chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

E-Plattform für Erwachsenenbildung in Europa

 
 

Blog

Pizza, Taxis und Erwachsenenbildung: Karrieremöglichkeiten in unserer Online-Welt

30/11/2018
by EPALE Österreich
Sprache: DE
Document available also in: EN HR CS FR SL HU EL LV IT PL ES

/epale/de/file/adult-learning-and-gig-economyAdult learning and the gig economy

Adult learning and the gig economy

Dieser Artikel ist eine Übersetzung aus dem Englischen.

Andrew McCoshan, thematischer Koordinator von EPALE, untersucht, warum die Erwachsenenbildung von den Online-Taxiunternehmen und -Pizzadiensten, die unsere Arbeitsweise revolutionieren, etwas lernen kann.

In der Gig-Economy wird Arbeit neu organisiert. Online-Plattformen verbinden Käufer/innen und Verkäufer/innen von Produkten und Dienstleistungen, und Einzelpersonen können Ihre Arbeitskraft für Kurzzeitanstellungen oder Projekte – sogenannte Gigs – zur Verfügung stellen. Früher hatten Gigs nur etwas mit Musik zu tun. Die digitale Revolution hat allerdings Firmen wie Uber und Airbnb hervorgebracht und somit Möglichkeiten für mehr selbständige Erwerbstätigkeit geschaffen. Online-Plattformen bieten Chancen für qualifizierte Fachkräfte wie Designer/innen, Editor/innen, Programmierer und Programmiererinnen, und Tontechniker/innen. Weniger qualifizierte selbständige Erwerbstätige wie Taxifahrer/innen oder Fahrradkuriere haben durch diese Plattformen ebenfalls mehr Möglichkeiten.

Noch ist nicht klar, welche Auswirkungen dies auf die Entwicklung beruflicher Laufbahnen haben könnte. Nur, dass es sie einschlägig verändern könnte. Wir wissen schon seit geraumer Zeit, dass es keine Garantie mehr für einen „Job auf Lebenszeit“ gibt. Vor fast 25 Jahren prägte Charles Handy den Begriff „Portfolioarbeit “. Die Anzahl der Selbständigen hat sich seitdem kaum verändert, sehr wohl jedoch die Einstellung zur Selbständigkeit:

„Heutzutage ist es eine Auszeichnung, als Consulting-Mitarbeiter/in oder Freelancer/in für fünf Unternehmen gleichzeitig zu arbeiten. Daran wird gemessen, wie wertvoll eine Person ist ... Home Office oder das Arbeiten in einem Café, das Gründen von Unternehmen mit Consulting-Teams und Freelancern, die man nur online getroffen hat ... Das alles zeugt von „Initiative“, „Kreativität“ und „Anpassungsfähigkeit“, die in der heutigen Arbeitswelt zu sehr gefragten Persönlichkeitsmerkmalen geworden sind.“

Micha Kaufman – Mitgründer und CEO von Fiverr

Digitale Plattformen können ebenfalls Geschäftsmöglichkeiten für Unternehmer/innen bieten, um sehr einfach eine Marktnische zu finden. Laut Arun Sundararajan  „ist keine hohe Spezialisierung mehr notwendig, um als qualifizierter Anbieter zu gelten, da diese Plattformen auf Abruf Vertrauens-, Marken- und Fachkompetenzschichten bieten“. Die Gig-Economy kann Unternehmen auch zu Einsparungen bei Ausgaben für Zusatzleistungen, Büroräume und Schulungen verhelfen. 

Vor- und Nachteile

Neue Beschäftigungsformen wie in der Gig-Economy haben Vor- und Nachteile. Unternehmen sparen Geld, weil sie keine Vollzeit-Arbeitskräfte mehr ausbilden müssen. Wie aber werden Mitarbeiter/innen dann geschult? Sie können Ihr Talent online vermarkten und haben dazu ausreichende Fähigkeiten, aber wenn diese nicht durch genügend Wissen untermauert werden, wie können Sie Ihre Fähigkeiten weiterentwickeln? Ihre Arbeitsweise verschafft Ihnen vielleicht wertvolle Fähigkeiten, aber wie können Sie sie glaubwürdig unter Beweis stellen?

Wie sollte Erwachsenenbildung auf solche Herausforderungen reagieren? Viele der durch die Gig-Economy aufgeworfenen Probleme sind nicht neu, obwohl sie eventuell eine andere Reichweite haben, wenn davon immer mehr Arbeitende betroffen sind. Selbständige und Teilzeitbeschäftigte waren schon immer bei Schulungen im Nachteil gegenüber Arbeitnehmern mit Festanstellung: Fest angestellte Mitarbeiter/innen können, vor allem in größeren Unternehmen, Angebote der Personalabteilung nutzen und Schulungen wahrnehmen. Ein Großteil des Wissenserwerbs in der Gig-Economy erfolgt wahrscheinlich nicht auf offiziellem Weg. Spezifische Fähigkeiten oder Kenntnisse werden erworben, um über die notwendige Kompetenz für die Ausführung eines Auftrags zu verfügen. 

