chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Vai sportā mācīšanās var ilgt visu mūžu?

14/08/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN DE PL SK SL RO HU EL FR IT ES

/epale/lv/file/sports-lifelong-learningSports in Lifelong Learning

Sports in Lifelong Learning

 

Vai mācīšanās sporta jomā var ilgt visu mūžu, ņemot vērā, ka mūsu fiziskās spējas ar laiku samazinās? EPALE sarunājās ar neirozinātnieci, pieaugušo izglītotāju un bijušo sportisti Sjūzenu Volmesjo. Viņa uz mūžizglītību sporta jomā skatās kompleksi, iesakot ņemt vērā konkrētā cilvēka mācīšanās mērķus. Zinātniece uzskata, ka mūžizglītība sporta jomā nepavisam nav atkarīga no fiziskās dimensijas.

 

Doma, ka mācīšanās notiek visa mūža garumā, pieaugušo izglītības jomā ir pašsaprotama.

Šķiet ikviens piekritīs, ka cilvēks jebkurā vecumā var iemācīties jebko. Nepārtraukta mācīšanās ir obligāti nepieciešama profesionālajai attīstībai.

Tomēr izglītība, kas ietver fizisko un ķermenisko dimensiju, tāda kā sporta izglītība, pavirši skatoties, var šķist atšķirīgs gadījums. Mēs pamanām dažādus ierobežojošus un kvalifikāciju prasošus faktori. Padomājiet par profesionālu sportistu vai amatieri: noteiktā vecumā gan viens, gan otrs sasniedz savu spēju virsotni, pēc kuras viņu sasniegumi konkrētajā sporta veidā sāk kristies un profesionāļiem ir jāsāk gatavoties aiziešanai no sporta un jāsāk nodarboties ar ko citu.

 

Vai tas nozīmē, ka sporta jomā mūžizglītība kā jēdziens un ideāls nepastāv?

SjūzenaVolmesjo ir pieaugušo izglītotāja, uzņēmēja un neirozinātniece. Papildus tam, ka viņa vada savu izglītības un konsultāciju uzņēmumu, viņa arī māca pieaugušos Bosonas Sporta institūta tautas augstskolā Stokholmā. Volmesjo ir bijusi augsta līmeņa volejboliste un trenere gan Zviedrijā, gan arī ASV.

Viņasprāt, mūžizglītības jautājums sportā ir gan zinātnisks, gan filozofisks. Šis jautājums lielā mērā ir atkarīgs no konkrēta sporta veida un paša cilvēka mācību mērķiem.

”Es esmu pārliecināta, ka sporta jomā mēs visu mūžu varam turpināt attīstīt sev noderīgas prasmes. Katrā atsevišķā sporta veidā katra jauna prasme nāk ar jauniem mērķiem un izaicinājumiem. Uzsākot nodarboties ar jaunu sporta veidu, atveras pilnīgi jauns prasmju horizonts. Pievienojiet tam personiskos fiziskos un garīgos izaicinājumus, kas ikvienam dzīves gaitā rodas, un mūsu priekšā ir mācību izaicinājumu lauks, kas arvien paplašinās.”

Sjūzena domā, ka ir brīži, kad atsevišķos sporta veidos mums ir jāpieņem, ka mūsu fiziskajām spējām ir robežas. Sporta veidi, kur nepieciešams spēks un izturība kombinācijā ar ātrumu, būs tie, kuros visgrūtāk uzturēt formu. Kaut arī mēs spējam attīstīt izturību jebkurā vecumā, ar to var nepietikt, ja vēlamies sasniegt augstus mērķus.

”Šajā gadījumā, lai turpinātu attīstīties, mums var būt nepieciešams sākt nodarboties ar jaunu sporta veidu vai pārdomāt, kādas izmaiņas ieviest jau praktizētajā sporta veidā. Dažādi sporta veidi dos iespēju pielāgot un attīstīt jaunus darbošanās veidus, lai būtu iespējams turpināt sportot visa mūža garumā. Viens šāds piemērs ir futbols staigājot, tas ir lēnāks futbola variants vecāka gadagājuma spēlētājiem vai spēlētājiem ar kustību traucējumiem.

Papildus manam sporta veidam, volejbolam, es nodarbojos ar citiem sporta veidiem, piemēram, golfu, laivošanu ar kaijakiem un riteņbraukšanu. Tā ir arvien jauna mācīšanās un jauni izaicinājumi.”

 

Volmesjo ieskatā mācīšanās robežas nosaka sportista paša mērķi un šīs robežas var paplašināt, apgūstot pavisam jaunus sporta veidus vai ieviešot variācijas jaun apgūtajos. Tātad pastāv mācīšanās pēc fizisko spēju virsotnes sasniegšanas:

”Ja mācīšanās loma vairāk nav motivējoša, jaunus izaicinājumus var iegūt trenera statusā. Viens no vispamatīgākajiem mācīšanās veidiem ir mācīt citus. Tādējādi sporta trenera lomas uzņemšanās vai trenera darbam līdzīgas aktivitātes ar sportu nesaistītās jomās arī paver iespējas mūžizglītībai.”

