chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

ACVT (profesionālās izglītības atbalsta grupas) sanāksme

06/06/2018
by Silvija Karklina
Valoda: LV

/epale/lv/file/acvt-seminars-2018jpgacvt-seminars-2018.jpg

5. jūnijā Briselē notika ACVT sanāksme un seminārs par EK dokumentu “Prasmju pilnveides ceļi”, kurā piedalījās visu Eiropas valstu pārstāvji. Darba programma ietvēra sekojošus jautājumus:

  1. nesenās iniciatīvas VET sistēmā,
  2. nacionālais piemērs VET reformā,
  3. jaunumi māceklības kvalitātes un efektivitātes attīstīšanā,
  4. atsevišķi semināri valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem,
  5. atsevišķi semināri nacionālo piemēru apspriešanai par EK dokumenta “Prasmju pilnveides ceļi” īstenošanu VET un pieaugušo izglītībā.

Latviju pārstāvēja Ilze Buligina (IZM), Linda Romule (LBAS), Ruta Porniece (LDDK), un par EK dokumentu Latvijā ziņoja IZM EPALE projekta eksperte Silvija Kārkliņa (prezentācija apskatāma šeit).

Sanāksmes un semināru raksturo ļoti aktīva dalībnieku darbība par sagatavotu un apspriešanai iesniegtu ACVT ziņojumu par VET turpmāko attīstību.

Lai gan bija izteiktas ACVT dalībnieku norādes par nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz darba devēju lomas stiprināšanu un iesaisti, kopumā ziņojums tika labi novērtēts un tā tālākā virzība apstiprināta.

Par māceklību vērā ņemamu viedokli izteica J.Santos, kurš izteica pārliecību, ka zināšanu un prasmju atzīšana tikai tad kļūs par patiesi nozīmīgu, ja to, kas tiek mācīts vienā valstī – atzīs visās citās pārējās ES valstīs, kā arī par to, kā veidot “single market for VET learners” jeb vienoto tirgu prpofesionālajā izglītībā.

Nacionālo piemēru VET izglītības reformai sniedza Mika Tammilehto no Somijas, VET departamenta vadītājs Somijā. Vērtīgs ir Mika ieteikums elastīgai VET sistēmai, kas, viņaprāt, būtu iespēja iestāties VET skolā jebkurā laikā, neatkarīgi no mācību gada vai mācību semestra, pēc atbilstoša priekš-izvērtējuma izglītojamais tiek uzņemts atbilstoši savām zināšanām un prasmēm attiecīgajā mācību grupā.

Vēl viens nozīmīgs process Somijā notiek profesionālo kvalifikāciju izvērtējumā, kur somi virzās uz stipri samazinātu bet plašāk tverošu profesionālo kvalifikāciju skaitu, lai pēc tam dotu iespēju specializēties nepieciešamajā novirzienā, kas ļauj tālāk īstenot daudzus un dažādus VET attīstības virzienus. Trešais nozīmīgais VET reformas virziens ir mācību vides veidošanā, kur tiek dotas visplašākās iespējas gan semināros, gan lekcijās, gan darba grupās, gan darba vietās, gan digitāli u.c., kur vadmotīvs - profesionālā izglītība nedrīkst būt slogs (“yoke”) izglītojamamjam.

Interesanta bija diskusija par pārvaldību, kurā vairāki runātāji izteica viedokli par to, kā padarīt VET sistēmu atraktīvu gan tās dalībniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Ieteikumi bija veidot ciešāku sasaisti ar augstāko izglītību, lai turpmākie iespējamie mācību ceļi pēc VET skolas beigšanas karjeras attīstības virzienā būtu skaidri iezīmēti. Īpaši nozīmīgas ir inovācijas VET tīklā un biznesa inkubatori, kā arī progresīvas mācības VET skolotājiem.

VET lielo lomu izglītības sistēmā uzsvēra Kipras pārstāvis, definējot VET kā sociālās atbildības sistēmu, kur jānodrošina gan valsts finansējums, gan jāsniedz iespējas elastīgām mācībām.

D.Bachman un J.Santos runāja par VET ekselences centriem, kuru attīstība varētu būt atšķirīga gan horizontāli, gan vertikāli, piemēram, sektorālie ekselences centri – vienas nozares kvalificētu darbinieku attīstībai; vai atsevišķas problēmas risinājumam veidots VET ekselences centrs – maz-kvalificēto vai mazprasmīgo izglītošanai; vai tāds VET ekselences centrs, kas prasmīgi apvieno sākotnējo VET izglītību ar tālāko kvalifikācijas celšanu, kādu varētu veidot Latvijā, piemēram. Turklāt, veidojot VET ekselences centrus, būtu jādomā par iespējamām partnerībām gan starptautiski, gan vietējā mērogā, kuri stiprinātu šo centru darbību.

Latvijas pārstāve S. Kārkliņa prezentēja Latvijas risinājumu EK dokumenta “Prasmju pilnveides ceļi” īstenošanā pieaugušo izglītībā, aprakstot gan pārvaldības modeli, gan VIAA SAM 8.4.1. īstenošanas rezultātus, gan VISC sasniegumus modulāro programmu veidošanā.

 

Silvija Kārkliņa, EPALE satura eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn