā personību un palīdz tam gūt sasniegumus. Ir jārada apstākļus, kuros bērniem veidojas panākumu sajūta un prieks par mācībām. Tieši tas nodrošina viņiem turpmāksekmīgu un pašvirzītu mācību darbību.
  2. Skolotājs Somijā ir cienījama un augsti novērtēta persona. Tas izpaužas gan atalgojumā, gan sabiedrības attieksmē. Skolotājs tiek uzskatīts par galveno kvalitatīvas izglītības noteicošo faktoru. Skolotājiem tiek sniegta liela brīvība mācību procesa organizēšanā, un līdz ar to viņi ļoti atbildīgi izturas pret savu darbu.

 

Iecentrēt caur darbību

Somijas nacionālā izglītības standarta centrālā ideja ir aktīva skolēnu darbība, kas nozīmē gatavību un vēlmi piedalīties, ietekmēt un darboties demokrātiskā sabiedrībā. Mācību programmas mudina skolēnus aktīvi piedalīties mācību procesā, pētījumos un projektos, praktizē pašnovērtējumu.  Piedalīšanās un aktīva līdzdalība veicina motivāciju un pašapziņu. Arī sadarbība, darbs grupās un komandās ir svarīgs resurss, kas rada iedrošinošu un relaksējošu atmosfēru, lai skolēns nezaudētu vēlmi mācīties. Skolotājam jābūt vienlaikus aktierim, kurš spēj nodrošināt skolēniem emocionāli labvēlīgu vidi. Tā vietā, lai orientētos uz mācību priekšmeta tēmām, skolotājam ir jāorientējas uz skolēnu vajadzībām un mācību grūtībām, elastīgi jāpārkārto mācību process, lai šīs grūtības novērstu. Mācību procesā arvien vairāk tiek izmantoti neformāli elementi – spēles, komandu sacensības, radoši atjautības uzdevumi.

Skolēnam labvēlīga mācību vide tiek radīta ne vien mācību telpā, bet arī gaiteņos, ēdamtelpās un citur. Šīs vides komponents ir digitālās ierīces, kuru izmantošana ir skolēnu vēlmēm atbilstoša un tiek maksimāli veicināta dažādos uzdevumos. Attiecībā pret informācijas tehnoloģijām skolēni tiek gatavoti nevis kā lietotāji, bet gan kā “pavēlnieki” – no 1.klases viņi mācās kodēt spēles. Skolēns centrā – gala rezultātā tas ir skolēns, kurš grib un prot mācīties, saprot, ar kādu mērķi viņš mācās, un mācoties gūst labsajūtu. Mācību process tiek veidots, lai katru skolēnu no esošās vietas arvien vairāk virzītu uz centru.

 

Centrā pieaugušie

Kursos “Somijas pieeja: studentcentrētas un starppriekšmetu mācības” piedalījās pieaugušie. 14 pedagogi un  izglītības iestāžu vadītāji no 7 valstīm. Mēs komandu sacensībās meklējām mācību telpās noslēptos un šifrētos uzdevumus, savstarpēji sazinājāmies virtuāli, radoši veicām grupu uzdevumus un priecājāmies kā bērni.

Protams, ka bija arī lekcijas, jautājumi un atbildes. Taču kopumā labvēlīgā un emocionāli iesaistošā vide nodrošināja ne vien auglīgu mācīšanos, bet arī ļoti draudzīgu kursu grupas izveidi. Un lika domāt par to, ka arī pieaugušais nav kaut kāds vidusmēra apmācāmais, bet gan cilvēks ar savām vajadzībām, emocijām, pašapziņas problēmām, pieredzi un pārdzīvojumiem. Un, organizējot mācības pieaugušajiem, centrā vajadzētu likt rūpes par viņu aktīvu pašnoteikšanos un pašvirzītu mācīšanos. Labvēlīgu vidi, grupas saliedēšanu, emocionālu uzmundrinājumu un neformālus mācīšanās veidus. Lai cilvēku iedrošinātu būt savas dzīves noteicējam un savas kopienas atbalstītājam. Jo kam gan citam ir domātas mācības?

 

Ingrīda Muraškovska,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte, EPALE mājas lapas redaktore