Kopš 1989. gada Volmesjo kāda Ķīnas meistara vadībā apgūst Taidži filozofiju. Meistars arvien atkārtojot, ka viņa nevar vienu un to pašu lietu izdarīt atkārtoti. Ik reizi, veicot kādu kustību vai domājot, tā ir pirmā reize šai konkrētajai kustībai vai domai. Tas nozīmē, ka nervu sistēmā notiek pastāvīga un nepārtraukta mācīšanās, neraugoties uz vecumu.

“No mana viedokļa mūžizglītība sportā ir iespējama. Šis jautājums ir vairāk attiecināms uz mūsu pasaules uzskatu, motivāciju un pieņemšanas spējām nekā uz fizisko dimensiju,” saka Volmesjo.


Sjūzena Volmesjo ir neirozinātniece, pieaugušo izglītotāja un bijusī sportiste. Viņa vada pati savu izglītības un konsultāciju uzņēmumu www.educationinmotion.se, kā arī māca pieaugušos Bosonas Sporta Institūta tautas augstskolā.

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 5. no 5
  • Lietotāja Beāte Lozberga attēls
    Mans mīļākais teiciens ir "kustībā ir dzīvība". Mūsdienās ir tik daudz iespēju sportot. Tekstā autore minēja, ka atsevišķos sporta veidos mums ir jāpieņem, ka mūsu fiziskajām spējām ir robežas, protams, ir sporta veidi, kas ar savu specifiku, kuriem ir vajadzīga speciālā sagatavotība taču, manuprāt, katrs var atrast sev piemērotāko sporta veidu, vadoties pēc fiziskās sagatavotības, vecuma un jau iegūtajām prasmēm, zināšanām. Iespējams, ka kādam neizdosies sasniegt pašus augstākos mērķus, taču balvā var būt veselība un laba pašsajūta, tas ir tā vērts. Pēc manām domām, ideja strādāt par treneri vai arī sporta skolotāju pēc savas profesionālās sporta karjeras beigām ir ļoti laba, jo turpinās šī sporta mūžizglītība process, tikai mazliet savādākā veidā. Arī esot trenerim vai sporta skolotājam ir jācenšās uzturēt sevi formā.  
  • Lietotāja Renāte Ēķe attēls
    Ik dienu mēs iemācamies ko jaunu, tas var būt kaut vismazākais sīkums. Pat tad, kad cilvēkam liekas, ka viņš visu jau zina, tā tomēr nav, mēs varam sevi pilnveidot un iegūt jaunas zināšanas ik dienu. Protams, ir jāņem vērā mūsu fiziskās spējas, bet ikviens var sev atrast vispiemērotāko sporta veidu. Ir arī sports cilvēkiem ratiņkrēslos, tāpēc gribu teikt - iespējas tiešām ir! 
    Ar to kopumā es vēlos pateikt, ka es piekrītu autores teiktajam - mūsu fiziskajām spējām ir robežas, bet mēs varam uzsākt jaunu sporta veidu un attīstīt sevi tajā, kas ir atbilstoši mūsu spējām. Tādēļ - jā, arī sportā mācīšanās var ilgt visu mūžu. 
  • Lietotāja Jausma Rozenšteine attēls
    Mūžizglītība - sportā ir veselības veicinošs un saglabājošs mērķis. Nodarbojoties ar citu sporta veidu jāņem vērā vecuma īpatnības un iepriekšējas prasmes protams, emocijas un izvirzītie mērķi ir spēks, kas dzen uz priekšu.
     

  • Lietotāja Marta Kosińska attēls
    Inne wymiary edukacji poprzez sport - poza wymiarem fizycznym - są szalenie istotne dla późnego wieku. Jako ewaluatorka projektów edukacyjnych stykałam się z wieloma grupami aktywnych fizycznie seniorów: bardzo często działalność teatralna lub taneczna wymagały od nich doskonalenia sprawności fizycznej. Co ciekawe, wielu z nich podkreślało, że podejmuje te działania w celach terapeutycznych. W tej grupie wiekowej nader często występuje depresja związana z późnym wiekiem - aktywność fizyczna jest wręcz jednym z podstawowych warunków walki z depresją. 
  • Lietotāja Monika Dawid-Sawicka attēls
    Zaryzykuję tezę, że w sporcie nauka przez całe życie ma znacznie intensywniejszy wymiar niż w innych obszarach zawodowych. Pracując ze sportowcami widzę jak każdego dnia uczą się nowego, testują i poszukują nowych rozwiązań. W sporcie zdecydowanie szybciej niż w innych dziedzinach nabyta wiedza podlega weryfikacji – jeśli nie przynosi efektu, poszukujemy dalej, testujemy nowe rozwiązania. To właśnie weryfikowanie wiedzy poprzez  zbliżanie się (lub nie) do postawionego celu sprawia, że sportowiec codziennie intensywnie się uczy, szukając optymalnej ścieżki.