chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Europos suaugusiųjų mokymosi elektroninė platforma

 
 

Tinklaraštis

„Epale“ dėmesio centre – kartų mokymosi klausimas

02/10/2017
by Kristina MALDONIENĖ
Kalba: LT
Document available also in: EN DE PL BG NL MT FR SK RO HU DA EL SV FI SL IT ET CS LV PT ES

/epale/lt/file/intergenerational-learning-1Intergenerational Learning

Intergenerational Learning

Spalio mėnesį „Epale“ ypatingą dėmesį skirs kartų mokymosi naudos klausimui.

Gyvename dinamiškoje visuomenėje, kurioje jaunoji ir vyresnioji kartos dažnai nutolsta viena nuo kitos. Dėl tokios atskirties formuojasi neigiamas stereotipinis vienos kartos požiūris į kitą ir tarp jų mažėja teigiamų mainų.

Kartų mokymasis būtų naudingas vyresniems žmonėms – tokiu būdu jiems atsirastų galimybė įgyti naujų įgūdžių ir žinių, taip pat sumažėtų tikimybė susirgti depresija ir likti izoliuotiems.

„Epale“ labai vertina svarbų kartų mokymosi vaidmenį mokymosi visą gyvenimą srityje. Apsilankykite „Epale“ temos puslapyje Vyresnio amžiaus asmenys , jame bendruomenės nariai ir šalių komandos šia tema surinko įdomių straipsnių, naudingos medžiagos ir atvejų tyrimų (turinys nevienodas ir priklauso nuo pasirenkamos kalbos). Reguliariai lankykitės „Epale“ ir ieškokite naujos spalio mėnesio medžiagos!

Jaudinantis tikras kartų mokymosi pavyzdys:

 

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments

Displaying 1 - 10 of 28
  • Jausma Rozenšteine portretas
    Tas nozīmē, mācīšanās visa mūža garumā!
    Es uzskat, ka  vecums nav šķērslis lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un ietu līdz laikmetam un ir pozitīvi, ka sabiedrībā vairāk tiek runāts par starppaaudžu mācīšanās  nepieciešamību. 
    Ir tik daudz ko apgūt jaunu un iepazīt dažādas tehnikas pielietojumus, ar visu "jauno" vajadzētu prast iepazīstināt ''seniorus", lai viņi justos noderīgi, pilnvērtīgi un vajadzīgi.
    Jausma Rozenšteine LU Izglītības zinātnes
  • Lūcija Neicgale portretas
    Visi alkst pēc uzmanības, bērni, pusaudži, pieaugušie un sirmie.. Katrs ir izjutis uz savas ādas to, cik jauki ir saņemt uzmanību,uzmundrinošus vārdus, komplimentus, bet vēl jaukāk ir tad, kad mēs izdarām ko labu kādam citam, kam tas patiešām ir bijis nepieciešams. Es ticu, ka šāda veida video pasauli dara labāku. Noskatoties to, es sapratu, cik liela loma ir attiecībām ar sev tuvajiem. Cik svarīgi ir uzturēt attiecības, jo kas gan mēs būtu bez saviem tuvajiem? Katru dienu kādu mīļu, labu vārdu..

    Patiešām starppaaudžu mācīšanās ir bijusi kopš seniem laikiem, un tā ir tikpat nozīmīga arī mūsdienās. Vecāki cilvēki ir pieredzes bagāti, kas var dalīties ar jaunajiem ar dažādiem padomiem, ieteikumiem. Protams, nevar noliegt, ka laikam ejot daudz kas mainās, tieši tāpēc ir jaunā paaudze, kas var apmācīt vecāka gājuma cilvēkus, kā piemēram, ar modernajām tehnoloģijām, kas ieņem lielu lomu mūsdienās.

