Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Augsnes aizsardzība

Dabai vajag daudzus tūkstošus gadu, lai izveidotu tikai dažus centimetrus augsnes — dzīva un dabiska resursa, bez kura mēs nevaram iztikt.

Augsne ir mājvieta daudzām sugām — no sīkiem mikrobiem un kukaiņiem līdz pat lielākām radībām, piemēram, kurmjiem un trušiem.
Paiet tūkstošiem gadu, līdz izveidojas dažus centimetrus bieza augsnes kārta, pa kuru staigājam. Tas nozīmē, ka augsne faktiski ir resurss, kas neatjaunojas.

Cilvēces izdzīvošana ir atkarīga no augsnes. Tomēr cilvēku darbība tai nopietni kaitē. Dažas lauksaimniecības metodes augsni pakļauj erozijai. Pilsētām turpinot izplesties, lielas ļoti auglīgas augsnes platībaspārklāj ar betonu vai asfaltu. Dažos reģionos irigācijas dēļ augsne kļuvusi sāļa un daļēji zaudējusi auglību.

Dažviet rūpnīcas augsni piesārņojušas ar ķimikālijām, piemēram, svinu, naftu un šķīdinātājiem. Tā tiek piesārņoti gruntsūdeņi, kaitēts cilvēku veselībai un augsnē dzīvojošajiem organismiem. Cieš arī pārtikas kvalitāte, jo labība, kas aug piesārņotā augsnē, uzsūc kaitīgās vielas, tā apdraudot patērētāju veselību.

Gaidāmās temperatūras un nokrišņu izmaiņas, ko izraisīs klimata pārmaiņas, augsni padarīs vēl neaizsargātāku.

Daudzas no šīm problēmām jau tiek risinātas ar ES regulējumu par ūdeni, atkritumiem, ķimikālijām, rūpniecisko piesārņojumu, dabas aizsardzību un pesticīdiem. Eiropas Savienībai ir arī visaptveroša augsnes stratēģija, kuras mērķis ir novērst minētos draudus. Stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta augsnes degradācijas iemesliem un nepieciešamībai augsni apsaimniekot ilgtspējīgi, lai nepieļautu tās noplicināšanu.