Par ko ir runa?

Barselonas sanāksmēpdf 2002. gadā Eiropadome aicināja rīkoties, “lai uzlabotu pamatprasmes, proti, jau agrā bērnībā skolēniem mācot vismaz divas svešvalodas”, un ieviest valodu zināšanu indikatoru. Kopš tā laika Komisija ir atbalstījusi valodu apguves politikas un rezultātu indikatoru izstrādi.

2011.–2012. gada aptaujā par valodu zināšanāmpdf, ko rīkoja 14 ES dalībvalstīs, atklājās, ka:

Jaunākā ziņojumā konstatēts, ka svešvalodu pasniegšana daudzās valstīs vēl joprojām nenoris pietiekami labi.

2014. gadā Padome pieņēma secinājumus par daudzvalodību un valodu prasmju attīstībupdf, kuros dalībvalstis cieši apņemas uzlabot svešvalodu pasniegšanas efektivitāti skolā.

Kas paveikts līdz šim?

No 2011. līdz 2013. gadam tematiskā darba grupa par valodām izglītībā English (en) veica pētījumus, kuros pievērsās iespējām uzlabot valodu apguves rezultātus. Tā izstrādāja salīdzinošu analīzi un vēlāk arī ziņojumu par inovatīvām, zinātniski pamatotām metodēm, kā paātrināt valodu apgūšanu pdf(1.34 Mb) English (en) . Divas galvenās ziņojuma daļas:

  • satura un valodas integrēta apguve (CLIL),
  • valodu apguve ar datora palīdzību (CALL).

Ziņojumā ir iekļauti projekta “ICT-Rev” rezultāti, kurā tika pētītas inovatīvas valodu pasniegšanas metodes.

Valodu apguves uzlabošanas pasākumus papildina centieni izstrādāt modernas novērtēšanas metodes. Daudzās izglītības sistēmās tādu nav.

Spēja sazināties vairākās valodās ir viena no darba tirgū pieprasītākajām български (bg) čeština (cs) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) Gaeilge (ga) hrvatski (hr) italiano (it) latviešu valoda (lv) lietuvių kalba (lt) magyar (hu) Malti (mt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) slovenčina (sk) slovenščina (sl) suomi (fi) svenska (sv) pamatprasmēm. Tāpat kā citas nododamās prasmes tā uzlabo gan atsevišķu cilvēku, gan veselas ekonomikas konkurētspēju. Pamatojoties uz pieredzi, kas tika uzkrāta Eiropas vienotās prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas izstrādē, svešvalodu metodikas eksperti kopš 2014. gada septembra piedalās ET2020 darba grupā English (en) , kur palīdzēs izstrādāt datorprasmju un uzņēmējdarbības prasmju pamatsatvarus.

Mums vajadzīgi objektīvi fakti par to, kādi valodas prasmju veidi ir pieprasīti darba tirgū, lai valodu pasniegšanas, apguves un novērtēšanas metodikā ņemtu vērā šīs vajadzības un sasniegtu attiecīgus rezultātus.

Kādi būs turpmākie pasākumi

  • 2015. gadā paredzēts izstrādāt valstu novērtēšanas un pārbaudes darbu metodiku.
  • Paralēli tiks izsludināts konkurss par pētījumu, kurā noteiks dažādu novērtēšanas metožu savstarpējo salīdzināmību.
  • 2015. gadā paredzēts ar Eiropas Moderno valodu centra palīdzību izstrādāt pamatnostādnes par valstu pārbaudes darbu sistēmu piesaisti Eiropas vienotajai valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmai (CEFR) un iespējām to efektīvi izmantot mācību darbā.
  • Turklāt 2015. gadā iecerēts pētījums par valodu ietekmi uz izredzēm darba tirgū, kurā analizēs jautājumu par svešvalodu prasmi kā kapitālu darba tirgū.