chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kā motivēt pieaugušos mācīties?

16/11/2017
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: PL EN RO ET FR BG DE

Skolotājam, kas ieiet mācību telpā, ir divi uzdevumi. Viens ir dalīties zināšanās, otrs ir daudz sarežģītāks – nepārtraukti motivēt izglītojamos mācīties.

Kas ir MOTIVĀCIJAS pamatā? Attiecības, ko skolotājs izveido ar dalībniekiem, dalībnieku jušanās drošiem un novērtētiem, kā arī tuvu attiecību veidošana grupā.

Tā nu nevilcinieties un lasiet tālāk – šajā rakstā jūs atradīsiet dažus ieteikumus (paņēmienus, vingrinājumus un metodes), kas motivē pieaugušos mācīties grupā.

 

Attiecību veidošana ar dalībniekiem

1. Jau no paša sākuma, kad vēršaties pie kāda dalībnieka, uzrunājiet šo cilvēku vārdā. Varbūt varat iemācīties izglītojamo vārdus pirms kursa sākuma. Izsniedziet katram dalībniekam piespraudi ar viņa vārdu un, svarīgākais, sauciet dalībniekus vārdā – tas veidos tiltu starp jums un izglītojamo.

2. Pastāstiet savu paša stāstu par attiecīgās tēmas apguvi. Tas varētu būt stāsts par to, kā kāda neveiksme ir vēlāk pārvērtusies veiksmē. Vai arī stāsts par krīzi, kas noveda pie izejas meklēšanas sarežģītā situācijā. Dalīšanās ar šādu pieredzi ir nepieciešama divu svarīgu iemeslu dēļ – tā veido uzticību starp skolotāju un grupu, kā arī veido attiecības, kas nepieciešamas mācību procesā. Vienīgais šādas pieejas risks ir bīstamība, ka dalībnieki var ierauties sevī vai iebilst, ja viņiem radīsies iespaids, ka arī viņiem ir jābūt tikpat atklātiem.

3. Pievērsiet uzmanību dalībniekiem, kuri ir nedroši un ar grūtībām iesaistās mācību procesā – viņi nepiedalās sarunās un neizsakās forumā. Nespiediet viņus, bet gan noorganizējiet domu apmaiņu pāros, lai viņiem būtu iespēja izteikties.

4. Apkopojiet informāciju par dalībnieku cerībām saistībā ar apgūstamo kursu un izlieciet šos izteikumus visiem redzamā vietā. Tas ir svarīgi, bet vēl svarīgāk ir ATSAUKTIES uz šo informāciju kursa laikā, lai pirmajās mācību minūtēs minētās cerības īstenotu. Tādējādi tiek ņemtas vērā vajadzības un ievērota dalībnieku klātbūtne.

5. Mācību sākumā noorganizējiet lomu spēli “Kas ir kas?”. Jums kā skolotājam būs iespēja saprast dalībnieku motivāciju, ja viņi izvēlēsies būt IESLODZĪTO vai BRĪVPRĀTĪGO grupā. Šī spēle atklās motivāciju (vai tās trūkumu) dalībai mācībās un samazinās pretestību, ja tā tiks nosaukta vārdā. Šādi grupā tiks samazināts sasprindzinājums un atsauktas atmiņā sākotnējās attiecības starp dalībniekiem.

 

Drošība

6.Uzdodiet ievadjautājumu KO JŪS VĒLATIES ŠEIT IEGŪT? tā vietā, lai prasītu KĀPĒC JŪS ESAT ŠEIT? Pat ņemot vērā situāciju, ka daži izglītojamie atbildēs ES NEZINU, šis jautājums ir viens no labākajiem darba jautājumiem mācību sākumā.

7. Uzdodiet pārneses jautājumu KO.JŪS SAGAIDĀT PĒC KURSA APGŪŠANAS? Tas ļauj pārcelt izglītojamo uzmanību uz rezultātiem, ko viņš vēlas panākt privātajā vai personīgajā dzīvē.

8. Uzdodiet izglītojamajiem jautājumu par mācību kursa mērķiem, ko skolotājs izklāstījis kursa sākumā. Tādi atvērti jautājumi kā KURŠ MĒRĶIS VISLABĀK ATBILST JUMS? Uzdodot šo jautājumu dalībniekiem, var vienlaicīgi panākt divus labumus – iepazīstināt dalībniekus ar kursa mērķiem (ja dalībniekam ir jāizvēlas viens mērķis, viņam ir jāizlasa visi) un otrs – tas ļauj apvienoties dalībniekiem ar līdzīgām prioritātēm.

