chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Labas prakses piemēri no EPALE tiešsaistes semināra par pieaugušo digitālo izglītību

25/03/2019
by Simon BROEK
Valoda: LV
Document available also in: EN EL DE ET FR

/epale/lv/file/sharing-best-practices-epale-digital-learningSharing best practices EPALE digital learning

Sharing best practices EPALE digital learning

 

No 25. līdz 28. februārim EPALE organizēja tiešsaistes viedokļu apmaiņu, lai apkopotu labās prakses piemērus pieaugušo digitālās izglītības jomā. Pārstāvēti bija pieaugušo izglītības speciālisti no vairāk nekā 20 valstīm un 25 projektiem un mēs ieguvām dažādus lasāmus materiālus, ar kuriem varam iepazīties gan EPALE avotos, gan ārpus portāla.

Šajā rakstā apkopotas tēmas, rīki, programmas, projekti un lasīšanas ieteikumi, par kuriem tikām informēti tiešsaistes pasākuma laikā.

 

Pārdomas par digitālās mācīšanās izmantošanu

Pasākuma dalībnieki uzsvēra nelabvēlīgā situācijā esošo grupu iekļaušanas svarīgumu, minot tādas grupas kā pieaugušie ar invaliditāti vai bez pamatprasmēm. Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti digitālā mācīšanās var atvieglot pieeju tradicionālajiem mācību centriem tikai tad, ja šis process tiek pareizi organizēts, un gan skolotājiem, gan treneriem piemīt īstās digitālās prasmes. Digitālo materiālu lieto, lai palielinātu informētību cilvēkiem, kam nav digitālo prasmju, kā to redzam šajā video Slovēņu valodā, ko iesniedza Nevenka Kocijančiča no Slovēnijas Pieaugušo izglītības institūta. Video tika izveidots projektā Pieaugušo iedzīvotāju kompetenču attīstīšana 2016-2022.

Rasa Pocevičiene no Šauļu Valsts koledžas Lietuvā apgalvoja, ka mums ir nepieciešamas citas kompetences efektīvam darbam ar digitālajiem rīkiem. Viņa precizēja, ka IKT prasmes ir noderīgas, bet tas nav pašmērķis. Ir svarīgāk, lai mēs mācītos, kā mācīties un kā dzīvot personīgo un profesionālo dzīvi jēgpilni un veiksmīgi. Tas prasa spēju pielāgoties arvien mainīgajai videi un konstruktīvi reaģēt uz pastāvīgo jaunās imformācijas plūsmu.

Vairākos komentāros un projektos  tika skarts digitālās mācīšanās starppaaudžu aspekts. Piemēram, Merle Koika no Igaunijas Viru novada centrālās bibliotēkas runāja par projektu “Ola māca vistu”, kurā bērni māca vecākiem iedzīvotājiem lietot viedtālruņus un planšetdatorus. Šajā pat kontekstā Tīna Tambauma no Tallinas Universitātes Igaunijā uzsvēra savu akadēmisko pētījumu par individuālās apmācības nozīmi.

Daži dalībnieki arī brīdināja par laika apjomu, kas tiek patērēts, darbojoties ar jaunajām tehnoloģijām, akcentējot vajadzību to līdzsvarot ar klātienes mijiedarbību, jo jauniešu uzvedībā vērojama atkarība no IKT un sociālajiem medijiem.

Visbeidzot, atskanēja pārdomas par to, ka daudzās vietnēs un digitālajos rīkos tiek izmantota sarežģīta valoda, kas būtu vienkāršojama.

 

Digitālās mācīšanās un tiešsaistes mācību programmas

Pasākumā tika minēti daudzi interesanti digitālās mācīšanās rīki. Piemēram, Anna Grajevska prezentēja lietotni Mój Trener (Mans treneris) – bez maksas pieejamu mobilo lietotni, kas pasniedzējiem palīdz organizēt studentu zināšanu apguvi vienā viegli pieejamā vietā. Lietotne ļauj pasniedzējiem materiālus nosūtīt tieši saviem studentiem no vienota kontroles paneļa, kā arī noteikt savas grupas mērķus, izziņot lasāmā materiāla sarakstu un turpat ievietot arī kādu iedvesmojošu citātu. Šobrīd lietotne ir pieejama poļu valodā, bet drīz ir plānots to izplatīt arī angļu valodā. Vairāk informācijas par šo lietotni var atrast šajā emuārā (pieejams poliski un vāciski). Citu noderīgu lietotni piedāvāja Marcins Šelags – tā ir Ņujorkā esošā Bruklinas muzeja izveidota lietotne un tās mērķis ir palīdzēt muzeja apmeklētājiem izglītoties, apmeklējot izstādes.

