Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Resursu pārvaldība

Tādu dabas resursu kā kokmateriālu nākotnē drīz pietrūks, ja tie netiks kā nākas pārvaldīti.

Lai dzīvotu pārticībā un justos labi, mums ir vajadzīgi tādi dabas resursi kā metāli, derīgie izrakteņi, meži, zeme, pārtika, gaiss un ūdens, taču mēs tos izlietojamātrāk, nekā tie spēj atjaunoties. Iznīcinot augus un dzīvniekus, kas nodrošina mūsu ekosistēmu līdzsvaru, mēs radām problēmas, kas samilzīs nākotnē. Ko lai dara?

Ja turpināsim kā līdz šim, tad 2050. gadā vajadzēs iegūt piecreiz vairāk resursu nekā patlaban. Diez vai tas būs reāli iespējams. Vairāk nekā 60 % no mūsu ekosistēmām jau tagad ir pārslogoti, pasaules zivju krājumiem draud iznīcība, un mēs apdraudam ūdens un gaisa kvalitāti, pārmērīgi izcērtot kokus.

Nepaies ilgs laiks, un pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 9 miljardus. Tāpēc mums jātop par sabiedrību, kas taupīgāk izmanto resursus un kas uzlabo vidi, nevis izposta to.
ES ir ilgtermiņa stratēģija, kā mazināt dabai nodarīto kaitējumu, ko radījusi dabas resursu izšķērdīga izmantošana. Tā paredz radīt lielāku vērtību, izmantojot mazāk resursu un aizstājot tos ar videi labvēlīgāku izvēli, kad vien tas ir iespējams.

Mums jāmazina ražošanas un patēriņa ietekme uz vidivisos posmos — no izejmateriālu ieguves līdz no tiem iegūto produktu lietošanai un no šiem produktiem vēlāk radušos atkritumu apsaimniekošanai. Vislabāk būtu uzlabot produktu tehnisko risinājumu un plašāk ieviest ražošanas procesus, kuros taupīgāk izmanto materiālus.

Samazinot izmantoto materiālu daudzumu, izmantojot tos atkārtoti un pārstrādājot tos, mēs varam atgūt vērtīgas izejvielas un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Pārstrādājot alumīniju, mēs varam ietaupīt aptuveni 95 % enerģijas salīdzinājumā ar tā ieguvi parastajā veidā. Samazinot poligonos izgāzto atkritumu daudzumu, mazāk izdalās metāns, kas ir spēcīga siltumnīcefekta gāze.

Mums ir vajadzīga arī labāka informācija par to, ko darām. IKP izsaka finansiālo vērtību, bet tas neder, lai novērtētu lietas, ko nevar pirkt un pārdot, — piemēram, tīru vidi. Komisija cenšas izstrādāt papildu rādītājus, kas mums palīdzētu izmērīt vides, sociālos un labklājības aspektus. Tad varēsim labāk izprast, kādas izmaiņas būs vajadzīgas, lai resursus izmantotu efektīvāk.