    Arī mani ieinteresēja starppaaudžu mācīšanās piemērs, jo arī es vēlētos uzlabot savu angļu valodu, un iepazīties ar jauniem cilvēkiem, no dažādām valstīm, kas man ļautu gūt priekšstatu par citām tautām. Atverot pārlūkprogrammu www.conversationexchange.com es ievēroju, ka arī šajā programmā piedalās 5 latvieši, un arī es to noteikti izmantošu. Tas patiešām ir lielisks projekts, un jaunatklājums priekš manis.  
  • Jolanta Zastavnaja portretas
    Tā sabiedrībā un izglītībā ir pierasts, ka tradicionāli jaunākā paaudze mācās no vecākās, piem. vecāki audzina savus bērnus, skolā-skolotāji ir vecāki nekā viņu skolnieki. Straujā attīstības laikmetā-mūsdienās aktualizējas koncepts, kur dažādas paaudzes mācās viena no otras, arī vecākās paaudzes no jaunās.Mūžizglītība kļust arvien aktuālāka mūsdienās, tai nav vecuma ierobežojuma. Cilvēkam ir tiesības iegūt jaunas zināšanas un prasmes neformālajā izglītībā, lai dzīvi padarītu daudz ērtāku, interesantāku, mūsdienīgāku un vecāks cilvēks nejustos vientuļš. Manuprāt, šī koncepta aktualizēšana ir viens 
    no instrumentiem mūsdienās kā saliedēt dažādas paaudzes un izvairīties no to konflikta. Ņemot vērā vecākās paaudzes problēmas- bieži vien viņi ir ļoti vientuļi,  nevar dažādu iemeslu dēļ ceļot, nav bērnu u.tml. Jaunais koncepts ir viens no risinājumiem.
    Digitālās iespējas var samazināt vecākiem cilvēkiem vientulības sajūtas un paver jaunu, plašu skatu uz dzīvi.
    Tomēr, ir jāņem vērā arī faktori, kas var nesekmēt šo konceptu-dažādām paaudzēm ir dažādas pieredzes, dzīves skatījumi, raksturi, temperamenti, bailes no nezināmā. Es atbalstu šo konceptu, kur sabiedrība palīdz integrēt vecākās paaudzes sabiedrībā. 
  • Asne Asnāte Petrēvica portretas
    Mijiedarbība starp gados vecākiem cilvēkiem un jaunajiem vienmēr ir bijis svarīgs aspekts iemācīšanās procesā. Tā tas ir bijis kopš cilvēce sevi atceras. Vecākais iemāca jaunākajam prasmes , kā izdzīvot, kā rīkoties, ko ēst un ko nē, kas ir labs un kas ir slikts. Mūsdienās tas tiek aizstāts arvien vairāk ar dažādām tehnoloģijām. Iespējams, tas notiek tādēļ, ka laikmets "pieprasa" no mums ātru, kvalitatīvu, precīzu informācijas uzņemšanu, kuru visveiksmīgak, pēc mūsdienu jauniešu domām un ne tikai, var iegūt caur, piemēram, datoru. Līdz ar to pazūd daudzi aspekti, kas tiek īstenoti, komunicējot vecākās paaudzes un jaunākās paaudzes cilvēkiem. Savukārt plaisa starp šīm divām paaudzēm paliek arvien lielāka. Viens otru sāk arvien mazāk saprast. Pēc manām domām, neskaitot pašu mācību procesu starp šīm divām paaudzēm, kas, manuprāt, būtu kvalitatīvāks un "dziļāks", noturīgāks laikā, ir ļoti daudz abu pušu psiholoģiskie aspekti, kas tiek pazaudēti. Iespēja gados vecākajam cilvēkam izjust savu noderību pazūd. Viņa "zināšanu bagāža" šķietami nevienam vairs nav vajadzīga un nepieciešama. Savukārt, tiešas mijiedarbības trūkuma dēļ, cieņa no jaunieša puses pret vecāka gada gājuma cilvēku arī neizbēgami izzūd. Un ir vēl daudzi aspekti, pēc manam domām...Divas puses, kurām abām ir, ko dot un ņemt.
  • Ewa Nowak-Koprowicz portretas
    Załączony filmowy przykład edukacji międzypokoleniowej przypomniał mi o aktywności moich amerykańskich znajomych. Przykład, którym chciałabym się podzielić dotyczy głośnego czytania książek/bajek dzieciom emigrantów przybywającym do USA przez starszych Amerykanów. Akcja ta ma miejsce w wielu stanach i wspiera dzieci, które niedawno przybyły do USA, a których rodzice często słabo znają język angielski. A wśród efektów obok doskonalenia umiejętności językowych są te, które m.in. były widoczne w filmie...
  • Antonio Ramos Gómez portretas
    You are very right because wisdom has always been transmitted through generations of grandparents to grandchildren
  • Sabīne Petruseviča portretas

