chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronická platforma pro vzdělávání dospělých v Evropě

 
 

Blog

Cesta digitální inkluze

27/03/2017
by Martin Dobeš
Jazyk: CS
Document available also in: EN ET FR HU DE HR PL FI LV EL SL

David Mallows, EPALE garant tématu Dovednosti pro život, se zamýšlí nad důležitostí digitální inkluze dospělých.

Protože vstupujeme do EPALE měsíce věnovanému digitálním technologiím a e-learningu, je na místě úvaha o různých inovačních a neobvyklých cestách, jak lze učení absolvovat online na počítači nebo mobilním zařízení nebo dokonce prostřednictvím zařízení pro virtuální realitu. Budeme mluvit o důsledcích pro pedagogiku a vzdělávání lektorů a učitelů, o interaktivních materiálech a zase se o něco přiblížíme zcela novému vzdělávacímu světu.

 

Digitální odluka

Dříve než se do toho světa ponoříme, měli bychom se ale zamyslet nad tím, zda digitální technologie zajistí přístup ke vzdělání těm, kteří k němu přístup nemají a jsou z něj z různých důvodů vyloučeni. Jsou digitální technologie faktorem digitální inkluze, nebo jen další překážkou? V posledních letech se hodně diskutuje o digitální odluce - o obavách, zda zvýšené využívání ICT nástrojů v komunikaci, obchodě, občanském zapojení a ve vzdělávání může vést spíše ke zvyšování nerovností a vyloučení některých skupin společnosti.

S další expanzí online světa do našeho světa fyzického bychom měli věnovat více pozornosti tzv. digitální inkluzi. Digitální inkluze znamená, že každý člověk je schopen efektivně využívat nástrojů a možností digitálního světa.

 

Digitální inkluze

O digitální inkluzi lze uvažovat podobně jako o přístupu k hardware. Víme, že existuje silná spojitost mezi využíváním digitálních nástrojů a různými ekonomickými a sociálními indikátory. To způsobuje, že některé skupiny dospělých zůstávají v osvojování ICT nástrojů pozadu. Chudší vrstvy společnosti jednoduše nemají k dispozici potřebný hardware. Nemám-li doma nebo v práci počítač, těžko budu využívat online služeb, kupovat si lístek na vlak, sdílet video na sociálních sítích nebo vzdělávat se. A nemá-li dospělý přístup k harware, velmi pravděpodobně nemá ani potřebné digitální dovednosti. To je pochopitelně již dávno předmětem zájmu politiků a expertů. 

Než ale státy a vlády vrhnou rozsáhlé investice do nákladných programů a nákupů vybavení a IT kurzů, bylo by moudré zvážit, jaké skutečné překážky pociťují lidé, když usilují o překročení pomyslné digitální hranice.

Účastnil jsem se mnoha podobných programů a měl jsem možnost na vlastní oči vidět, že k digitální inkluzi potřebuje člověk víc než počítač a schopnost ovládat myš. Kromě přístupu k počítači a dovedností je třeba porozumět vnitřním motivacím dospělého člověka. Proč bych se vlastně měl snažit vstoupit do digitálního světa? Bylo by užitečné konceptualizovat si tento proces jako jakousi cestu a identifikovat si směry, kterými musí projít každý člověk, pokoušející se dostat se do digitálního světa. Profesor Steve Reder z Portlandské státní univerzity mluví o čtyřfázovém procesu digitální inkluze. Myslím, že jde o velice užitečnou myšlenku.

 

Čtyřfázový proces digitální inkluze

Ti, co ještě nikdy nepracovali na počítači, jsou ve fázi první: digitální přístup.

Po získání přístupu se člověk posouvá do druhé fáze. digitální apetit.

Na tomto rozcestí se musí rozhodnout, zda opravdu chtějí tyto technologie vyžívat a pro jaký účel. Nemá smysl vybavovat člověka zařízením, pokud nemá touhu jej využívat. Každý máme nějakého staršího příbuzného, kterému jsme dali laptop nebo iPad v očekávání, že se rychle naučí používat email a telefonovat přes Skype. Místo toho se ale na laptop práší a to i navzdory trpělivému mentoringu ze strany mladšího člena rodiny. Jsou samozřejmě i tací, kteří brzy rozpoznají výhody využívání technologií - a ti si pak s IT dovednostmi poradí mnohem snadněji.

Tuto fázi Reder nazývá fází digitální připravenosti.

Ti, co ještě nejsou připraveni využívat technologie, se musí učit - ale dokud nezískají "apetit", těžko si budou dovednosti osvojovat.

Pokud zvládnout potřebné dovednosti, jsou již v kategorii "digitally ready" a mohou pokračovat do konečné fáze: digitální gramotnosti.

Zde se učí systematicky rozvíjet svou schopnost využívat digitální nástroje k tomu, co od nich očekávají.

 

 

 

Každá fáze má své specifické překážky. V digitálním přístupu jde hlavně o přístup k harware a internetu. Překážkou Digitálního apetitu může být nedostatečné sebevědomí, v digitální připravenosti absence základních IT dovedností atd. 