Unser größtes Augenmerk sollte vielleicht dennoch den Geringqualifizierten gelten. Oder wie es ein Autor  ausdrückt:

„Für Optimisten verspricht [die Gig-Economy] eine Zukunft befähigter Unternehmer/innen und grenzenloser Innovation. Für Schwarzseher deutet sie auf eine dystopische Zukunft entrechteter Arbeiter/innen hin, die ihrem nächsten Anteil an Akkordarbeit nachjagen.“

Die Geringqualifizierten absolvieren weniger offizielle Schulungen als höher Qualifizierte. Die Art des Arbeitsverhältnisses beim Taxifahren oder im Pizzaservice reduziert wahrscheinlich weiter die Chancen auf offizielle Schulungen.

Erwachsenenbildung: Wie beim Pizzaservice!

Die gute Nachricht ist, dass Erwachsenenbildung bei der Lösung solcher Probleme über weitreichende Erfahrungen verfügt. Diese Erfahrung muss jetzt online angewandt werden.

Obwohl die Gig-Economy noch in den Kinderschuhen steckt, ist bereits jetzt klar, dass Erwachsenenbildung ähnliche Plattformen und Tools einsetzen muss, um die Bedürfnisse dieser Lernenden zu erfüllen.

Genauso wie diese Plattformen Pizzakäufer/innen und -verkäufer/innen verbinden, müssen sie in der Erwachsenenbildung Ausbildende mit Lernenden verbinden. Wir müssen mit ihnen Umgebungen schaffen, in denen Ausbildende innovative Ansätze entwickeln können, um auf neu aufkommende Bedürfnisse einzugehen. 

Solche Ansätze sind nicht billig. Investitionen und Zusammenarbeit mit anderen Stakeholdern sind dabei ausschlaggebend. Wir können allerdings auf anderer Ebene auch mit kleineren Schritten voranschreiten:

  • Digitale Technologien könnten eingesetzt werden, um es den Menschen zu ermöglichen, wo und wann sie möchten auf kleine Lern-Bits zuzugreifen und Credits dafür zu erhalten.
  • Wir könnten online Möglichkeiten für Arbeitnehmer/innen schaffen, ihre offiziellen und nicht-offiziellen Lerninhalte anerkannt zu bekommen: Die digitalen Technologien verfügen über das großartige Potenzial, einfach zu verwendende Validierungsprozesse mit problemlosem Zugriff zu unterstützen.

Wir müssen ebenfalls mehr darüber erfahren, wie Angestellte in neuen Formen von Arbeitsverhältnissen Fähigkeiten erwerben und sie weiterentwickeln könnten. Projekte wie die vom Oxford Internet Institute durchgeführte CrowdLearn-Studie mit Finanzierung durch Cedefop wird uns dabei helfen, einige der Antworten zu liefern. Die Erwachsenenbildung hat eine Chance, sich nicht nur auf neue Formen von Arbeitsverhältnissen vorzubereiten, sondern auch die Möglichkeiten zu nutzen, die diese bieten.


Andrew McCoshan ist seit über 30 Jahren in der Aus- und Weiterbildung tätig. Er erstellt seit mehr als 15 Jahren Studien und Evaluierungen für die EU. Zuvor war er im UK als Berater im Einsatz. Heute ist Andrew McCoshan unabhängiger Forscher und Berater, ECVET-Experte für das Vereinigte Königreich und Senior Research Associate im Educational Disadvantage Centre an der Dublin City University in Irland.

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

1 - 10 von 13 anzeigen
  • Bild des Benutzers Ewa Maria Grzesiak
    Barierą w kształtowaniu rynku pracy on-line są nie tylko przeszkody ze strony potencjalnych pracowników (jak np. brak umiejętności cyfrowych), ale również bariery ze strony firm (lepiej żeby pracownik siedział "przy biurku"). Ta mentalność powoli się zmienia, ale jeszcze daleka droga przed nami.
  • Bild des Benutzers Sabīne Šķēle Stepanova
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 
  • Bild des Benutzers Sabīne Šķēle Stepanova
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 