Citas pasākumā pieminētās tiešsaistes programmas:

  • Līzbeta Depēpe runāja par Nedbox – digitālu platformu, kas piedāvā aizraujošu, neakadēmisku praktizēšanas iespēju tiem pieaugušajiem, kas apgūst nīderlandiešu valodu kā otro valodu.
  • Mūsu kolēģi Spānijas EPALE  piedāvāja divas noderīgas vietnes: That's English (angļu valodas apguves programma tiešsaistē spāniski runājošiem) un Aula Mentor (tiešsaistes kursi spāniski runājošiem pieaugušajiem).
  • Andrea Rabassini no Itālijas mums pastāstīja par La scuola con me (Skola ar mani): šajā vietnē bez maksas pieejami materiāli visiem, kas vēlas mācīt vai mācīties itāliešu valodu kā svešvalodu vai otro valodu.
  • Panagjota Polimeropolu no Helēnikas atvērtās universitātes Grieķijā iepazīstināja ar Mu.SA projektu “Būtiskās prasmes muzeju profesionāļiem” (MOOC). Šī projekta mērķis ir paātrināt IKT ienākšanu muzeju sektorā un aizpildīt plaisu, kas rodas starp formālo izglītību un pienākumiem reālajā darba vidē, kurā rodas aizvien jauni darba pienākumi. Mu.SA tiešā veidā risina digitālo un pārneses prasmju trūkumu, kas konstatēts muzeju sektorā. Mu.SA MOOC ir elastīgs, brīvi izvēlēta mācību ritma brīvpieejas kurss, kura izpildei ir nepieciešamas ne vairāk kā 10 stundas nedēļā. Kursu veido moduļi, kas ļauj izglītojamajiem apgūt pilnu digitālo un pārneses kompetenču komplektu, kas nepieciešams muzeju sektorā.
  • Vikija Maratou pastāstīja kopienai par MOOC kursu, kas paredzēts starppaaudžu mācībām Kopā jauni un veci: Starppaaudžu pieeja, kas izstrādāts Erasmus+ projektā TOY PLUS: Kopā jauni un veci – Praktiķi apgūst un pilnveido prasmes. Tiešsaistes kurss starppaaudžu mācību organizēšanā varētu būt ļoti noderīgs sociālās aprūpes darbiniekiem, praktiķiem un brīvprātīgajiem, kas strādā ar gados vecākiem cilvēkiem, kā arī neformālās izglītības speciālstiem bibliotēkās un muzejos.
  • Karine Nikoleja no Beļģijas Flandrijas reģiona EPALE stāstīja par Digitaal op stap: šī tīmekļa vietne satur mācību materiālus digitālās pratības apguvei.
  • Mūsu kolēģi Nīderlandes EPALE dalījās ar šo video nīderlandiešu valodā par NT1leren.nl – tā ir kombinēta mācību metode izglītojamajiem, kam nīderlandiešu valoda ir dzimtā. Otra Nīderlandiešu valodas vietne Oefenen.nl – būs noderīga pieaugušajiem, lai praktizētos ne tikai runāt, bet arī apgūtu dažādas pamatprasmes. Vēl viena iespēja, kā apgūt pamatprasmes, ir  brīvpieejas Samen leren (‘Mācīties kopā’) lietotne (skat. reklāmas video nīderlandiešu valodā).
  • Tiešsaistes mācību programmu veidotājs Braņislavs Frks no Čehijas stāstīja par EPALE tiešsaistes kursu Lektorské minimum (‘Pasniedzēja minimums’) skolotājiem - iesācējiem ar nelielu pieredzi. Čehu piedāvātā kursa mērķis ir ne tikai palīdzēt jaunajiem skolotājiem, bet arī uzskatāmi demonstrēt, kā iegūt pēc iespējas vairāk no EPALE platformas. Šis kurss ir balstīts uz video, tam ir viegli piekļūt un tajā ir izmantota mikromācīšanās pieeja. Tikai vienu mēnesi pēc kursa publicēšanas, tajā bija pieteikušies jau 500 studētgribētāji.