 

 

Příprava programů digitální inkluze 

Jaké jsou tedy závěry Rederova procesu digitální inkluze? Hlavní lekce spočívá v tom, že nikdy nesmíme zapomínat na motivaci. Programy, které se zaměřují na vybavení a IT dovednosti, by měly být schopny dospělým lidem ukázat, jak mohou IT technologie přispět k lepší kvalitě jejich života. Bez motivace budou jakékoli investice do výbavy a dovedností naprosto k ničemu.

Graciela Sbertoli z Skills Norway, Zoltan Varkonyi z Progress Consult v Maďarsku a Caecilia Maerk ze SVEB, švýcarské Federace pro vzdělávání dospělých, všichni členové European Basic Skills Network, diskutují o tom, jak se k digitální inkluzi přistupuje v Norsku, Maďarsku  and Švýcarsku.

 

 


David Mallows se již 30 let věnuje vzdělávání dospělých jako lektor, lektor lektorů, manažer a výzkumník. Pracoval rovněž jako ředitel výzkumu v National Research and Development Centre pro gramotnost dospělých (NRDC) v UCL Institute of Education, Londýn. V současnosti reprezentuje EPALE European Basic Skills Network jako tématický koordinátor pro životní dovednosti. 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje se 1 - 10 ze 23
  • Obrázek uživatele Iveta Šķirus
    Ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process, taču nav neiespējams. Mēs visi, tajā skaitā seniori, sekojam līdz mūsdienu tehnoloģijām ar vien vairāk. Ir nepieciešama informācija un motivācija apgūt, ko jaunu. Iespējams plašāki informatīvie pasākumi par to kur un kā to iespējams apgūt. Mēdijos būtu vairāk jāreklamē cik svarīgi ir apgūt šīs prasmes un tad jau mēs visi, arī gados vecākā paaudze, būtu ceļā uz izglītību, sociālo iekļaušanu, viedokļa paušanu utt.
  • Obrázek uživatele Madara Krastiņa
    Tehnoloģijas mūsdienu sabiedrībā ir neatņemama sastāvdaļa, arī mana ikdiena bez viedtālruņa vai datora izmantošanas šķistu pa visam citādāka. Manuprāt, jaunā paaudze ļoti labi spēj izmantot šīs tehnoloģijas, lai atvieglotu savu ikdienu gan mācībās, gan darbā, gan arī ikdienas saziņai un informācijas iegūšanai. Jāsaka, ka vecākā paaudze uz šo skatās visai skeptiski, atceroties savus laikus, mans tēvs paliek pie sava, uzskatot, ka visi "stikliņu glāstītāji" paliek par jauno tehnoloģiju vergiem. Protams, zināma taisnība tur ir, bet uzskatu, ka jaunieši mūsdienās iedalās divās grupās. Viena no tām ir šie "stikliņu glāstītāji", kuri nereaģē, neko neredz un nedzird kā tikai pārāk spožo ekrānu un tastatūras klikšķus, kas izskan, pirkstiem dancojot pa to. Otra grupa, manuprāt, prot lieliski izmantot šīs tehnoloģijas savā labā un ērtībām. 
  • Obrázek uživatele keita straume
    Digitālā iekļautība ir sarežģīts process, taču tas noteitki nav neiespējams. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā seko mūsdienu tehnoloģijām arvien vairāk un vairāk, tāpēc, es uzskatu, ka ši ideja viennozīmīgi ir realizējama, vienīgi tas, kas šobrīd ir nepieciešams ir vēlme, motivācija apgūt ko jaunu.
  • Obrázek uživatele Ede Schauer
    Piekrītu, ka šī ir mūsdienās aktuāla problēma. Domāju, ka tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka, kas saskāries ar šo digitālās iekļaušanas ceļu. Kā jau rakstā bija minēts - kāds savu pieejamo ierīci nav gatavs izmantot, savukārt cits nekavējoties to liek lietā un apgūst tās piedāvātās iespējas. Arī mans vectēvs (75 gadi) saņēma dāvanā viedtālruni un ir sajūsmā par tā piedāvātajām iespējām un ar saviem spēkiem cenšās atklāt jaunas opcijas, savukārt tajā pat laikā zinu arī jaunākus cilvēkus, kas, lai arī mājās ir datots, nemaz necenšās tajā, ko apgūt un to lietot. Vēl esmu saskāries, ka dažādas interneta vietnes ir pārāk sarežģītas cilvēkiem, kuriem ir zemas digitālās prasmes, tās sagādā grūtības pat jauniešiem, kad nepieciešams palīdzēt, piemēram, vecākiem. Uzskatu, ka arī digitālo vietņu izveides laikā ir jāpadomā par to, kas ir mērķa grupa un kā to padarīt maksimāli vienkāršu, lai tā būtu ērta arī cilvēkiem ar zemām digitālajām prasmēm. 
  • Obrázek uživatele Artūrs Dimitrijevs
    Pilnībā piekrītu par tām interneta vietnēm, ka tās dažreiz mēdz būt pārāk sarežģītas arī cilvēkiem, kam ir vidēja līmeņa digitālās prasmes. Un tas noteikti ir vēl viens aspekts par kuru ir jādomā, palīdzot cilvēkiem apgūt jaunus digitālos rīkus.
  • Obrázek uživatele Sergejs Ivanovs
    Raksts ir lietderīgs un aktuāls. Manuprāt, visas izglītības programmas mūsdienās ir jāveido, ņemot vērā digitalizācijas tendences un šo "4-pakāpju ceļu".
    Piekrītu autora piemēram par gados veciem cilvēkiem. Digitālā plaisa, manuprāt, ir vairāk saistīta tieši ar cilvēku vecumu, nevis ar sociālo stāvokli. 
    Tehnoloģijas, ierīces, piekļuve internetam, profili sociālos tīklos, epasts utt. šodien ir bezmaz visiem sociāliem slāņiem neatkarībā no viņu ienākumu līmeņa (jo par internetu nav jāmaksā, un dažādu ierīču tagad ir tik daudz tirgū, ka tās ir kļuvušas ļoti lētas). Bet savukārt gados veciem cilvēkiem, pat ja viņiem ir visas finansiālas iespējas, ir grūtāk pielāgoties un sagaršot digitalizācijas iespējas psiholoģisko iemesļu dēļ. 
    Eiropas Pamatprasmju tīkla dalībniekiem bija labi komentāri par viedtālruņiem mācīšanās procesā. Piekrītu, ka jāattīsta ne tikai datorprasmes, bet arī prasmes efektīvi izmantot sava viedtālruņa priekšrocības. 
    Labus rezultātus var panākt, manuprāt, ja digitālās prasmes tiks mācītas situatīvi, atkarībā no pašu izglītojamo ikdienas interesēm un preferencēm, saistītām, piem., ar viņu darbu, ģimeni, ceļošanu utt. 