  • Bild des Benutzers Jolanta_ Zastavnaja_
    No vienas puses, darbinieki, kas ilglaicīgi strādā vienā darbavietā un savu darbu veic izcili, savā ziņā tiek uzskatīti par lojālākiem nekā tādi darbinieki, kas maina savas darba vietas bieži. Tas , manuprāt , ir atkarīgs no darba vietas jomas un specifikas, kā arī darbinieka personībai. Mūsdienās mainās prasības pret darba ņēmēju. Kas kādreiz tika uzskatīts par stabilām vērtībām, kas nemainās,  tas mūsdienās 21.gs tiek uzskatīts ,ka pastāvēs, tas , kas mainīsies. Saistībā ar jaunā laikmeta prasībām, darba ņēmēji konkurētspējīgi ir tie, kuri izglītojas, mainās līdzi laikmetam, ir ar daudzpusīgu pieredzi. Kas nebūt neiet roku rokā ar piesaisti vienai darba vietai. 
  • Bild des Benutzers Liene Niedola
    21.gs. darbiniekam ir jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties dažādām situācijām, darba vidēm. Uzskatu, ka Latvijā, kā postpadomju valstī vēl ļoti daudz ir dzirdami stereotipi par to, ka vienā darba vietā ir nepieciešams strādāt visu mūžu, ka darba vietas maiņa neko labu neliecina par darba meklētāju, bet es pilnībā nevēlos piekrist šiem stereotipiem, jo 21.gs. ir jomas, kurās darbinieki tiek piesaistīti uz konkrētiem projektiem, tāpat arī ir speciālisti, kuri veic gabaldarbus, strādā paralēli vairākās vietās, bet ne jau tādēļ, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, bet gan, lai gūtu plašāku pieredzi un būtu augstāk kvalificējams darba tirgū, kur pieredze ir ļoti svarīga.
    Manuprāt, ir jāizskata individuāli iemesli, kādēļ cilvēki ilgstoši nepaliek strādāt vienā konkrētā iestādē. Mēs nevaram skatīties uz to caur padomju laiku prizmas, nepieciešams ir ņemt vērā darba tirgū ienākošo paaudžu īpatnības.
  • Bild des Benutzers Renārs Rapa
    Domāju, ka tas ļoti atkarīgs no nozares, kurā strādā. Pēc personīgās pieredzes strādājot izglītības nozarē un privātajā biznesā tirdzniecības jomā secinu, ka tieši pretēji, tiek novērtēts un godināts cilvēks, kurš ilglaicīgi strādā vienā darba vietā. Ir apguvis visus sīkumus un iedziļinājies niansēs, nevis darbs kaut kā izdarīts.  Man šķiet, ka bieža darba vietas maiņa attiecas uz zemāk kvalificētiem darbiem. Speciālistam vai jebkāda līmeņa vadītājam ir vajadzīgs laiks, lai iestrādātos savā amatā un radītu uzticības sajūtu, būt spēcīgam konkrētā darba vietā. Protams, tas atkarīgs no cilvēka. Ja man būtu jāstrādā vairākās darba vietās, domāju, ka darba kvalitāte, veltītais laiks sagatavojoties arī izdalītos, līdz ar to samazinātos ieguldītais darbs, enerģija katrai darba vietai.
  • Bild des Benutzers Laima Kronberga
    Šī ir pozitīva ievirze gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, jo paver neaptverami plašas iespējas. Mūsdienās tik tiešām ir daudzas profesijas, kurās darbiniekam ir iespējas izpaust savus talantus izmantojot digitālās platformas. Protams, cik lielā mērā cilvēks ir sagatavots šādam darba tirgum ir katra individuāla attieksme un pieredze attiecībā uz mūžizglītības un pašizglītošanās jēdzieniem kā tādiem. Ir neskaitami daudzi onlain kursi par visdažādākajām tēmām dažādās nozarēs. Pat skolotājiem un iestāžu vadītājiem tika sniegta iespēja apgūt kursu “Kompetenču pieeja mācību saturā” 7 nedēļas mācoties tiešsaistē. Arī es esmu izmantojusi šo iespēju, un vērtēju to ļoti pozitīvi.
  • Bild des Benutzers Līga Vecvērdiņa
    Mūsdienas iet uz priekšu, laiks un tehnoloģijas arī turpina iet uz priekšu. Manuprāt, kā darba devējam šī iespēja ir ļoti laba, jo kā jau rakstā tika minēts - nav jāapmāca pilna laika darbinieks, taču vajadzīgais darbs tiek izdarīts. Kā no darba ņēmēja puses man nepatiktu, ka nav šīs stabilitātes sajūtas, kāda ir kad strādā vienā darbā kā pilna laika darbinieks. Taču zinu cilvēkus, kuriem tieši pretēji patīk strādāt dažādās darbavietās un nebūt konkrēti vienā uzņēmumā. Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka rakstura iezīmēm, dzīves interesēm. Šeit vēl ir kurp tiekties, jo lai tas izdodos ir nepieciešama nopietna ideja un programma par savu  kvalifikācijas celšanu tiešsaistē vai kādā citā programmā.
  • Bild des Benutzers Elizabet Dobre
    Érdekes, hogy manapság a felsőoktatási intézmények szépen lassan, de elkezdték átvenni a digitális technológia használatát, vagyis van olyan intézmény, akiknek már nincs szüksége a saját diákjaikkal személyes kontaktra, ehelyett kiküldik az előadásokat  videó formátumban a diákoknak a levetített diaanyagokkal együtt majd a legelső személyes találkozás a vizsgán történik a tanárral (vagy esetleg még akkor sem). Szerintem maga ez a fajta digitalizáció egy felsőoktatási intézmény esetén nem a legelőnyösebb tanulási formát eredményezi.