9. KURSA MĒRĶU ATSAUKŠANA ATMIŅĀ, IZMANTOJOT MĀCĪBU SPĒLI. Skolotāja lūgums var būt atkārtot vienu vai vairākus kursa mērķus. Tas var notikt testa veidā, liekot nosaukt vienu vai vairākus mērķus (protams, neskatoties pierakstos). Šo vingrinājumu var veikt mācību dienas beigās vai arī spēles veidā nākamās tikšanās reizes sākumā. Šis vingrinājums liek dalībniekiem atcerēties kursa mērķus, vienlaicīgi liekot atcerēties atmosfēru kursa sākumā, tas aktivizē motivāciju, kas atveda izglītojamos uz šo mācību norises vietu.

10. Motivāciju visdziļāk pārbauda jautājumu virknes metode. Šis vingrinājums sākas ar jautājumu KO JŪS IEGŪSIET, PABEIDZOT ŠO KURSU? Nākošais jautājums izriet no atbildes uz iepriekšējo jautājumu. Piemēram, ja atbilde ir: pabeidzot kursu, man būs iespējas mainīt darbu, nākamais jautājums būs: KO JŪS IEGŪSIET, JA NOMAINĪSIET DARBU? “Darba maiņa ļaus man pelnīt vairāk”. KO JŪS IEGŪSIET, JA PELNĪSIET VAIRĀK? utt. Vingrinājumu beidz, kad cilvēks, kas atbild, jūt, ka viņa meklējumi ir beigušies – ir sasniegta pati dziļāka motivācija. Tā visbiežāk ir apmierinātība, laime vai spēja saskanīgi sadzīvot ar citiem.

11. Stāstiet jokus, kas saistīti ar kursa apguvi. Jūs varat atcerēties pieredzi citās grupās, tāpat tas var būt joks, kas saistīts ar mācību procesu.

 

Novērtēšana

12. Uzslavējiet dalībniekus par piedalīšanos ar saviem viedokļiem forumā – par viedokļa izteikšanu, par to, ka viņi ir izpildījuši uzdevumu, par aktivitāti. Kā apbalvojums par pūlēm var būt aplausi, pateicība, ieteikums grupai sveikt šo dalībnieku ar izsaucieniem vai kādu agrāk norunātu žestu.

13. Mācību laikā atsaucieties uz dalībnieku teikto. Jums tikai jāatceras nepārspīlēt un neatsaukties vienīgi uz aktīvajiem dalībniekiem. Pretējā gadījumā tas var novest pie kautrīgo dalībnieku noslēgšanās, jo viņi jau tā nevēlas izteikties publiski. Ir ieteicams atkārtot žestu vai vārdu, kas reiz jau ir pateikts un ir veiksmīgi aktivizējis grupu.

14. Skolotājs iedrošina dalībniekus izteikties stāvot. Tas ļauj dalībniekiem samazināt savu pretestību un veicina visu dalībnieku iesaistīšanos. Mazās mācību grupās (6 – 12 cilvēki) šī metode var būt mazefektīva, bet tā labi darbojas lielās grupās, jo skolotājs var uzrunāt pašus noslēgtākos dalībniekus, tas nozīmē vienlaikus viņus aktivizēt. Cilvēks, kas izlemj runāt forumā, lauž savu pretestību un saņem iespēju piedzīvot, ko nozīmē dalīties ar pārdomām (refleksija), sniegt atbildes saikni un sākt ikdienas mācīšanos.

 

Sakaru veidošana grupā

15. Novērtējiet dalībniekus, kas ievēro grupas izveidotos likumus, piemēram punktualitāti, vai vārda kartes nēsāšanu. Šīs metodes priekšrocība ir veidot piederības sajūtu grupai, atspoguļot to pasīvā uzvedībā, piemēram, ierodoties laikā vai piekrītot nēsāt vārda karti. Pastarpināts šī paņēmiena izmantošanas ieguvums ir drošības sajūtas palielināšana grupā, kas nostiprina pozitīvu attieksmi un vēlmi atrasties mācību klasē, kur netiek praktizēta notiesāšana vai pārmetumu izteikšana.

16. Izmantojiet grupā kopā radītos RITUĀLUS. Tie var būt sasveicināšanās rituāli, dienas noslēgšana, sasveicināšanās ar pasniedzēju, piekrišanas un atbalsta izrādīšana kolēģa runā izteiktajam saturam. No žestiem līdz vārdiskām izpausmēm. Enkura metode ir aizņemta no NLP un veido piederības sajūtu grupai, kas ir nenovērtējama motivācijas veidošanā mācīties.

17. Mācību spēles pāros vai mazākās grupās, kas dod iespēju dalībniekiem iepazīt vienam otru un attīstīt spēju uzticēties kolēģiem.

