chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Starppaudžu mācīšanās: tā notiek nepārtraukti

19/10/2017
by Ilze Seipule
Valoda: LV
Document available also in: EN PL FR LT DE IT ES

Savā viesu emuārā Braians Findsens pievēršas jautājumam par aizmirsto vidējo paaudzi, kad tiek runāts par starppaudžu mācīšanos. Programmas bieži vien saved kopā jauniešus ar senioriem, bet neformāla starppaudžu mācīšanās notiek vienmēr un visur; dažāda vecuma kolēģi var mācīties viens no otra, arī vecāki mācās no saviem bērniem un otrādi.

Pētījumi (Corrigan, McNamara, O'Hara; 2013) liecina, ka starppaudžu mācīšanās ir lieliska pieeja, kas padara iespējamu transformējošo izglītību. Cilvēki mācās viens no otra novērojot, imitējot un modelējot. Starppaaudžu mācīšanās programmas rada nozīmīgas mācīšanās iespējas un maina attiecības starp paaudzēm. Kā blakus efektu jāpiemin, ka tiek veicināta arī starppaaudžu un starpkultūru solidaritāte, kas ir ļoti sargājama vērtība pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā Eiropā.

Starppaaudžu mācīšanās notiek saskaņā ar vairākiem principiem (ārēja saite):

  • Savstarpējs un abpusējs ieguvums: Visām iesaistītajām paaudzēm ir jāgūst kāds labums.
  • Kultūras pamats: Pastāv lielas atšķirības vajadzību kontekstā un kultūrām raksturīgajā attieksmē. Pieeja, kas darbojas vienā jomā, citā jomā šo atšķirību dēļ var nedarboties vai nebūt svarīga. Dalībniekiem ir jābūt  pilnībā iesaistītiem pasākuma veidošanā un jābūt situācijas saimniekiem, kas savukārt vienos paaudzes.
  • Kopienas saites un aktīva pilsoniskuma veicināšana: Dažādu paaudžu iesaiste, lai iedibinātu pozitīvas saiknes un spēcīgākas, labāk iekšēji savienotas kopienas ar palielinātu sociālo kapitālu un attīstītāku pilsoniskumu.
  • Balstīšanās uz stiprajām pusēm: Mācīšanās jāattīsta, balstoties uz stiprajām pusēm, kas ļauj gūt panākumus, panākt izpratni un savstarpēju cieņu.
  • Nostāties pret diskrimināciju: gan jaunieši, gan seniori ir eidžisma – diskriminācijas uz vecuma pamata – upuri. Iespēja šīm paaudzēm satikties nozīmē, ka viņi varēs izpētīt, kas viņi ir patiesībā un ko viņi viens no otra var iegūt.
  • Laba plānošana: Mēģinājums radīt pozitīvas izmaiņas, kas papildina dabiski notiekošus procesus.
  • Pārdisciplinaritāte vai starpdisciplinaritāte: Iespēja paplašināt profesionāļu pieredzi, lai tie vairāk strādātu iekļaujošā veidā un domātu daudz plašāk par to, kā viņi veic savu darbu.

 

Šis videomateriāls guva plašu izplatību pagājušajā gadā. Tajā ir minēti visi starppaaudžu mācīšanās pamatprincipi.

Ir arī vairākas Eiropas mēroga iniciatīvas starppersonu mācīšanās jomā. Lūk dažas no manām iecienītākajām:

No iniciatīvām mēs varam mācīties, ka starppaaudžu mācīšanās organizēšana var būt gan sarežģīta, gan arī vērtīga. Ir jāatrod īstais saturs, kas ir svarīgs dažādām paaudzēm un kas motivē šīs paaudzes dalīties ar savām zināšanām un izpratni. Mācīšanās videi jāveicina visu iesaistīto personu līdzdalība un jāveido savstarpēja cieņa starp izglītojamajiem.

