Valodu apguve

Eiropadome savā Barselonas sanāksmē aicināja rīkoties, “lai uzlabotu pamatprasmes, proti, jau agrā bērnībā skolēniem mācot vismaz divas svešvalodas”, un ieviest valodu zināšanu indikatoru. Kopš tā laika Komisija ir atbalstījusi valodu apguves politikas un rezultātu indikatoru izstrādi.

Par ko ir runa

Eiropadome savā Barselonas sanāksmē aicināja rīkoties, “lai uzlabotu pamatprasmes, proti, jau agrā bērnībā skolēniem mācot vismaz divas svešvalodas”, un ieviest valodu zināšanu indikatoru. Kopš tā laika Komisija ir atbalstījusi valodu apguves politikas un rezultātu indikatoru izstrādi.

2011.–2012. gada aptaujā par valodu zināšanām, ko rīkoja 14 ES dalībvalstīs, atklājās, ka:

  • 42 % no 15 gadus veciem skolēniem pirmo svešvalodu prot neatkarīga lietotāja līmenī (B1/B2 Eiropas vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā);
  • 25 % tikpat labi prot arī otro svešvalodu;
  • 14 % skolēnu nepārvalda nevienu svešvalodu pat pamatzināšanu līmenī.

2014. gadā Padome pieņēma secinājumus par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību, kuros dalībvalstis cieši apņemas uzlabot svešvalodu pasniegšanas efektivitāti skolā.

Padomes 2018. gada Ieteikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesam izklāstītas pašreizējās problēmas un ierosināts rīcības plāns, kura mērķi ir šādi:

  • veicināt valodu mācīšanos, īpašu uzmanību pievēršot konkrētu prasmes līmeņu sasniegšanai līdz obligātās izglītošanās beigām (šie līmeņi norādīti Eiropas Padomes pieņemtajā Eiropas vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā);
  • ieviest valodas izpratnes jēdzienu izglītībā un apmācībā. Tas sniedz iekļaujošu satvaru valodu mācīšanai, ņemot vērā dažādas apmācāmo prasmes valodu jomā;
  • gādāt, lai vairāk valodu skolotāju izmantotu iespējas mācīties un studēt ārzemēs;
  • apzināt un popularizēt inovatīvas, iekļaujošas un daudzvalodīgas pedagoģijas metodes, izmantojot Eiropas rīkus un platformas, piemēram, School Education Gateway un e-mērķsadarbību.

Kas paveikts līdz šim

No 2011. līdz 2013. gadam tematiskā darba grupa attiecībā uz valodām izglītībā veica pētījumus, kuros pievērsās iespējām uzlabot valodu apguves rezultātus. Tā izstrādāja salīdzinošu analīzi un vēlāk arī ziņojumu par inovatīvām, zinātniski pamatotām metodēm, kā paātrināt valodu apgūšanu. Divas galvenās ziņojuma daļas:

  • satura un valodas integrēta apguve,
  • valodu apguve ar datora palīdzību.

Ziņojumā ir iekļauti projekta “ICT-Rev” rezultāti, kurā tika pētītas inovatīvas valodu mācīšanas metodes.

Valodu apguves uzlabošanas pasākumus papildina centieni izstrādāt modernas novērtēšanas metodes. Daudzās izglītības sistēmās tādu nav. Iniciatīvā RELANG galveno uzmanību pievērš palīdzības sniegšanai izglītības iestādēm saistībā ar valodu zināšanu pārbaudēm (zināšanu līmeņi definēti Eiropas vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā).

Spēja sazināties vairākās valodās ir viena no darba tirgū pieprasītākajām pamatprasmēm. Tāpat kā citas nododamās prasmes tā uzlabo gan atsevišķu cilvēku, gan veselas ekonomikas konkurētspēju. Pamatojoties uz pieredzi, kas tika uzkrāta Eiropas vienotās valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas izstrādē, svešvalodu metodikas eksperti kopš 2014. gada septembra piedalās ET2020 darba grupā, kur palīdzēs izstrādāt datorprasmju un uzņēmējdarbības prasmju pamatsatvarus.

Jaunas iespējas piedāvā programma “Erasmus+”, piemēram, eksperimentālas politikas ievirzes un plaša mēroga partnerības, lai izstrādātu jaunas valodu apguves un mācīšanas stratēģijas, kas domātas tieši daudzvalodu klasēm.