Idejas šādiem vingrinājumiem un paņēmieniem var rast savā praksē un ERASMUS+ programmas īstenotajās apmācībās (Emocionālā inteliģence, Event Wise).

 

Šis raksts tika uzrakstīts Inovāciju attīstības fonda īstenotās “Kompetences uzlabošanas programma” ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienības Erasmus + 1. darbība Izglītības mobilitāte, Pieaugušo izglītības darbinieku mobilitāte (Līguma numurs 2016-1-PL01-KA104-025815).

Šo projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo tikai un vienīgi autora viedokli un Komisija nav atbildīga par jebkādu šīs informācijas iespējamu izlietojumu.

Emuārs “Attīstības atbalsta fonds “Inovators” ir licencēts saskaņā ar Creative Commons Attribution – ShareAlike 4.0 licenci (ārēja saite). Mēs lūdzam jūs citēt autorus, to skaidri norādot autoru un avotu: "Izmantots materiāls no emuāra “Attīstības atbalsta fonds “Inovators”“, kas ir atrodams [saite uz attiecīgo ierakstu] Teksta autors: [vārds, uzvārds]".

 

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Atsvaidzināt komentārus

Tiek rādīts 1. - 10. no 12
  • Lietotāja Ilze Biteniece attēls
    Pilnīgi piekrītu par ieteiktajiem paņēmieniem, mācību motivācijas veicināšanai pieaugušo izglītībā. Ļoti patīk doma par to,ka drošības sajūtu izglītojamajam var radīt stāstot jokus par kursa apguvi, vai pašu mācību procesu,kas savukārt, izglītojamo vidū rastu nepiespiestu atmosfēru un veicinātu nedrošos dalībniekus nepiespiestā gaisotnē izteikt savu viedokli. Savā ziņā radot pozitīvu un drošu vidi mācībām, mēs varam redzēt to, ka formālo izglītību ļoti labi papildina neformālā ar visām grupu, pāru aktivitātēm un spēlēm. Galu galā pasniedzot mācību vielu caur rotaļu, tā dalībniekam vairāk paliks atmiņā.
    Turklāt, manuprāt, ar šādām metodēm un vingrinājumiem var strādāt arī ar bērniem izglītības iestādēs. Gan pieaugušais,gan arī bērns vēlas tikt novērtēts un saņemt atzinību no pedagoga puses,kā arī velas iekļauties un justies droši savā kolektīvā. 
  • Lietotāja Ilze Veinberga attēls
    Paldies raksta autoram par strukturētajiem un skaidri saprotamajiem ieteikumiem, kas nepieprasa daudz, lai tos īstenotu.
    Manuprāt šie principi neattiecas tikai uz pieaugušo izglītību, bet iedvesmo arī darbā ar skolēniem gan skolās, gan interešu izglītības iestādēs. Uzskatu, ka pozitīvas mācīšanās pieredzes pamatā ir uzticība, atklātība un patiesums, ko ir svarīgi norošināt visu vecumu grupās. Grupā ir jaradā droša atmosfēra, kas ir bijusi problēma manā, kā izglītojamā, pieredzē. Bailes un nedrošība grupā vai attiecībās ar skolotāju novērš uzmanību no mācīšanās, grauj pašapziņu un vēlmi iesaistīties procesā. Tāpēc ļoti novērtēju ieteikumu par to, ka nevajag spiest dalībniekus, kas jūtās nedroši, bet gan iekļaut uzdevumus, kuros viņi jūtās drošāki un atraisītāki.
  • Lietotāja Meldra Mailīte attēls
    Man ļoti patīk, ka viss ir strukturēts. Šis materiāls noderētu ne tikai pedagogiem, kuri strādā ar pieaugušajiem. Nedaudz pārveidojot jau esošo materiālu to var izmanotot arī tie pedagogi, kuri strādā ar bērniem. Svarīgi, lai no abām pusem ir cieņa, savstarpēja sapratne, tad arī pedagogs varēs veiksmīgāk motivēt savus skolēnus.
  • Lietotāja Sarmīte Vīksna attēls
    Normal 0 false false false EN-US X-NONE X-NONE Pozitīvi vērtēju ieteikumus noslēgtāko, mazāk aktīvo kursantu iesaistei mācību procesā. Ir viegli koncentrēties uz tiem izglītojamajiem, kuri izrāda interesi un aktīvi iesaistās diskusijās, bet tieši atrodot pareizo pieeju mācību dalībniekiem, kuri sākotnēji šķiet pasīvi, reizēm izdodas sasniegt lielisku rezultātu un bagātināt mācību pieredzi ne vien viņiem, bet arī visai grupai kopumā un sev kā pasniedzējam.
  • Lietotāja Liene Štoka attēls
    Piekrītu, ka jāievērš uzmanība dalībniekiem, kuri ir nedroši un ar grūtībām iesaistās mācību procesā - ne visi dalībnieki ir gatavi izteikt savas domas skaļi. Cilvēki ir dažādi un tas, ka viņi neizsaka savas domas skaļi, nenozīmē, ka viņiem nav savs viedoklis.
  • Lietotāja Anna Sarnacka-Smith attēls