Turklāt, bez pārliekas teoretizēšanas, vai jūs varat minēt kādus starppaaudžu mācīšanās piemērus jūsu ikdienā? Dažkārt uzdevumi paši parādās jūsu acu priekšā.

Saimons Broeks (Simon Broek) ir strādājis vairākos Eiropas pētniecības projektos par izglītību, darba tirgus jautājumiem un apdrošināšanas nozari. Viņš ir bijis padomdevējs Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā un Eiropas aģentūrās jautājumos, kas saistīti ar izglītības politiku, mūžizglītību un darba tirgu, kā arī vadošais partneris Okhamas Politikas atbalsta institūtā.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 14
  • Lietotāja Revita Zariņa attēls
    Strādāju ilgstošās aprūpes iestādē. Mums bija tāda jauka tradīcija, ka pie mums nāca brīvprātīgie pensionāri un pavadīja laiku ar bērniem. Parasti šie brīvprātīgie vadīja tādas kā nodarbības un mācīja bērniem jaunas prasmes - adīt, tamborēt, gatavot kaut ko īpašu un daudzas citas radošas lietas. Bērniem tas ļoti patika. Daudzi no bērniem novērtēja tieši to, ka šie brīvprātīgie bija citas paaudzes, jo daudziem bērniem pietrūkst tieši komunikācijas ar gados veciem cilvēkiem! Manuprāt šis ir labs veids kā notiek paaudžu mijiedarbība. Daži no šiem pensionāriem bija vientuļi un iespēja pavadīt laiku ar bērniem un nodot viņiem savas zināšanas sniedza viņiem milzu gandarījumu!
  • Lietotāja Evija Baltmane attēls

    Starppaaudžu sadarbība ir laba lieta, tā kā iepriekš neko daudz nebiju lasījusi un dzirdējusi par šo tematu, tad liekas, ka šāda sadarbība būtu ļoti lietderīga, ja tā būtu plašāk reklamēta, jo pašai būtu interese pamēģināt iesaistīties, jo no vecāka gadagājuma cilvēkiem ir iespējams uzzināt daudz un iegūt kādu ieskatu to dzīves gudrībā, kas uzkrāta laikam ejot.

    Agrāk šāda starppaaudžu sadarbība notika dabīgi, kad jaunie ģimenes bērni dzīvoja kopā vai ciemojās pie saviem vecvecākiem, un kaut ko vēlējās uzzināt, kas mūsdienās ir mazāk izplatīts, jo visi vēlas dzīvot patstāvīgi, bet, ja bērniem būtu interese un pacietība saviem vecvecākiem iemācīt kaut ko no tā, ko viņi nemāk, tad šī sadarbība notiktu dabīgi, un nebūtu šie projekti tik ļoti jāpopularizē.

    Protams, saskarsmes un saziņas prasmes mūsdienās paliek tādā kā otrajā plānā, jo bērni lielākoties izmanto tehnoloģijas, un saziņa ikdienā viens pret vienu nav tik attīstīta jauniešos, kā to visvairāk izbauda vecāka gadagājuma cilvēki.

