Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Kas ir bioloģiskā daudzveidība?

Dabā vide veidojas no miljoniem dažādu organismu, kas savstarpēji sadarbojas.

Ar jēdzienu “bioloģiskā daudzveidība” mēs domājam dabas bagātību. Tie ir visdažādāko sugu dzīvnieki, augi, to dzīvotnes un gēni. Bioloģiskā daudzveidība un dabas vide savstarpēji ietekmē viena otru, veidojot ekosistēmas, kurās mīt dzīvie organismi — piemēram, mēs. Atrauti no dabas, mēs nevaram izdzīvot, diemžēl dabas bagātību mēs bieži maldīgi uztveram par kaut ko pašsaprotamu.

Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīga neskaitāmām cilvēku darbībām. Pārtikas ieguve visbiežāk ir iespējama tikai tāpēc, ka daba tai ir sarūpējusi atbilstošus priekšnoteikumus — auglīgu augsni, ūdeni un bites, kas apputeksnē augus un kokus.
Augi attīra gaisu, izdalot skābekli un absorbējot kaitīgu piesārņojumu.

Mūsu skapjos ir apģērbs, kas darināts no dabiskām šķiedrām — kokvilnas, vilnas un zīda. Dabas sistēmas mums sagādā kokmateriālus un citus materiālus, no kuriem ražojam mēbeles un ceļam ēkas.

Daudzām zālēm (kā aspirīnam) ir dabiska izcelsme. Tādās dabas sistēmās kā lietusmeži un koraļļu rifi ir vēl neatklātas vielas, kuras palīdz saglabāt dzīvību uz Zemes un kuru vērtība varētu būt milzīga.

Pusi no oglekļa dioksīda, kas mūsu dēļ nokļūst atmosfērā, uztver un pārstrādā sauszemes un jūras dabas sistēmas. Šiem oglekļa dioksīda piesaistītājiem ir liela nozīme, lai palēninātu klimata pārmaiņas.

Koraļļu rifi un mangrovju audzes darbojas kā buferis pret vētrām un cunami. Mitraines ir kā sūklis, kas uzsūc lieko ūdeni un novērš plūdus.

Krāšņas dabas ainavas piesaista daudz ceļotāju, un tas ir ienākumu avots vietējiem iedzīvotājiem.

Daudzi cilvēki ne mazumu brīvā laika velta tam, lai baudītu dabas skaistumu. Ir kultūras, kurās daži dzīvnieki, augi vai dabas objekti ir svēti.

Taču it visur pasaulē bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta. Augi un dzīvnieki izmirst, lielākoties cilvēku darbības dēļ. Kad no bioloģiskās daudzveidības būs atlikušas tikai atmiņas, laiku pagriezt atpakaļ neizdosies.

Bioloģiskās daudzveidības izzušana nozīmē ne tikai retu augu un dzīvnieku sugu iznīkšanu. Tad arī visām ekosistēmām būs zemāks sniegums, un tās būs neizturīgākas pret ārējiem triecieniem. Zivju krājumi var iznīkt, auglīgās augsnes — noplicināties, bet bites — izmirt.

Ekonomisti ir aprēķinājuši, ka dabas devums mūsu sabiedrībai ir mērāms 50 miljardos eiro gadā. Mēs to visu saņemam par velti. Ja nekas netiks darīts, tad bioloģiskā daudzveidība pamazām iznīks. 2050. gadā šādi (uz sauszemes) radušies zaudējumi būs 7 % no IKP.

Eiropā jau ir pieņemti stingri tiesību akti, kas aizsargā dabu, bet tie jāīsteno praksē. Mums jāgādā arī par to, lai tādas nozares kā lauksaimniecība, zveja un mežsaimniecība nenodarītu postu dabai.