 

Projekti

EPALE kopiena dalījās ar vairākiem veiksmīgiem digitālās mācīšanās projektiem, kurus mēs esam apkopojuši šādās grupās:

Infrastruktūras nodrošināšana digitālajai izglītībai
  • Karloss Ribeiro no Portugāles pastāstīja EPALE kopienai par FabLabs projektu. Fablabs ir eksperimentālas laboratorijas, kas piedāvā digitālās tehnikas un rīku komplektu, ar kuriem ikviens var radīt dažādus specializētus produktus nelielos apjomos. Šādām vietnēm var būt izšķiroša nozīme zināšanu vairošanā un izplatīšanā. It īpaši tas attiecināms uz jaunām ražošanas tehnoloģijām, kā arī situācijām, kad jāveido un jāstiprina sadarbība, lai veiksmīgāk risinātu sociālās jomas problēmas.
  • Lietuvas EPALE vēstniece Laima Lapiniene pastāstīja par Ģimenes digitālo aktivitāšu centru projektu Lietuvā un Latvijā. Projekta ietvaros četrās bibliotēkās tika izveidotas īpašas DigiHubs telpas, kas aprīkotas ar datoriem, interaktīvajiem ekrāniem, 3D printeriem, Lego robotiem, Kinect kustību detektoriem, virtuālās realitātes ierīcēm un interaktīvo velosipēdu komplektiem. Paralēli aprīkojumam, tika izveidots arī aizraujošs izglītojošs saturs – virtuālās realitātes un interaktīvo velosipēdu tūres, Kinect testi, mobilās lietotnes un 3D programmēšanas darbnīcas.
  • Par citu Lietuvā veiksmīgi īstenotu projektu pastāstīja Simona Gogelīte. Savienotās Lietuvas projekta galvenais mērķis ir iedrošināt un atbalstīt Lietuvas pilsoņus digitālo prasmju apguvē un sagatavot viņus Interneta izmantošanai efektīvi, droši un atbildīgi.

 

Atbalsts un iespēju paplašināšana
  • Brikena Kšomaki pastāstīja EPALE kopienai par projektu Atver acis, kas palīdz peiaugušajiem atpazīt tiešsaistē izplatītu dezinformāciju. Projekts ir paredzēts pieaugušajiem izglītojamajiem un pasniedzējiem, un tā mērķis ir uzlabot digitālo pratību, piedāvājot rīkus, kas ļauj identificēt nepatiesas ziņas un neļaut tiešsaistē izplatīt dezinformāciju.
  • Par vēl kādu digitālā atbalsta grupu dalībniekus informēja Nikija Panoa. Šī grupa tika izveidota projekta Alternatīva terapeitiska programma atkarībai pakļautām personām (ARGO). Grupa ir radusies kā radošs risinājums IKT mācīšanai un tā ir paredzēta gan cilvēkiem, kuri ir zaudējuši saikni ar mācību procesu, gan tiem, kam trūkst pārliecības jaunu tehnoloģiju izmantošanā.
  • Erasmus+ projektā DIGIT tiecas palielināt pieaugušo izglītojamo digitālās kompetences, lai veicinātu atbildīgu tiešsaistes identitātes izmantošanu. Projektā jau ir sagatavoti divi galvenie nodevumi: manifests, kas ietver vadlīnijas pieaugušo izglītotājiem, kā arī plakāts ar 20 padomiem par cilvēka digitālo pēdu. Šobrīd tiek izstrādāta apmācības programma, kas šogad tiks izmēģināta partnervalstīs.
  • Projekts Easy-Easier dod iespēju izglītojamajiem ar zemu IKT pratību vai sliktu lasītprasmi novērtēt savas prasmes. Šo rīku var izmantot arī skolotāji vai skolotāju konsultanti, lai plānotu savu darbu.
  • Simeons Topčijskis no Bulgārijas pastāstīja par topošo projektu Uzlabojiet pieaugušo digitālo kompetenci (IDCAP). Projekts aptver trīs no astoņām galvenajām kompetencēm – galvenokārt, digitālo kompetenci (un caur to  - matemātisko kompetenci) un pamatkompetences zinātnē un tehnoloģijās, un komunikācijā.
  • SAIL projekta (Sociāli iekļaujoša uz IKT balstīta pieaugušo izglītība) mērķis ir meklēt pierādījumus faktam, ka uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām  balstīta pieaugušo izglītība var veicināt dažādu pieaugušo grupu sociālo iekļaušanu.
  • EPALE vēstniece Julija Melnikova pastāstīja EPALE kopienai par Stepup2technology projektu. Erasmus+ projekts attīsta pieaugušo izglītības speciālistu IKT prasmes, kas nepieciešamas darbam jaunajās digitālās mācīšanās vidēs. Projets aptver IKT balstītas mācīšanās stratēģijas (e-mācības, kombinētu mācību līdzekļu vidi), kā arī sniedz atbalstu pieaugušajiem studentiem visā mācīšanās procesā.

