chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Ar izglītību sekmēt nodarbinātību

28/05/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV

/epale/lv/file/konference-nodarbinatiba-2018jpgkonference-nodarbinatiba-2018.jpg

Darba devēju un darba ņēmēju vēlmes ir atšķirīgas, to salāgošanā liela nozīme ir mūžizglītībai, – tā konferences “Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt” dalībniekus uzrunāja LR labklājības ministrs Jānis Reirs. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā konference notika 24. maijā un bija veltīta Latvijas Republikas simtgadei. Starptautiskie un vietējie eksperti analizēja esošo situāciju, iezīmēja nodarbinātības attīstības tendences un dalījās pieredzē. Jaunie akcenti liek domāt par nepieciešamajām izmaiņām pieaugušo izglītībā.

 

No bezdarbnieku mācīšanas uz …?

Bezdarba līmenis Latvijā pēdējā laikā ir samazinājies, uz šī gada 30. aprīli tas ir vien 6,7%. Jauniešu bezdarba rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, un nākošajā plānošanas periodā izmantot ES finansējumu šai mērķgrupai vairs nav lietderīgi. Tiek prognozēts arī turpmākais bezdarba samazinājums, 2022. gadā sasniedzot 6%.

Otrs rādītājs, kurš raksturo nepieciešamību pēc nodarbinātības, ir pensionēto cilvēku īpatsvars kopējā iedzīvotāji skaitā. Cilvēki vecumā virs 65 gadiem šobrīd sastāda aptuveni 1/5 no Latvijas iedzīvotājiem. 2030. gada prognoze ir 1/4, bet 2050. gadā 1/3, kas nozīmē, ka katram nodarbinātajam būs jāuztur viens ekonomiski neaktīvs iedzīvotājs.

Jaunajā nodarbinātības situācijā ir jārod iespēja prasmīgi izmantot un paaugstināt katra cilvēka potenciālu. Saistībā ar darbaspēka novecošanos ir jādomā par pielāgojumiem darba vidē, kas ļauj pensijas vecuma cilvēkiem pagarināt profesionālās darbības ilgumu.

Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriel Guin atzīmēja problēmas ar nevienlīdzību un iekļaujošo izaugsmi Latvijā. Lai paaugstinātu šo mērķgrupu iesaisti nodarbinātībā, ir jāveido jaunas darba vietas neaizsargātajām grupām, jāmazina darbaspēka nodokļi, jāuzlabo pabalstu un pensiju sistēma, jāizmanto publiskie resursi nabadzības mazināšanai.

J. Reirs atzīmēja, ka no darba vietu meklēšanas bezdarbniekiem mums ir jāpāriet uz darbinieku meklēšanu darba devējiem. Tas ietver darbinieku mobilitātes veicināšanu. Jo, ja nenotiek mobilitāte uz reģionālajiem attīstības centriem, tad tā notiks uz ārvalstīm.

Lietuvas NVA vadītāja Ligita Valalyte piedāvāja jaunu mobilitātes izpratni – tā ir ne vien ģeogrāfiskā, bet arī profesionālā. Katram cilvēkam ir jābūt gatavam dzīves laikā mainīt profesiju, to nodrošināt ir jaunais nodarbinātības dienestu uzdevums. Savukārt, nodarbinātības dienestiem ir jākļūst par karjeras konsultāciju dienestiem, – ar šādu uzstādījumu nāca klajā Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīkla PES valdes priekšsēdētājs Fons Leroy. Jo dinamiskajos ekonomiskajos apstākļos visi strādājošie ir arī potenciālie darba meklētāji. Lietuva uz šo atziņu ir jau noreaģējusi – no 1. februāra Lietuvas NVA konsultē ne vien bezdarbniekus, bet arī nodarbinātos, kuri vēlas mainīt darbu. Un vienlaikus ir ieviesusi kompetenču sertifikācijas pakalpojumu – tas ir palīdzējis 10 reizes ātrāk atgriezt darba tirgū darba meklētājus.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direkcijas Nodarbinātības analīzes un politikas nodaļas vadītājs Mark Keese norādīja uz nepieciešamību nodarbinātības dienestiem pilnveidot sadarbību ar darba devējiem un reģioniem. Viņš minēja, ka Latvijas NVA reģistrā ir iekļauti tikai 40% no visām pieejamajām savest kopā darba devējus ar darba ņēmējiem vakancēm. Jādomā arī par attālinātā darba formu un tiešsaistes darba platformu attīstību. Lai labāk savestu kopā darba devējus ar darba ņēmējiem, OECD sadarbībā ar Latviju plāno projektu “Connecting People with Jobs”.

 

Kādas prasmes gatavojam rītdienai?

Mark Keese raksturoja trīs mūsdienu megatrendus:

  • tehnoloģiju revolūcija, kuras rezultātā laikā no 2003. – 2018. gadam ir trīskāršojusies robotu izmantošana rūpniecībā un nākotnē tas notiks ar paātrinājumu;
  • integrācijas līmeņa paaugstināšanās pasaulē – jau šobrīd 40% uzņēmumu ir atkarīgi no ārvalstu pieprasījuma;
  • iedzīvotāju straujā novecošanās – 2050. gadā viena trešā daļa iedzīvotāju būs vecāka par 65 gadiem.