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 9. no 9
  • Lietotāja keita straume attēls
    Strādājot skolā, ir nācies saskarties ar vairākiem piedāvājumiem doties pieredzes apmaiņā, apmeklēt kursus vai vienkārši mācīties turpat skolas telpās ar vieslektoru, taču, pašai iesaistoties, novēroju, ka pedagogi ir pasīvi un nevēlas ziedot laiku, lai iemācītos un apgūtu jaunas lietas. Tad, nu, rodas jautājums- kāpēc tā? Kursi lielākoties ir bez maksas, stundu skaits arī nav lielais. Viss, kas nepieciešams, ir tikai paņemt kādu rakstāmo un papīru un doties, tomēr skolotāji izvēlas to nedarīt. Dīvaini!
  • Lietotāja Laura Kalniņa attēls
    Kā autors ir minējis, ka skolotājam jābūt kā aktierim, kas izveido labvēlīgu vidi, bet vai tas darbosies, ja skolēni paši to nevēlēsies. Mēs visu laiku spriežam kādam jābūt skolotājam, bet vai mēs aizdomājamies kādam jābūt skolēnam, lai šī ideja darbotos. Mums, lai šī iecere darbotos, jau jāsāk pielietot strādājot ar pašiem mazākajiem, kuri ir pilni ar ziņkārību un motivāciju. Ja mēs šos mazos pamatiņus neieliksim viņiem sākumā, tad skolotājs, kas strādās ar viņiem lielajās klasēs, varēs darīt ko viņš vēlas, bet tas nesniegs tādu rezultātu kādu bija iecerējis. Skolēns vienkārši nespēs saprast, ko skolotājs no viņa grib, viņš nebūs pieradis vai iemācījies pielietot prasmes, kas nepieciešamas, lai būtu pozitīvs iznākums.
  • Lietotāja Rūdolfs Pāvulēns attēls
    Uzskatu, ka sekot Somijas paraugam noteikti ir laba ideja, jo visiem ir zināms cik labi tas strādā, taču tomēr mēs saskaramies ar lielu problēmu. Ja vēlas pilnveidot rezultātus, tad skolotājam ir jāmeklē veidi, kā to izdarīt. Skolotājam ir jākontrolē klase, taču tajā pašā laikā jāļauj skolēnam to darīt. No skolotāja tiek prasīts ļoti daudz un atšķirībā no Somijas, Latvijā skolotājam noteikti nav tik liela autortāte, it īpaši lielākās pilsētās, tāpēc, kamēr tas tā turpināsies, būs gandrīz neiespējami tikt līdz šim Somijas līmenim.
  • Lietotāja Marina Nozdraceva attēls
    Man bija ļoti interesanti izlasīt rakstu par Somijas izglītības sistēmu tādā veidā, ka es arī daudz dzirdēju par tās panākumiem. Es pats komentēju faktu, ka viņi cenšas nodrošināt kvalitatīvu un noderīgu izglītību bērniem, nevis censties sasniegt augstus, ideālistiskus rezultātus, kā tas ir mūsu Latvijas skolās, kas to dara tikai pēc reitinga. Ārējās skolas vide, kurā atrodas studenti, nosaka viņu darbību. Tāpēc, ka viņi atrodas tādā vidē, kur uzmanība tiek pievērsta ne tik daudz priekšmetam, kā studentam un viņa vajadzībām. Ne tikai mācība ir paredzēta skolēnam, bet arī videi skolā kopumā, kā koridoriem, ēdamistabām, viss ērtākai mācību videi. Viņiem vispirms ir skolēni - viņu labklājība, viņu sniegtais atbalsts ir ļoti svarīgs. Atbalstīt ne tikai mācību stundas, bet arī sociālo un psiholoģisko atbalstu. Skolotājs izturas pret saviem skolēniem kā indivīdiem, radot apkārtējo vidi, kurā viņš jutīsies vērtīgs, laimīgs un veiksmīgs. Man patika arī ideja, ka skolotājs ir izglītības procesa centrs un tā līdzdalība tajā ir svarīga. Manuprāt, ja skolotājs respektē gan valsti, gan studentus, tad mācību process notiek nelabvēlīgākā atmosfērā, jo ne tikai studenti jūtas svarīgi, bet arī skolotājs.   Šo darbību nosaka ārējā skolas vide, kurā atrodas studenti.
  • Lietotāja Amanda Cine attēls
    "...Attiecībā pret informācijas tehnoloģijām skolēni tiek gatavoti nevis kā lietotāji, bet gan kā “pavēlnieki” – no 1.klases viņi mācās kodēt spēles..."
    Protams, Somija ir brīnišķīga valsts ar brīnišķīgu izglītības sistēmu, kas ne reizi vien jau dzirdēts. Piekrītu pārējiem komentētājiem, ka arī Latvijā pamazām "iet" uz skolēncentrētu pieeju, taču viss notiek pakāpeniski un diemžēl nevaram pēkšņi ņemt par modeli Somiju un vienā gadā izmainīt skolotājus un sistēmu. Jo, godīgi sakot, vēl aizvien skolās ir skolotāji, kas neprot pasniegt savu priekšmetu, t.i., parādīt, kas slēpjas zem mācību vielas. Tiek vienkārši pateikts - tā ir un viss, dari! Un es ticu, ka šis ir viens no vislielākajiem šķēršļiem.
  • Lietotāja Jolanta_ Zastavnaja_ attēls
    Paldies par dalīšanos pieredzē. Somijas pozitīvais piemērs, ar skolēncentrētu pieeju pamatā, tiek apspriests Latvijā ļoti daudz. Arī šī brīža Latvijas izglītības sistēmā, tiek virzīta skolēncentrēta pieeja. Taču man ir pārdomas par to, vai mēs varam izglītības sistēmu būvēt vien no citu valstu pieredzes, tai skaitā Somijas. Man gribētos ņemt vērā tik ļoti nozīmīgos faktorus kā piemēram katras valsts vēsturi, kas ir individuāla, ar savām tradīcijām, notikumiem bagāta. Pēc manām domām, tas , kas der vienai valstij, var otrai valstij nebūt piemērots. Izglītība nav un nevar būt pati par sevi. Izglītības veidošanā, liela loma ir valsts vēsturei un politikai, tai skaitā valsts sociāli ekonomiskajam stāvoklim. Tādēļ, uzskatu, ka ir, jāazpina citu valstu pieredze izglītības jomā, pirms veidot savu. 
  • Lietotāja Linda Trūle attēls
    Kā būtiskāko atšķirību starp Latvijas un Somijas pieredzi saskatu to, ka izglītības sistēma Somijā netiek centrēta uz skolēnu sasniegumiem, bet gan uz skolēnu individuālo attīstību, savukārt, Latvijā liels uzsvars tiek likts tieši uz skolēnu sasniegumiem, aizmirstot par skolēnu vajadzībām. Izprotot reālo situāciju izglītības sistēmā, un neapmierinātību sabiedrībā, tiek darīts, kaut kas lietas labā arī Latvijas izglītības sistēmā, notiek uzsvaru maiņa, tagad mācību procesa centrā ir bērns/skolēns ar savām vajadzībām un interesēm, apgūt zināšanas un prasmes, kas noderēs reālajā dzīvē, un mācīties darot. Pārmaiņas, kas šobrīd notiek izglītības sistēmā Latvijā, Somijā to jau piekopj jau gadiem. Protams, skolēnu/studentu centrētas mācības nav nekāds jaunievedums izglītībā, tas jau tika aktualizēts pagājušajā gadsimtā. Daloties no savas pieredzes, varu teikt to, ka pati strādāju pēc šāda principa, ka mācību procesā ir bērns, ar savām vajadzībā, interesēm, un varu apgalvot, ka bērni ir daudz motivētāki darbam, izziņas procesam, nekā ja tēma tiek piedāvāta no skolotājas puses, un šo likumsakarību ir iespējams arī vērot sākumskolas klasēs. Saistībā ar pieaugušo izglītību, varu teikt, ka daudzi pieaugušie un pat pedagogi apmeklē pienākuma pēc, līdz ar to šādos pilnveides kursos ir vēroja zema viņu aktivitāte, bet es uzskatu, ka lielāks ieguldījums savā pilnveidē būtu, ja izvēlētos kursus, kuri būtu aktuāli tajā brīdī, un tas savukārt, būtu noteicošais faktors aktīvākai iesaistei, jo viss ko darītu, būtu tev nozīmīgi Un es uzskatu, ka tieši caur aktīvu iesaistīšanos, iegūtās zināšanas prasmes, būs daudz noturīgākas, nekā tās tiks dzirdētas. 


  • Lietotāja Zane Zundāne attēls
    Tas šķiet labi, ka plānotāji, darītāji, rīkotāji un organizētāji spētu šajos labajos, citu valstu piemēros atrast to, kas trūkst mums, paņemt šīs zināšanas un uzlabot mūsu sistēmu. Nedaudz rodas baiļu sajūta no tā, ka tikai skatoties kā kaimiņiem labāk iet, nerodas vēlme pēkšņi veikt krasas un drastiskas pārmaiņas, nevis pakāpeniski uzlabot, pilnveidot, pārbaudīt, atkal uzlabot, pilnveidot sistēmu. Un galvenais atceroties, ka izmēģināt, pārbaudīt, pilotēt to mūsu skolās, ar mūsu resursiem, ar mūsu cilvēkiem, zināšanu līmeni un mūsu kultūras īpatnībām.
  • Lietotāja Līga Lāce-Jeruma attēls
    Paldies par pozitīvo piemēru!
    Lai arī Latvijā jau kādu laiku ir ienākusi un turpina nāk dvesma par skolēncentrēto pieeju un to, ka mācību procesā jāpievērš uzmanība katra skolēna izaugsmei, tad pieaugušo izglītībā šādas tendences, diemžēl, nemanu. Paši pedagogi dažādos pilnveides kursos ir ļoti pasīvi un nevēlas aktīvi iesaistīties mācību procesā. Sajūta, ka ir izveidojies tāds kā stereotips, ka pieaugušie nevar mācīties spēlējoties, veidojot grupu darbus un  metodiski daudzveidīgi darboties. Šī stereotipa uzturēšanā, diemžēl, liela ietekme ir augstskolām, kas turpina mācibu procesu uzturēt pasniedzējcentrētu, nevis studentcentrētu. Tādēļ arī pieaugušie, kas "iznāk" no augstskolām ir ieguvuši pasivitātes pieredzi, ko vēlāk ir grūti izmainīt.
    Ļoti ceru, ka ienākot jaunajam kompetenču projektam skolās un bērnudārzos, mainīsies arī citu mācību iestāžu pieeja darbam ar saviem studentiem.