Valodas izaugsmei un nodarbinātībai

Lai iedzīvotājiem dotu iespēju iegūt darba tirgū vajadzīgās prasmes, Eiropas Komisija sadarbojas ar ieinteresētajām personām gan izglītības jomā, gan darba tirgū.

Par ko ir runa

Labas valodu zināšanas un komunikācijas spējas ir ļoti svarīgas gan cilvēkiem pašiem, gan uzņēmumiem, kur viņi strādā.

Pārāk daudzi ES uzņēmumi nespēj noslēgt sadarbības līgumus ar citām valstīm, jo to darbinieki neprot svešvalodas un nepārzina citu tautu mentalitāti. Ir skaidrs, ka daudzvalodu saziņai ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja.

Jaunieši, kas mācās svešvalodas, var studēt vai stažēties ārzemēs. Viņi ne tikai apgūst konkrētos priekšmetus, bet arī pilnveido valodu prasmi un starpkultūru saziņas spējas, kas darba devējiem būs jo noderīgākas.

Pētījumā par Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmas “Erasmus” ietekmi konstatēts, ka augstskolu beidzēji ar starptautisko pieredzi augstāk kotējas darba tirgū.

Ko dara Eiropas Komisija?

Lai cilvēkiem dotu iespēju iegūt darba tirgū vajadzīgās prasmes, Eiropas Komisija sadarbojas ar ieinteresētajām personām gan izglītības jomā, gan darba tirgū. ES valstu valdības, darba devēju asociācijas un arodbiedrības sadarbojas Komisijas prasmju panorāmas iniciatīvā (tā ir ES platforma, kas sniedz skaidrus, uzticamus un atjauninātus datus par darba tirgu), prognozējot, kādas prasmes būs vajadzīgas dažādās nozarēs, tostarp arī valodu prasmes.

Vēl viens svarīgs projekts ir ESCO, kurā tiek klasificētas Eiropas prasmes, kompetences, kvalifikācija un profesijas. ESCO ir stratēģijas “Eiropa 2020” daļa. Tajā 24 valodās sniegta skaidra informācija par to, kādas prasmes, spējas un kvalifikācijas būs vajadzīgas dažādās profesijās Eiropas Savienībā. Projekts sāka darboties 2010. gadā, un to atbalstīja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs.

Komisija arī apkopo datus no ES veiktajiem pētījumiem par savstarpējo saikni starp valodu zināšanām, konkurētspēju un izredzēm darba tirgū. Ar valodām saistītajās profesijās aug pieprasījums pēc lingvistiem ar specializāciju. Komisija cenšas nostiprināt saikni starp augstskolām un valodu pakalpojumu izmantotājiem, piemēram, forumā “Translating Europe”.

Līdz šim paveiktais

2011.–2013. gadā Komisija koordinēja uzņēmējdarbības platformas darbu, kas palīdzēja izveidot tīklu valodu apguves stratēģiju veicināšanai un konkurētspējas un nodarbinātības nostiprināšanai (CELAN). Mērķis bija noteikt, kādas valodu prasmes ir vajadzīgas ES uzņēmumiem un darba devējiem, un sagādāt to iegūšanai vajadzīgos rīkus.

2011. gadā darba grupa “Valodas nodarbinātībai” nāca klajā ar ziņojumu par daudzvalodu saziņas spēju nodrošināšanu darba tirgus vajadzībām.

Atziņas, kas paustas divos visnesenākajos vispārējos ziņojumos par valodām un nodarbināmību (Pētījums par svešvalodu prasmēm un nodarbināmību un Valodas un nodarbināmība, abi publicēti 2015. g.), liecina, ka pastāv tieša saistība starp valodu zināšanām un personas izredzēm atrast darbu. Abos ziņojumos atzīts, ka svešvalodu zināšanas un spēja tajās raiti sazināties ir svarīgs ES iedzīvotāju profesionālo attīstību ietekmējošs faktors. Ziņojumos arī analizēts darba tirgus pieprasījums pēc svešvalodu zināšanām, kā arī sniegti ieteikumi par to, kā atbalstīt darba devējus un darba ņēmējus.

Programmā “Erasmus+” Komisija atbalsta valodu apguvi kā izaugsmi veicinošu faktoru.