 

Starppaaudžu mācīšanās
  • Džeimss Kaluss dalījās pieredzē par maltā veksmīgi īstenoto perojektu Ģimeņu kodēšanas mācību iniciatīva. Šajā projektā galvenā uzmanība tika pievērsta skolas planšetdatora radošai izmantošanai. Vecāki/aizbildņi tika aicināti kopā ar saviem 8-10 gadus vecajiem bērniem apspriest, kā šīs ierīces var izmantot datorizētā domāšanas procesā.
  • Līvija Mukāne no Latvijas pastāstīja kopienai par SINDI projektu – Sociālā iekļaušana caur digitālo pratību un starppaaudžu mācīšanos. Projekta mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un vairot vecākajās paaudzēs motivāciju, izmantojot inovatīvas un integrētas pieejas, piemēram, izmantojot starppaudžu mācīšanos vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī. Tāpat projekta mērķis ir palielināt vecākās paaudzes digitālās kompetences līmeni, izmantojot jaunas digitālo prasmju mācīšanas metodes, kā arī izstrādājot un izplatot mācību materiālus un rīkus, ko iespējams izmantot arī citviet Eiropā.
  • Hakans Jandims no Turcijas pastāstīja par projektu Mana mamma mācās strādāt ar datoru. Šī projekta mērķis ir palīdzēt visām māmiņām kvalitatīvi izmantot datoru un Internetu, lai viņas varētu sniegt lielāku ieguldījumu savu bērnu izglītošanā.

 

Iebraucēji un bēgļi
  • Filica Kēzere Ašenberga no Austrijas parādīja tiešsaistes mācību platformu bibliotekāriem un jaunajiem iebraucējiem – LIB(e)RO projektu. Projekta mērķis ir izveidot tiešsaistes platformu, balstoties uz bibliotēku un bibliotekāru iesaisti mazgagdīgo iebraucēju nodrošināšanā ar drošu vietu, kur viņi var apgūt uzņēmējvalsts kultūru un valodu. Projekts ir paredzēts mazgadīgiem bēgļiem, kas ir pakļauti sociālās izstumtības riskam, bibliotekāriem un sociālajiem darbiniekiem.
  • Izglītības politikas ierēdne Karina Olsena no Dānijas mums pastāstīja par Laukstrādnieka digitālo projektu. The AGRIworker (laukstrādnieka) lietotne ir e-rīks, kas paredzēts iebraucējiem-laukstrādniekiem. Ar šīs lietotnes palīdzību viņi var iepazīties ar darba apstākļiem lauksaimniecības nozarē projektā iesaistītajās valstīs, piemēram, darba atalgojumu, tiesībām saņemt brīvdienas un kā saprast algas izrakstu. Laukstrādnieki tāpat var uzzināt par savām mūžizglītības iespējām un iegūt pamatzināšanas par uzņēmējvalsti.

 

Informēšanas pasākumi
  • Alteo Valentini no Itālijas stāstīja par kursu Digitālie iebrukumi – sociālo mediju izmantošana, lai veicinātu līdzdalību kultūrā. Kursa mērķis ir labās prakses pārnese kultūras līdzdalības jomā gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Dalībnieki mācās, kā iesaistīt savu primāro mērķauditoriju vietējā kultūras mantojuma apzināšanā, lai palielinātu saimnieka sajūtu un zināšanas par savu reģionu.
  • Veronika Pflauma no Goreņskas muzeja, Slovēnijā, mums pastāstīja par projektu Digitālā muzeju prakse pieaugušo izglītībā.  Šī projekta mērķis ir attīstīt muzeja tīmekļa vietni un sociālos medijus par izglītības rīkiem pieaugušajiem. Līdz ar šo projektu Muzejs spēs uzrunāt un izglītot plašāku cilvēku loku un piesaistīt jaunas pieaugušo mērķgrupas, kas vēlas vairāk uzzināt par kultūras mantojumu.