    Z wieloma wskazówkami się zgadzam. To nad czym bym się pochyliła to mocne dostosowanie stylu trenerskiego do grupy. Są bowiem takie, które nie życzą sobie np. przechodzenia na „Ty”, bo może są dużo starsi od trenera lub np. kultura organizacyjna jest zupełnie inna i sytuacja szkoleniowa staje się po prostu sztuczna. Tak jak zgadzam się z ideą każdej ze wskazówek, tak jeszcze wzmocniłabym to poznaniem organizacji, może też uczestników, aby trenerskie techniki dostosować do potrzeb uczestników szkolenia. Przecież to o nich chodzi, prawda?:)

  • Lietotāja Sabīne Petruseviča attēls
    Jā, nudien. Piekrītu, ka ļoti svarīgi ir izveidot saliedētu grupu, kurā kopā mācīties, jo tas var vairāk palīdzēt iesaisīties mācību procesā, veicināt apmeklējumu, ja motivācija konkrētajam studentam nav iekšēja, bet, piemēram, darba vietas nepieciešamība apmeklēt kursus. Kā nekā, cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne, kurai ir nepieciešamas sociālas attiecības ar citiem. Bieži vien tas ir papildus motivators apmeklēt mācības, ja esam iepazinuši jaunus draugus/ kolēģus utt. Grupas vadītājs šajā sākumposmā spēlē ļoti lielu lomu - vai nu viņam  izdodies veicināt šīs attiecības grupā vai nē, līdz ar to arī grupas mācību dinamika varētu krietni atšķirties no grupas, kurā vadītājs nav veiksmīgi kursantus motivējis jau sākotnēji. 
    Tajā pašā laikā vadītājam ir jābūt ļoti vērīgam, jāspēj atcerēties dalībnieku teiktais un šie ieteikumi jāpraktizē katru reizi, jo ne katra grupa ar ko strādāsim būs vienāda.  
    Domāju, ka šie ieteikumi ir vērā ņemami un integrējami ne tikai pieaugušo mācībās, bet arī jauniešu un pusaudžu nodarbībās. 
  • Lietotāja Jolanta Tāraude attēls
    Piekrītu, ka motivācijas pamatā ir attiecības un pašsajūta grupā. Ieteikumi ļoti labi atspoguļo to, ka formālās izglītības vidē var iekļaut neformālo izglītību, proti, izmantot dažādas aktivitātes, lai veidotu draudzīgu, drošu un saprotošu darba vidi. Tas, kas man personīgi liekas būtiski pieaugušo izglītībā, ir mācību pieeja. 
  • Lietotāja Gunita Delijeva attēls
    Jā,rakstā sniegti teicami ieteikumi pieaugušo mācīšanās motivācijai! Piekrītu Jolantai, proti, pieaugušo izglītībā svarīga nozīme ir draudzīgai, saprotošai, uzmundrinošai darba videi, kas nosaka izglītības guvēja pašsajūtu grupā. Protams, šāda vide nepieciešama arī jauniešu apmācībā, bet pieaugušo izglītībā šādā atmosfēra veiksmīgāk palīdzētu tikt pāri iespējamajām krīzēm un kompleksiem, kas pieaugušajam izglītības guvējam varētu būt radusies dzīves neveiksmju rezultātā, palīdzētu rast un paaugstināt motivāciju mācīties, noticēt saviem spēkiem. 
  • Lietotāja Monika Gromadzka attēls
    Ciekawe spostrzeżenia.
     Z większością się zgadam, szczególnie kwestie bezpieczeństwa i celowości są według mnie bardzo ważne. chociaż moje obawy budzi punkt 12. Dla mnie nagrodzeniem uczestnika za aktywność jest refleksyjne pochylenie się nad jego wypowiedzią, danie przestrzeni na odniesienie się do niej innym uczestnikom czy po prostu podziękowanie. Oczywiście okrzyki, oklaski czy gesty na niektórych warsztatach się przydają :), ale jednak jeśli chcemy w jakiś sposób gratyfikować czyjąś aktywność, dobrze jest jest dokładnie przeanalizować warunki brzegowe: tematykę, grupę docelową itp., jak również dać grupie przestrzeń na NIE korzystanie z takich rozwiązań.