Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Savvaļas dzīvnieku aizsardzība

Eiropā cilvēku darbības dēļ ir apdraudēta gandrīz puse savvaļā dzīvojošo zīdītāju sugu, tostarp Ibērijas lūsis.

Eiropā ir pārsteidzoša augu, dzīvnieku un biotopu daudzveidība. Maz pasaulē ir tādu reģionu, kuros tik nelielā teritorijā ir tik atšķirīgas dzīvotnes, savvaļas dzīvnieki un ainavas.
Vajadzīgs, lai šī savvaļas daba izdzīvotu. Piemēram, kukaiņi apputeksnē labību — tas Eiropas lauksaimniecībai ir “pakalpojums”, kura vērība ir ap 22 miljardiem eiro gadā.

Tomēr cilvēku darbība ļoti noslogo vidi un dažas sugas noved līdz iznīcībai. Lielākie draudi ir dabisko dzīvotņu izzušana, pārmērīga ekspluatācija, no citiem pasaules reģioniem ievazātas sugas, klimata pārmaiņas un piesārņojums.

Pašlaik gandrīz puse Eiropas zīdītāju sugu un trešdaļa rāpuļu, zivju un putnu sugu ir apdraudētas. Galvenais iemesls ir šīm sugām vajadzīgo dzīvotņu sarukšana, kas notiek tāpēc, ka pilsētas izplešas un aizvien vairāk zemes izmantojam infrastruktūrai, piemēram, ceļiem.

Gandrīz puse Eiropas purvu ir nosusināti, un Francijā, Itālijā un Spānijā gandrīz trīs ceturtdaļas kāpu ir izzudušas.
Savvaļas sugām vissvarīgākie biotopi ir aizsargāti ar likumu, tomēr daudzi no tiem ir sliktā stāvoklī un būtu jāatjauno.
Dažas sugas apdraud to pārmērīga izmantošana, jo īpaši tas attiecas uz jūras dzīvnieku sugām. Pārzvejas dēļ dažu zivju krājumi ir dramatiski samazinājušies.

Invazīvas svešzemju sugas ir augi, dzīvnieki, sēnes un mikroorganismi, kas ieviešas teritorijās, kuras ir ārpus to dabiskās izplatības zonas. Piemēram, daudzveidīgās sēdgliemenes pasliktina ūdens kvalitāti ezeros un aizsprosto ūdens sistēmas. Ne visi šie jaunienācēji ir kaitīgi, tomēr daži izplatās ļoti strauji un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvu sugu izraisītās izmaksas ir milzīgas: tās gadā izmaksā 12,5 miljardus eiro, un problēma kļūst aizvien nopietnāka.

Klimata pārmaiņām Eiropā būs būtiskas sekas. Dažas sugas pielāgosies vai pārcelsies uz dzīvi citur, bet citām būs grūti izdzīvot. Ja temperatūra pieaugs par 1,5 ºC – 2,5 ºC, līdz pat 30 % augu un dzīvnieku sugu varētu izmirt.

Pateicoties ES noteikumiem, pēdējos 20 gados ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, un tagad mēs daudz efektīvāk attīrām notekūdeņus un labāk apsaimniekojam rūpnieciskos atkritumus. Tomēr mēs joprojām piesārņojam grutsūdeņus, jo lietojam pārāk daudz mākslīgā mēslojuma. Rezultāts ir eitrofikācija — pārāk daudz slāpekļa upēs, ezeros un upju ietekās. Tā izraisa aļģu savairošanos.