 

Individuālā apmācība un skolotāju izglītošana
  • Kurss Efektīva individuālā e-apmācība tiešsaistes platformās ir paredzēts, lai sagatavotu pieaugšo trenerus darbam ar mūžizglītības startēģijām tiešsaistē. Izmantojot, piemēram, Moodle, dalībniekiem ir iespēja iemācīties, kā izveidoto kursu padarīt interaktīvu. Kurss ir īpaši orientēts uz pieaugušo izglītotājiem, kam līdz šim nav bijusi vai ir neliela pieredze e-apmācībā.
  • Kurss E-atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošo grupu iekļaušanai ir paredzēts pieaugušo izglītības darbiniekiem, kas strādā ar sensitīvajām mērķauditorijām, piemēram, cilvēkiem, kas nav iesaistīti izglītībā, apmācībā vai nodarbināti, ar iebraucējiem, ar ilglaicīgiem un vecāka gada gājuma bezdarbniekiem. Kursa galvenais mērķis ir sniegt pieaugušo izglītotājiem tehniskās, operatīvās un sociālās kompetences, kas nepieciešamas, lai spēcinātu digitālajā jomā bezpeļņas organizācijas un to galvenās mērķgrupas.
  • Katriena Bernaerts no Beļģijas stāstīja par Erasmus+ projektu Nākotnes skolotājs 3.0. Projekta mērķis ir sagatavot skolotājus pieaugušo izglītībai nākotnē. Projekts galvenokārt ir koncentrēts uz skolotāju IKT kompetencēm un iespējām uzlabot mācību stundas ar IKT palīdzību.
  • Pieaugušo skolotāji un instruktori Flandrijā, Beļģijā var saņemt atbalstu savu digitālo kompetenču uzlabošanai no Toll-net (Tehnoloģiju-atbalstīta mūžizglītība).
  • Mahira Spiteri no Maltas EPALE stāstīja par projektu “Šķēršļu pārvarēšana”. Šis Erasmus+ projekts ir paredzēts, lai efektīvāk varētu palīdzēt pieaugušajiem, kam mācību stundās vienlaikus ar lasītprasmi ir jāapgūst noteikumi pēc kuriem darbojas sabiedrība.  Viens no projekta rezultātiem bija instrumentārijs pieaugušo izglītotājiem ar padomiem un stratēģijām, lai mācītu lasītprasmi.

 

Inovācijas
  • EPALE vēstnieks Brains Kauls mums pastāstīja par projektu “Kultūras izpratne kā atbalsts Inovāciju apmācībai” (CAST4Innovation). Projekta mērķis ir izveidot inovatīvu, akreditētu pārrobežu apmācību Lielbritānijā, Īrijā un citviet Eiropā, lai tiešsaistē un arī klātienē ļautu tās dalībniekiem turpināt savu profesionālo attīstību, līdztekus paplašinot kultūras izpratni dažādās valstīs. Kursa dalībniekiem, līdz ar iespēju vispārīgi iepazīties ar kultūras, dažādības, ksenofobijas, racisma, fanātisma, sociālās iekļaušanas un pilsonisko prasmju elementiem, būs arī iespēja izvēlēties specializētus moduļus mūzikā, mākslā, sportā un kulinārijā kā radošus ceļus uz vienlīdzību un sabiedrības saliedēšanu.

 

Papildus publikācijas/lasāmie materiāli

Pasākuma laikā EPALE kopiena arī dalījās ar vairākām interesantām publikācijām un rakstiem:

 

Vai jūs zināt vēl kādus labas prakses piemērus un veiksmīgus projektus pieaugušo digitālās izglītības jomā? Dalieties ar tiem komentāros!