    Jā, arī es bieži domāju un patiesībā pat redzu reālo situāciju. Lai vai cik bēdīgi tas varētu likties, bet bieži vien vecie cilvēki vēlas tikai parunāties, justies noderīgi, bet tā mūsu ikdienas steiga, kad gribam visu te un tagad, un negribam klausīties atmiņu stāstos, jo pašiem jāveido savi, vai kā citādāk, atstāj pēdas savstarpējās attiecībās. Protams, bērni mācās no vecākiem, īpaši, kad mācāmies valodu, kustības, sociālās un citas prasmes, bet kas tad notiek ar tiem pašiem bērniem un vecākiem jau abiem esot mūža otrajā pusē. Tad, iespējams, lielākajā daļā gadījumu nāk mazbērni un vecvecāki atkal var stāstīt savus atmiņu stāstus,  jo viņos ir, kas klausās. 
    Līdz ar to, man pārdomas veicina fakts par to, kādas paaudzes tad vairāk savstarpēji sadarbojas, un vai ir veiksmīgi iespējams sadarboties dažādām paaudzēm vienlaikus, uzturot kopīgas intereses un kopīgi nonākot pie vienota viedokļa.
    Ideja pati par sevi ir fantastiska un noderīga, redzu tai daudz plusus. Bet kā ar mīnusiem? Cik veiksmīgi mums izdodas šādu starppaaudžu mācīšanos ieviest Latvijā, Latvijas kultūrā, kur tomēr pagātne atstājusi savas sekas un ne tikai vietējiem iedzīvotājiem viegli ieraudzīt paaudžu atšķirības, bet arī iebraucēji spriež, ka jauniešu uzvedība, kultūra bieži vien atšķiras no vecāka gada gājuma cilvēkiem. Protams, ņemu vērā, ka ne visus varam iebāzt vienā maisā. 

  • Inga Neimane portretas

    Tāpat kā jauniem arī veciem cilvēkiem ir nepieciešma sabiedrība. Bet mēs tik bieži neiedomājamies, ka veciem cilvēkiem ir nepieciešama sabiedrība ar jauniem cilvēkiem, kuri var padalīties ar visu jauno, kas notiek šobrīd pasaulē. Bet vecāka gada gājuma cilvēki dalītos savā dzīves pieredzē un justos noderīgi. Ne tikai pieredzē dalītos, bet arī sniegt palīdzību jaunajiem un otrādi, kad jaunie palīdz vecajiem. Mēs ikdienā bieži vien steidzamies un par to nedomājam, ka vecs cilvēks, kurš caurām dienām atrdoas vietulībā jūtas nevajadzīgs un pamests. Bieži vien domā, ka mēs nevēlamies ar viņiem kontaktēties. Visvairāk mēs šādā veidā nodarām pāri saviem tuvajiem, tāpēc ir vērts apstāties un runāt, jautāt, stāstīt, dalīties un mācīt. Likt justies viņiem savādāk, būt vajadzīgiem, ka tevi uzklausa un mīl un pašam mācīties iecietību, būt interesantam, sabiedriskam neatkarīgi no cilvēka vecuma un iegūt jaunu pieredzi, emocijas, prieku, ko rada cilvēka smaids un pateicība. Mana vecmamma ir laimīga, kad palūdzu viņai aiziet pakaļ dēlam pēc sporta nodarbībām vai arī aizet uz veikalu, viņa ir priecīga, jo ir noderīga. Brīžiem mums liekas, ka vecais cilvēks vairs nevar neko, bet tā nav, viņi var vairāk nekā mēs domājam. Tajās retajās reizēs, kad apsēžos blakus un uzklausu arī viņu, es redzu šo pilvērtības sajūtu cilvēkā. Es steidzos ikdienā, nekad nav laika, bet ir jāapstājas, jo mēs neesam mūžīgi. Mēs arī kādreiz būsim tādā vecumā un es nevēlētos izjust atstumtību.

  • ALPER GÖZEN portretas

    Thank you. Teşekkürler sayın hocam.

  • Yasin USTA portretas

        Teşekkür ederim beyefendi, umarım yararlı olur; geliştirilmeli -daha uzun ve ayrıntılı yazabilirdim fakat istişâre 2 günle sınırlandırılmış ve son anda haberim olduğundan bu kadar oldu.