    Mācīties varam ne tikai viens no otra, no saviem vienaudžiem, bet arī saviem vecākiem un vecvecākiem, tomēr šajos projektos lielākā uzmanība ir pievērsta tieši vecvecākiem jeb vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo Eiropā ir novērojama sabiedrības novecošanās. Latvijā nav sanācis saskarties ar kādu no šiem projektiem.
  • Lietotāja Beāte Bernedīne Konstanta attēls
    Savas, savu tuvinieku, attālāku radinieku saskarsmes vajadzības mūsdienu dzīves ritmā mēs bieži vien atliekam un nogrūžam darāmo lietu saraksta tālākajā galā, jo ir tik daudzas lietas, kas mums iluzori spēj sniegt šo vajadzību apmierinājumu un ir pieejamas viedtālrunī. Kopumā skatot mūsdienu sabiedrību ir jāsecina, ka saskarsmes kultūra degradējas, komunikācijas prasmes izzūd vai netiek attīstītas, kaut ir "uzteicama" komunikācija, kas norit e-vidē, kur tiek pielietoti daudzi svešvārdi un zīmju valodas elementi utt.  Pastāvošā situācija ir skaudra, bet to rada ikviens no mums. Vai mēs varam no sava bērna prasīt to, ko paši nedaram? Mums ir jābūt tam labajam piemēram mūsu katra mikrovidē un jācer, ka tas radīs pozitīvu ķēdes reakciju. Lūdzu esam paši tie, kas atceras aizbraukt, piezvanīt, tāpat- bez iemesla, lai tikai parunātos par to cik strauji paiet laiks.
    Paldies par video piemēru, kas lika aizdomāties, ka tas taču prasa tik maz- apmierināt kāda saskarsmes vajadzību, kas iespējams viņam šajā brīdī ir vajadzību saraksta augšgalā. 
  • Lietotāja Sabīne Petruseviča attēls

    Piekrītu, ka viens no otra mācāmies nepārtraukti. 
    Taču šajā kontekstā domāju, ka lielākoties akcents tiek likts tieši uz jauno paaudzi un veco paaudzi, bet kur tad paliek tas posms pa vidu? Saprotams, ka jauniešiem bieži vien vieglāk komunicēt ar vecvecākiem, jo tie bieži vien ir pielaidīgāki un vecākiem cilvēkiem tieši otrādi - jaunieši piešķir otro elpu un enerģiju, ko, iespējams, vidējā paaudze senioriem nespēj vai negrib dot. Bet kā integrēt, lai savstarpēji spētu sadarboties visi trīs, piemēram, gan māte, gan meita, gan vecmamma? Saka jau, ka trīs saimnieces vienā virtuvē nekad nevar pastāvēt. Kā ir ar starppaaudžu mācīšanos šajā kontekstā - vai tas ir efektīvi, kā tas strādā un kādi ir traucēkļi, kā arī ieguvumi? 

  • Lietotāja Arturs Snegovics attēls

    LV pagaidām ir ļoti maz piemēru, kad notiktu starppaaudžu mācīšanās. Šis būtu jāveicina plašākā mērogā un jāaktivizē vietējās komūnas. Ieinteresēti varētu būt gan senioru biedrības, gan bērnu vecāki.

  • Lietotāja Inga Isaka attēls

    Starppaaudžu mācīšanās – visas paaudzes iegūst labumu

    Uzskatu, ka neformālā starppaaudžu mācīšanās notiek visu laiku un bieži vien tā netiek pamānīti. Bērni apgūst daudzas prasmes, iemaņas un zināšanas vērojot un kopējot vecākus, bet arī vecāki mācās no bērniem, piemēram, lietot jaunas tehnoloģijas. Kā neformālās starppaaudžu mācīšanās piemēru var vērot arī darbā, kad jaunais darbinieks vēro citu ar pieredzi bagāto darbinieku. Pirmo gadu strādājot, es savu profesionālo meistarību pilnveidoju vērojot un konsultējoties ar kolēģiem, kuri jau ilgstoši strādā profesijā. Tajā pašā laikā es kolēģus konsultēju, kā strādāt ar mūsdienu IT tehnoloģijām.

    Organizējot starppaaudžu mācīšanos (izglītības iestādēs, interešu centros u.t.t.), dažādām paaudzēm tiek dota iespēja dalīties ar savu pieredzi, prasmēm, zināšanām. Tas liek cilvēkam (neatkarīgi no viņa vecuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa u.t.t.) justies vērtīgam un vajadzīgam.