Šīs tendences nosaka arī nepieciešamību pēc atbilstošām prasmēm. Prasmju saraksta priekšgalā izvirzās digitālās prasmes. Fons Leroy digitalizāciju nosauca par jauno esperanto, jo tā kļūst par vispārējo sazināšanās valodu. Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darba mobilitātes komisāre Marianne Thyssen savā video uzrunā teica, ka ir jau noteikts jaunais virziens nākošajam plānošanas periodam – mākslīgais intelekts cilvēka kalpībā. Tas nozīmē mērķtiecīgas investīcijas cilvēkos, lai varētu atbildēt uz tehnoloģiju attīstības izaicinājumiem.

Jau šobrīd 90% profesiju ir nepieciešamas datorprasmes. Nākotnē var tikt automatizēti 40% no visiem darbiem. Tas nenozīmē darba tirgus sašaurināšanos, jo pieaugs pieprasījums pēc augsta līmeņa prasmēm. No pamatprasmēm aktuālas būs aprūpes prasmes, jo tās vismazāk pakļaujas automatizācijai. Eiropas Savienībā pieprasītākās ir datorprasmes, sociālās prasmes, problēmu risināšanas prasmes un aprūpes prasmes. Mark Keese vērtējumā Latvijā esošās prasmes ir nesamērojamas ar pieprasītajām.

NVA direktore Evita Simsone atzina, ka nepieciešamo prasmju komplekts kļūs aizvien sarežģītāks. Un aizvien svarīgāka kļūst individualizēta pieeja katram NVA klientam – gan darba devējam, lai palīdzētu viņam atrast vajadzīgo darbinieku, gan bezdarbniekam un darba meklētājam, lai izprastu, kādas kompetences viņam ir nepieciešamas, lai iekļautos mūsdienu darba tirgū. “Nodarbinātības dienestiem šodien ir jābūt par vidutāju starp tagadnes realitāti un nākotnes redzējumu”, rezumēja Simsone, aicinot vietējos un starptautiskos partnerus uz sadarbību šīs misijas īstenošanai.


Sagatavoja Ingrīda Muraškovska,
Izglītības un zinātnes ministrijas projekta "EPALE nacionālais atbalsts dienests" mājas lapas redaktore,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Santa Pētersone attēls
    Bieži vien ir tā, ka tev ir diploms, bet nevari strādāt kādā uzņēmumā, jo tev nav prakses. Koks ar diviem galiem, ir grūti jauniem atrast darbu, ja nav iegūta prakse. Šobrīd gandrīz visās vakancēs ir pierakstīts, ka meklē darbinieku ar vismaz 3 gadu pieredzi. Tas man šķiet absurdi, bet vienlaikus saprotami, jo uzņēmums ir atkarīgs no darbiniekiem. Skolotāju profesijā ir vieglāk, jo ir pieejami daudz dažādu kursi, kurus iespējams apmeklēt, bet citās profesijās tas nav tik plaši iespējams. Es kā millenium paaudzes iedzīvotājs uzskatu, ka iegūt kvalitatīvu praksi pirms darba vietas iegūšanas nav iespējams.
  • Lietotāja Ilze Veinberga attēls
    Nodarbinātība un izglītība vienmēr ir gājusi roku rokā, jo izglītots cilvēks spēs paveikt uzdoto darbu precīzāk, tādēļ šo abu jomu saistīšana ir nozīmīga, lai mazinātu bezdarbu un veicinātu nodarbināto cilvēku skaitu, kuri iesaistās darba meklēšanā. Kā arī cilvēks, kurš neredz izaugsmes iespējas savā esošajā darbā apgūstot jaunas iemaņas, kas atbilst darba tirgus prasībām, var rast iespēju meklēt labāku darbu, kas apmierina šī indivīda visas vajadzības un dod iespēju izaugsmei.
    Aprakstītie bezdarba rādītāji parāda, ka tiek prognozēts samazinājums laika gaitā, tomēr joprojām ir jāstrādā pie tā, lai vairāk bezdarbnieku iesaistītos darba tirgū, lai nebūtu situācija, kad darbspējīgiem iedzīvotājiem ir jāuztur citi, kuriem ir iespējams strādāt, bet šie cilvēki labprātāk to izvēlas nedarīt. Tajā pat laikā ir pozitīvi novērtējams darbs pie jauniešu bezdarba mazināšanas, tomēr tas joprojām saglabājas diez gan augstā līmenī.
    Kā problēma ar ko saskaras ikviena mūsdienu sabiedrība ir novecošanās, un tā nav tikai Latvijas problēma.
    Rakstā tiek labi parādīts, ka ir skaidrības par to, ka ir jācenšas darīt dažādas lietas un programmas, kas šo situāciju varētu uzlabot vismaz nedaudz.
    Lietas kuras mūsdienās ir kā svarīgākās protams ir tehnoloģijas, kuras parādās ikvienā darba jomā, tādēļ pie visu aprakstīto sarežģījumu atrisināšanai ir jāveicina darba tirgus veiksmīga attīstība, kas nodrošina sabiedrības izglītošanu, lai ikvienam darba spējas vecuma cilvēkam ir iespējams veikt vismaz kāda veida darbu.
    Manuprāt, šāda informācija par dažādiem procesiem kas tiek veikti var būt noderīga, ja to izplatītu biežāk un plašākam cilvēku lokam.