chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

ET 2030 Ekspertu paneļa darbs novembrī

22/11/2018
by Silvija Karklina
Valoda: LV

Eiropas Komisijas ET 2030 Ekspertu panelī, kurā ir uzaicināti 18 valstu pārstāvji, turpināja diskutēt par jauno stratēģisko ietvaru ES sadarbībai izglītībā un mācībās laika posmā līdz 2030.gadam, kas saistīts ar demogrāfiskām, sociālām un ekonomiskām izmaiņām sabiedrībā un nodarbinātībā. DG EAC izveidoja šo Ekspertu paneli 2018.gada augustā, uzaicinot darboties panelī izvēlētos dažādu jomu ekspertus.

Turpinot iepriekšējā sanāksmē diskusiju dažādās darba grupas, panelī tika diskutēts par sekojošiem jautājumiem:

  • Demogrāfiskie izaicinājumi
  • Iekļaušana un pilsonība
  • Tehnoloģiskās izmaiņas un darbs nākotnē
  • Apkārtējās vides izaicinājumi, ko nomainīja uz ilgtspējīgu attīstību
  • Investīcijas, reformas un pārvaldība.

 

Šoreiz notika individuālas ekspertu prezentācijas, kuru nolūks bija iniciēt visas grupas diskusiju par katru konkrēto jautājumu, respektīvi katram ekspertam ir jāspēj ieteikt vai komentēt katru no augstāk minētajiem problēmjautājumiem.

Sanāksmes darbu raksturo ļoti aktīva dalībnieku darbība par jebkuru sagatavotu un apspriešanai iesniegtu DG EAC ievadu par izglītības turpmāko attīstību.

Ekspertu darbs joprojām tika organizēts kā “brainstorming” sesija, kurā atsevišķas izvirzītās idejas tika konfrontētas vai atbalstītas, mēģinot panākt vienotu viedokli dalībnieku starpā.

Paneļa eksperti rosināja runāt par:

  • Pārmaiņu vadību
  • Mācību programmu modularizāciju
  • Karjeras vadību, ko tagad somi iesaka nomainīt uz “co-careering” jeb pašvirzītu karjeru
  • Finansiālo atbalstu izglītībai
  • Izglītības pārvaldības modeļiem, piemēram, Zviedrijā tiek domāts par izglītības atgriešanu valsts pārvaldībā, jo municipalitātes ir veicinājušas skolu segregāciju un nevienlīdzības pastiprināšanos,
  • “Ģimenes skolas” veidošanu, kas ir atvērta gan bērniem, gan vecākiem visu laiku u.c.

 

Izsakot viedokli par Latvijas pāreju uz izglītības kompetenču modeli, saņēmu virkni pretargumentu no Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas un citiem ekspertiem, kuru valstīs kompetenču sistēma ir bijusi ieviesta pirms 5 gadiem, un tagad tiek runāts par atgriešanos uz priekšmetu mācīšanas modeli, jo “enquiry based” jeb uz izzināšanu balstītā metode neesot sevi pierādījusi ar labiem sasniegumiem daudzās akadēmiskajās jomās, īpaši matemātikā. Saņēmu no ekspertu paneļa kolēģiem arī daudzus pētnieciskus rakstus, kuros ir analizēta kompetenču pieeja izglītībā, kādu ietekmi tā ir radījusi sabiedrībā, piedzīvotās prakses analīzi.

Somijas pārstāvis atkal runāja par koleģiālās karjeras metodes ieviešanu (co-careering), kurā karjeras eksperts kopā ar izglītojamo veido individuālo karjeras ceļu pašizziņas procesā jeb “self-directed careering”. Joprojām analizējām elastīgu VET sistēmu, ar iespēju iestāties VET skolā jebkurā laikā, neatkarīgi no mācību gada vai mācību semestra, kur pēc atbilstoša priekš-izvērtējuma izglītojamais tiek uzņemts atbilstoši savām zināšanām un prasmēm attiecīgajā mācību grupā attiecīgajā modulī, jo somi jau kādu laiku ir pārgājuši uz modulāro programmu veidošanu.

Atkārtoti tika uzsvērts, ka nozīmīgs ir EK dokuments “Upskilling Pathways”, kurā rekomendē veikt prasmju un zināšanu novērtēšanu, balstoties uz noteiktiem novērtēšanas kritērijiem (pieaugušais var vai nevar veikt), kas saslēdzas ar standartiem, kuri ir balstīti uz mācīšanās rezultātu (ko pieaugušais spēs veikt pēc mācībām), kas veido pamatu arī pieaugušo izglītībai, jo mācīšanās rezultātu pieaugušais var apgūt arī darbā, māceklībā, neformālā izglītībā, tādejādi padarot mācīšanās procesu individualizētu, kur mācīšanās process var nebūt līdzīgs formālā izglītībā parasti piedāvātajām mācībām. Uzsvars ir likts uz  mācīšanās rezultātu jeb prasībām darba un/vai mācību vietā pēc noteiktām nodarbinātā kompetencēm.

Katra atsevišķa eksperta ieteikums tiek apspriests mazākā un tad lielākā grupā, protokolēts, un atkal esam informēti, ka diskusijas protokols tiks sagatavots un atsūtīts, lai varētu tālāk risināt attiecīgās apakšgrupas darbu.

 

Silvija Kārkliņa,
EPALE projekta satura eksperte

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Ināra Upeniece attēls
    Skatītie jautājumi izdiskutēti arī pie mums Latvijā, bet negaidīts pavērsiens - mācību priekšmetu mācīšanas modelis tomēr kaut kādos aspektos ir efektīvāks par izglītības kompetenču modeli. Būtu interesanti iepazīties ar pētījumiem, analīzi!