Valodas izaugsmei un nodarbinātībai

Lai attīstītu darba tirgū vajadzīgās prasmes, Eiropas Komisija sadarbojas ar ieinteresētajām personām kā izglītības, tā darba sektorā.

Pilsoņu un uzņēmumu panākumu veicināšana

Labas valodu zināšanas un komunikācijas spējas ir ļoti svarīgas kā atsevišķu privātpersonu, tā uzņēmumu panākumiem.

ES uzņēmumi bieži vien nespēj noslēgt līgumus, jo to darbinieki nezina svešvalodas un citu tautu kultūru. Acīmredzami ir nepieciešama stratēģiskāka pieeja daudzvalodu saziņas jomā.

Jaunieši, kas iemācās svešvalodas, var studēt vai stažēties ārzemēs. Viņi apgūst ne tikai konkrētas disciplīnas, bet arī pilnveido savas valodu prasmes un prasmes sazināties ar citu kultūru pārstāvjiem, ko darba devēji uzskatīs par reālu priekšrocību.

Pētījumā par Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmas “Erasmus” ietekmi konstatēts, ka augstskolu beidzējiem ar pieredzi ārzemēs ir labākas sekmes darba tirgū.

Ko dara Komisija, lai uzlabotu valodu prasmes

Lai palīdzētu attīstīt prasmes, kas ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir nepieciešamas mūsdienu darba tirgū, Eiropas Komisija sadarbojas ar ieinteresētajām personām kā izglītības, tā nodarbinātības sektorā. Pateicoties tās izstrādātajai Eiropas prasmju panorāmai (ES platforma, kas sniedz precīzus, uzticamus un atjauninātus datus par darba tirgu), ES dalībvalstu valdības, darba devēji un arodbiedrības palīdz prognozēt, kādas prasmes būs vajadzīgas dažādos sektoros, tostarp arī valodu prasmju jomā.

  • Kā daļa no stratēģijas “Eiropa 2020” Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijas projekts (ECSO) palīdz darba devējiem un pilsoņiem aprakstīt, identificēt un klasificēt profesijas, prasmes un kvalifikācijas, kas ir nozīmīgas ES darba tirgū, kā arī izglītībā un apmācībā. Šo projektu atbalsta Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP).
  • Lai atbildētu uz arvien pieaugošo pieprasījumu pēc specializētiem lingvistiem, Komisija arī apkopo datus no Eiropas Savienībā veiktiem pētījumiem par saikni starp valodu zināšanām, konkurētspēju un nodarbināmību. Tā pieliek arī pūles, lai veidotu saites starp augstskolām un valodu pakalpojumu lietotājiem, piemēram, ar forumaTulkošana Eiropā palīdzību.
  • Komisija pirms neilga laika koordinēja uzņēmējdarbības platformu, kas palīdzēja izveidot tīklu valodu stratēģiju popularizēšanai un konkurētspējas un nodarbināmības nostiprināšanai (CELAN). Šim tīklam izvirzītais mērķis bija noteikt, kādas valodu prasmes ir vajadzīgas ES uzņēmumiem un darba devējiem, un sagādāt to iegūšanai vajadzīgos rīkus.
  • Darba grupa “Darba vietu valodas” nāca klajā ar ziņojumu par darba tirgum nepieciešamo prasmju ieguvi daudzvalodu saziņas jomā.
  • Rezultāti, kas gūti pēdējos divos visaptverošajos ES ziņojumos par valodām un nodarbināmību Pētījums par svešvalodu prasmēm un nodarbināmību un Valodas un nodarbināmība parāda, ka pastāv tieša saistība starp valodu prasmēm un nodarbināmību. Tika atzīts, ka svešvalodu zināšanas ir svarīgs ES iedzīvotāju profesionālās izaugsmes faktors. Šie dokumenti arī analizē pieprasījumu pēc svešvalodu prasmēm darba tirgū un sniedz ieteikumus par to, kā atbalstīt darba devējus un darba ņēmējus šajā jomā.
  • Programma “Erasmus+” ir vēl viens veids, kā Komisija atbalsta valodas kā izaugsmes virzītājspēku.