Skolu politika

Eiropas Komisija strādā ar ES dalībvalstīm, lai tām palīdzētu attīstīt skolu izglītības sistēmas. Pat ja katra dalībvalsts atbild par savu izglītības un mācību sistēmu organizāciju un saturu, sadarbībai ES līmenī kopīgas intereses jautājumos ir savas priekšrocības.

ES atbalsts skolu izglītības politikai

Eiropas Komisija atbalsta nacionālos pūliņus divējādi:

  • Tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu politikas veidotājiem, lai viņiem palīdzētu skolu izglītības politikas un sistēmu izveidē, kā arī sekotu līdzi progresam to mērķu īstenošanā, kuri noteikti Eiropas pusgada ietvaros. Komisija apkopo informāciju un analītiskus datus un dalās tajos, kā arī veicina informācijas apmaiņu par politikas izstrādi un konkrētām pieejām, piemēram, darba grupā “Izglītība un apmācība 2020”. No 2016. gada Darba grupa skolu izglītības jautājumā ir pilnvarota izveidot skolu izglītības sistēmu pārvaldību, lai veicinātu labāku kvalitāti, uzlabojot ilgtspējīgu inovāciju un iekļaušanu.
  • Programmas “Erasmus+” ietvaros Komisija sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas sadarbības projektos, kas veicina skolotāju un skolēnu mobilitāti.

Prioritārās jomas

ES dalībvalstu izglītības ministri ir noteikuši šādas prioritārās jomas:

  • Visiem skolēniem būtu jāiegūst pamatkompetences izglītībai un apmācībai mūža garumā. Šī mērķa sasniegšanai ir jāpārveido mācību un novērtēšanas programmas, jānodrošina apmācība skolu personālam un jāuzlabo īpaši kvalitatīvu mācību līdzekļu un resursu pieejamība un izmantošana.
  • Ikvienam skolēnam ir jāsaņem augstas kvalitātes apmācība, un agrīnās pirmsskolas izglītībai un aprūpei vajadzētu būt plašāk pieejamai.
  • Audzēkņi ar īpašām izglītības vajadzībām, tostarp migranti, būtu vairāk jāatbalsta skolu līmenī, un ir jāsamazina priekšlaicīga skolu pamešana.
  • Skolotājiem, skolu direktoriem un skolotāju sagatavošanas speciālistiem ir jāsaņem lielāks atbalsts, tostarp pastāvīgas profesionālās attīstības iespējas, kā arī elastīgas un pievilcīgas karjeras iespējas.
  • Kvalitātes nodrošināšana ir papildus jāattīsta, lai veidotu taisnīgāku un efektīvāku skolas izglītības pārvaldību un veicinātu izglītības un apmācības programmu pasniedzēju un viņu audzēkņu mobilitāti.

Komisija ir izveidojusi satvaru Eiropas politiskajai sadarbībai (“Izglītība un apmācība 2020”), lai veicinātu sadarbību paraugprakses izstrādē izglītības un apmācības jomās. Tā arī veic regulārus pētījumus par situāciju Eiropā, lai sekotu līdzi progresam, kas panākts izglītības un apmācības sistēmu attīstībā un reformēšanā.

Skolu politikas nākotne ES

Komisijas paziņojums "Skolu attīstība un izcila mācīšana – lielisks pamats dzīvei” sniedz pierādījumus un ierosina pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot kvalitāti un iekļautību skolu izglītībā, skolotāju un skolu direktoru kompetences, kā arī skolu vadību. Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir sniegti pierādījumi, kas pamato paziņojumā iekļautos priekšlikumus.

Savā paziņojumā “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” Komisija ierosinājusi otro iniciatīvu kopumu, kas uzsver izglītības, jaunatnes un kultūras lielo nozīmi Eiropas nākotnes veidošanā.

Turklāt Komisija paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” iepazīstina ar Eiropas izglītības telpas vīziju. Mobilitāte, diplomu un studiju periodu ārzemēs savstarpēja atzīšana, valodu apguve, agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, skolotāja profesija, inovācija un digitālās tehnoloģijas tajā ir noteiktas kā galvenās ES sadarbības jomas skolu izglītībā.