  • Obrázek uživatele Ivans Burenkovs
    Kopumā es piekrītu rakstam. Digitalizācija neapšaubāmi ir mainījusi mūsu izglītības sistēmu, un mums ir jāintegrē pēc iespējas vairāk cilvēku. Es uzskatu, ka otrā pakāpe ir visgrūtāka skolotājiem, jo tas ir saistīta ar cilvēka motivāciju. Cilvēki vēlas, lai studijās būtu jēga un mērķis, tāpēc ir būtiski parādīt kaut ko digitālo, kas attiecas uz šo personu.
  • Obrázek uživatele Elīna Birkāne
    Piekrītu raksta autoram, ka pastiprināta digitalizācija mācību procesā var kļūt par vēl vienu šķērsli pieaugušo izglītībai, tomēr tam nebūtu jākļūst par iemeslu, lai cilvēks izvēlētos nemācīties. Lieliski piemēri ir vakara vidusskolas, kuru mērķauditorija ir tieši pieaugušie - šīs skolas ar digitalizācijas palīdzību nodrošina iespēju mācīties attālināti, arī miksējot klātienes mācības ar mācībām e-vidē. Šīs skolas dara visu, lai nodrošinātu šo iespēju katram, arī tiem, kas nejūtas droši digitālā vidē, piemēram, piedāvājot dažādas digitalizācijas mācību formas, dažādas saziņas formas, atkarībā no katra skolēna prasmēm darboties ar modernajām tehnoloģijām. 
    Domāju, izglītības sistēmā kopumā, īpaši mūžiglītības kontekstā, būtu vērts ieguldīt digitāli iekļaujošu programmu izstrādē , ņemot vērā mērķauditorijas pārstāvju Digitālās gatavības pakāpi un iekļaušanas plānu. 
  • Obrázek uživatele Beāte Lozberga
    Pēc manām domām, izveidojot 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību, tas noteikti būtu solis un priekšu nevis atpakaļ. Mums ir jāsaprot tas, ka modernās tehnoloģijas tikai turpinās attīstīties un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tādēļ, iespējams, nākotnē būs tādas tehnoloģijas, par kurām neviens cilvēks mūsdienās vēl nav aizdomājies. Ir tik daudz cilvēku, it īpaši vecākā gājuma, kuriem trūkst zināšanu, iemaņu un palīdzības, lai apgūtu modernās tehnoloģijas, taču viņi arī ir tādi paši cilvēki kā mēs, zinātkāri un interesi pilni uzzināt un iemācīties, ko jaunu, protams, vienmēr pastāv izņēmumi. Manuprāt, šī pārkāpju sistēma būtu loti efektīva, jo veicot mazus solīšus, tiktu sasniegts lielais mērķis. 
  • Obrázek uživatele Anete Sinkeviča
    4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību  ir sarežģīts process, taču nav neiespējams.  Visi tajā skaitā seniori seko mūsdienu tehnoloģijām ar vien vairāk. Ir nepieciešama tikai motivācija apgūt, ko jaunu.