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 5. no 5
  • Lietotāja Liene Ušvile attēls
    Piekrītu vairākkārt izskanējušam viedoklim rakstā, proti, ka digitālās pratības un informācijas komunikāciju tehnoloģiju prasmes pieaugušajiem ir būtisks priekšnosacījums, lai spētu pilnvērtīgi iekļauties mainīgajā vidē un rastu atbilstošākos risinājumus daudzās jomās. Taču līdz ar to izgaismojas arī citi, tikpat būtiski blakus aspekti - balanss ar prasmju apgūšanas nepieciešamību klātienē, sociālo atšķirību dēļ ierobežotu pieejamību šādu rīku apguvē un ieviešanā ikdienā, tādu speciālistu trūkums, kas ne tikai zinātu, bet arī prastu apmācīt tajās kvalitātēs un kompetencēs, kas katram nepieciešamas individuālai izaugsmei. Rakstā minēti vairāku pētījumu veiktie rezultāti, ieteikumi un praktiski piemēri, daloties pieredzē un zināšanās par pieaugušo digitālās pratības apmācību. Īpaši noderīgs man personīgi šķita materiālu apkopojums, kurā laiku pa laikam var ieskatīties pārdomām un iedvesmai, kā arī no kāda labās prakses piemēra precizēju, ka man kā praktizējošai skolotājai vēlamais digitālais rīks būtu tāds, kurā apkopotu katram skolēnam reālo prasmju apguves līmeni, plānoto izaugsmi un analīzi par mērķu sasniegšanu.
  • Lietotāja Līga Jesineviča attēls
    Ļoti interesants un vērtīgs raksts ar daudz un dažādiem labiem projektiem un digitālajām aplikācijām. Manu uzmanību piesaistīja Turcijas pārstāvja Hakana Jandima projekts "Mana mamma mācās strādāt ar datoru". Skolēnu vecākiem ir jāsaskarās ar e-klasi vai mykoob sistēmu, palaižot skolā savus bērnus. Vecākiem jābūt zinošiem par to lietošanu un izmantošanu ikdienas vajadzībām. Manā pieredzē mani vecāki neprata un neizmantoja e-klasi, neskatījās un nekontrolēja, kas tur tiek rakstīts. Studējot pedagoģiju un ejot praksē sākumskolā, novēroju, ka jaunā vecāku paaudze aktīvi izmanto digitālos resursus un pats galvenais ir ar labi attīstītu digitālo pratību, tāpēc nav nepieciešamība pēc pamatprasmju apguvi, bet gan lietderīgu izmantošanu bērna izglītošanā. 
  • Lietotāja Guna Kokuma attēls
    Vērtīgs raksts, bija interesanti uzzināt par daudzajām iespējām un projektiem, kā var izmantot digitālos mācību līdzekļus. Īpaši uzrunāja projekts "Atver acis", manuprāt, šim ir jābūt obligātam visiem pieaugušajiem un arī skolēniem. Mūsdienās informācija ir ļoti pieejama un daudz, tāpēc jo īpaši ir nepieciešamas zināšanas, prasmes un kritiskā domāšana, lai izsvērtu, kura ziņa ir īsta, kura nē. Tas būtu svarīgi, lai pieaugušie jau laicīgi atpazītu neīstās ziņas un neturpinātu ar tām dalīties, tādejādi vairojot neīstās ziņas.
  • Lietotāja Mārīte Marta Vizbule attēls
    Ļoti iepatikās  Anna Grajevska prezentētā lietotne Mój Trener (Mans treneris), uzsakatu, ka šāda veida lietotne būtu ļoti noderīga arī latviešu valodā, taču ir viens bet. Savās mācībās esmu saskārusies ar to, ka ne visi pasniedzēji pilnvērtīgi izmanto mums esošo online platformu. Manuprāt, ja lektori sāktu vairāk iedziļināties un izmantot digitalo izglītību, tad saskrasme starp lektoriem un studentiem varētu krasi uzlaboties.
  • Lietotāja Elīna Birkāne attēls
    Ļoti vērtīga informācija! 
    Strādājot ar pieaugušo  izglītības programmu digitalizāciju, saskāros ar šādām problēmām:
    1. pieaugušo digitālās prasmes ir ļoti atšķirīgos līmeņos, kas apgrūtina digitālo mācīšanos;
    2. pasniedzēji, kas labi pārzina savas mācību programmas, ne tik labi spēj lietot modernās tehnoloģijas;
    3. apmācāmajiem nav iespējas pietiekoši socializēties citam ar citu. 
    Pirmā problēma ļoti bieži attur cilvēkus no mācīšanās digitālajā vidē, bieži par attur no izglītības iegūšanas kopumā, tāpēc ir svarīgi veicināt apmācību. Starppaudžu mācīšanās būtu labs risinājums!

    Otro problēmu palīdz atrisināt dažādie skolotāju kursi, kas rakstā minēti. Arī trešā problēma risināma ar kompetentu pedagogu palīdzību. Socializēšanos var nodrošināt dažādos forumos mācību procesa ietvaros, piemēram, uzdodot par kādu tēmu aptaujāt kursa biedrus, analizēt un apkopot viedokļus vai tamlīdzīgi. Tāpat iespējams veidos videokonferences kā grupu konsultāciju nodarbības.