Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Labi informācijas avoti pārdomātai politikai

Eiropas Komisija vēlas savus priekšlikumus izstrādāt, pamatojoties uz stingru pārraudzību, pētniecību un ietekmes novērtējumiem un izmantojot modernas tehnoloģijas, lai palīdzētu politikas veidotājiem pieņemt pareizos lēmumus.

Vides politikas pamatā jābūt zinātnes atziņām. Tas nodrošina politisko leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos.

Tādēļ politikas veidotājiem ir vajadzīga uzticama, salīdzināma un aktuāla informācija par mūsu vides stāvokli, par jaunu tendenču parādīšanos un līdzšinējo tendenču turpināšanos.

Izstrādājot vides politiku, Komisija izmanto dažādus informācijas avotus, tostarp vides monitoringu, datus, rādītājus un ES tiesību aktu īstenošanas novērtējumus, oficiālus zinātniskos pētījumus un t.s. “iedzīvotāju zinātnes” iniciatīvas.

Pēdējos gadu desmitos ir ievērojami uzlabojusies informācijas vākšana un izmantošana, bet datu vākšana joprojām noris dažādi, tās kvalitāte nav vienāda, un avotu ir pārāk daudz, kas apgrūtina piekļuvi.

ES līmenī pašlaik tiek īstenotas vairākas iniciatīvas, lai risinātu šīs problēmas.

Projektā INSPIRE patlaban noris darbs, harmonizējot un integrējot valsts sektora iestāžu datus, lai izveidotu Eiropas vides karti. Politikas veidotājiem un sabiedrībai tad būs vieglāk iegūt pārskatu par vides stāvokli un izprast, kā izpaužas ietekme uz vidi.

Kopīgā vides informācijas sistēma SEIS ir Eiropas mēroga iniciatīva, lai uzlabotu vides informācijas apmaiņu un atkārtotu izmantošanu. SEIS pamatā ir INSPIRE, un tajā tiek aplūkota visa vides informācijas aprite: no datu vākšanas un pārraudzības tīkliem līdz datu apstrādei un analīzei. Šī sistēma ietver arī datu izplatīšanu un nodošanu, arī plašai sabiedrībai.

SEIS ir vairāki galvenie principi. Vides informācijaspārvaldībai nevajadzētu norisināties tālu no tās avota, tai vajadzētu tikt savāktai tikai vienreiz un kopīgi izmantotai daudziem mērķiem, tai jābūt viegli pieejamai un piekļūstamai, kā arī ērti salīdzināmai. Būtu vēlams, lai katrs ar to varētu iepazīties savā valodā un lai šī informācija atbilstu atklātā pirmkoda bezmaksas programmatūras standartiem.

Trešā iniciatīva ir COPERNICUS (Globālā vides un drošības novērošana). Tajā tiek savākti un apkopoti dati no zemes, jūras un gaisa novērošanas stacijām, papildinot tos ar datiem no Zemes novērošanas satelītiem. Mērķis ir izstrādāt vides datu kopas, kas būtu izmantojamas vides politikas izstrādē un atbalstītu šīs politikas īstenošanu.

Šī pieeja palīdzēs izvairīties no pasākumu pārklāšanās un likvidēs lieku administratīvo slogu valsts iestādēs.