  • Lietotāja Edyta Długoń attēls

    W powyższym artykule, jak i w komentarzach pod nim, ukazanych jest szereg korzyści z międzypokoleniowego uczenia się, co daje argumenty do tego, aby podejmować takie działania. Warto przy tym wspomnieć, że można skorzystać z finansowych środków publicznych planując takie przedsięwzięcia. Jednym z programów wspierających wymianę międzypokoleniową jest ASOS (Rządowy Program na rzecz Aktywności Społecznej Osób Starszych na lata 2014–2020, Priorytet II. Aktywność społeczna promująca integrację wewnątrz- i międzypokoleniową).

  • Lietotāja Patrycja Rama attēls
    Uważam, że edukacja osób starszych w dzisiejszych czasach jest bardzo ważna, należy ja wspomagać i promować jak tylko się da, gdyż usprawnia ona ich funkcjonowanie w społeczeństwie. Sama pracuje z osobami starszymi i zaobserwowałam jak ważne jest dla nich zdobywanie wiedzy. Dorośli bardzo chętnie podejmują naukę, wykazują się cierpliwością i wielkim zaangażowaniem. Międzypokoleniowe uczenie się daje szanse na wymianę doświadczeń, informacji, wiedzy, które w przyszłości mogą zaowocować lepszymi rozwiązaniami naukowymi lub technologicznymi.
  • Lietotāja Anna SKORKO attēls
    Działające w Białymstoku Stowarzyszenie Akademia plus 50, którego jestem wiceprezesem, zaktywizowało 11 seniorów, którzy poprzez udział w szkoleniach i konsultacjach przełamywali swoje bariery dotyczące wykorzystania technologii informacyjno-komunikacyjnych (nauka wyszukiwania informacji w Internecie, korzystania z e-maila, wspólnej pracy nad artykułami za pomocą Dokumentów Google, obsługi systemu zarządzania treścią WordPress, nagrywania dźwięków itp.). Szkolenia były prowadzone przez młodych ludzi, którzy byli zachwyceni otwartością seniorów na nowe wyzwania z kolei seniorzy nie mogli się nadziwić komunikatywności młodych nauczycieli.Rezultatem wspólnej pracy jest działający od 2 stycznia 2015 roku portal senior.bialystok.pl – serwis unikalny w skali kraju. Wiek osób tworzących treści w jego ramach to 58 do 74 lat. Ich działania nadzoruje redaktor naczelna- seniorka a w zamieszczaniu treści na portalu wspiera dwoje młodych informatyków. Redaktorki piszą artykuły o sprawach życia codziennego, dzielą się osobistymi przeżyciami, są obecne wszędzie tam gdzie dzieją się sprawy ważne dla seniorów. Nigdy nie jest za późno na naukę, to niewątpliwa, oczywista prawda.
  • Lietotāja Katarzyna Świergocka attēls
    Myślę, że międzypokoleniowe uczenie się niesie ze sobą wiele korzyści zarówno dla młodszych, jak i starszych generacji. Seniorzy poprzez kontakt z młodymi jednostkami uczą się wielu nowych rzeczy, przełamując także lęk przed nowoczesnymi technologiami. Młodsze pokolenia mają natomiast szansę czerpać wiedzę od „ekspertów” z długoletnim doświadczeniem. Uważam, że taki sposób wymiany doświadczeń i wiedzy, jest skuteczniejszą formą uczenia się, bowiem bezpośredni kontakt z drugim człowiekiem daje więcej możliwości edukacyjnych, niż „sucha wiedza” , za którą nie stoi żaden konkretny człowiek. Ludzie są „żywym przykładem” tego jak pozyskaną wiedzę należy wykorzystać w praktyce. Zgadzam się też, że średnie pokolenia są generacją zapomnianą, jeśli chodzi o kwestię międzypokoleniowego uczenia się, choć posiadają oni duży potencjał, chociażby jako osoby będące po środku tego procesu. Mogą one stanowić ważne ogniowo ułatwiające na przykład skuteczną komunikację pomiędzy najstarszym i najmłodszym pokoleniem, która może być zakłócona z powodu zbyt dużej różnicy wieku.