Politikas dialogs ar konkrētiem reģioniem un valstīm visā pasaulē

Izmantojot politikas dialogu, ES apmainās ar paraugpraksi, stiprina sadarbību un dažos gadījumos atbalsta partnervalsts vai partnerreģiona centienus reformēt augstāko izglītību.

Par ko ir runa

ES ir iedibinājusi vairākus dialogu forumus par augstākās izglītības politiku, kuros apspriežas ar valstīm un reģioniem, kas atrodas ārpus ES.

Šajās sarunās tiekas augsta ranga ierēdņi no ES un no konkrētās valsts/reģiona, kā arī attiecīgās jomas eksperti. Sarunas bieži norit līdztekus konferencēm, semināriem un pētījumiem par konkrētiem tematiem.

Kāpēc tas vajadzīgs

Izmantojot politikas dialogu, ES apmainās ar paraugpraksi, stiprina sadarbību un dažos gadījumos atbalsta partnervalsts vai partnerreģiona centienus reformēt augstāko izglītību.

Plašākā nozīmē politikas dialogs ir sagatavošanās posms ciešākai sadarbībai un mobilitātei starp ES un partnervalstīm/reģioniem.

Partnerreģioni

Uzziniet vairāk par “Erasmus+” un starptautisko sadarbību. Valstu un reģionu faktu lapas rāda, kā “Erasmus+” finansē mobilitāti un sadarbību starp Eiropu un citām pasaules daļām.

Politiskais konteksts

Austrumu partnerība ir kopīga politikas iniciatīva, kuras mērķis ir padziļināt un stiprināt attiecības starp Eiropas Savienību (ES), tās dalībvalstīm un sešām Austrumu partnervalstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu.

Politikas jautājumi tiek apspriesti četrās tematiskajās platformās:

  • Iestāžu un labas pārvaldības stiprināšana
  • Ekonomikas attīstība un tirgus iespējas
  • Savienojamība, energoefektivitāte, rīcība vides un klimata pārmaiņu jomā
  • Mobilitāte un tieši personiskie kontakti

Politikas dialogs

Izglītības, jaunatnes un kultūras jautājumus risina 4. platformā, kas aptver arī politikas dialogus par migrāciju, mobilitāti, integrētu robežu pārvaldību un pētniecību un inovāciju.

Izglītības, kultūras un jaunatnes ekspertu grupa tika apstiprināta Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē 2017. gadā. Darba grupa galvenokārt nodarbojas ar 18. un 19. mērķa īstenošanu jauniešu un izglītības tiesību aktu kopuma kontekstā. Tā vada diskusiju par izglītību, kultūru un radošajām nozarēm, jauniešu prasmēm, uzņēmējdarbību un nodarbināmību.

Darba grupa veicina izglītības un apmācības sistēmu modernizāciju, internacionalizāciju un digitalizāciju (e-mācības). Tā arī strādā pie tā, lai plašāk tiktu atzīta neformālā izglītība, un atbalsta kultūras un radošo nozaru attīstību Austrumu partnervalstīs.

Galvenās prioritātes ir:

  • atbalstīt un stiprināt jauno paaudzi, palīdzot izveidot iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu jaunatnes politiku; un
  • uzturēt dialogu par politikas virzieniem, izmantojot savstarpēju mācīšanos no līdziniekiem, un nodrošināt to iestāžu darbu, kas atbalsta jauniešu izglītību, apmācību un pāreju uz darba tirgu.

Politiskais konteksts

Stiprākas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros, kas tika sākta ar 2011. gada paziņojumu un tiek turpināta arī pēc 2016. gada EKP pārskatīšanas, Eiropas Komisija ir apņēmusies:

  • atbalstīt augstākās izglītības sistēmu modernizāciju;
  • palielināt atbalstu pedagogu un izglītojamo — studentu, skolotāju, universitāšu mācībspēku un jauniešu no Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm — mobilitātei.

ES sadarbības instrumenti

Komisija šos augstākās izglītības, profesionālās izglītības, apmācības un jaunatnes jomas mērķus atbalsta ar dažādām programmām un iniciatīvām, piemēram,

Politiskais konteksts

Šī ir 2012. gadā uzsākta ES iniciatīva sadarbībai ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni un Serbiju izglītības jomā.

Tiek organizētas ikgadējas ministru sanāksmes, kurās nosaka kopīgas prioritātes, apspriež jaunākos politikas un reformu pasākumus un lemj par tematiem, kas saistīti ar ES atbalstītu reģionālo sadarbību.

Lai gan reģiona valstis ir apņēmušās brīvprātīgi tuvināties ES un starptautiskajiem standartiem, jaunus politikas virzienus un reformas īstenot nav viegli. Katras valsts konverģence ar ES standartiem ir atšķirīgā līmenī, tādēļ ir nepieciešams atbalsts.

Rietumbalkānu valstu izglītības un apmācības platforma veicina reģionālo sadarbību un saziņu, kā arī reģionālu un ES līmeņa dalīšanos ar labu praksi un resursu apvienošanu. Tā arī nodrošina turpmākus pasākumus saistībā ar kopīgiem projektiem, pētījumiem un pasākumiem.

Politikas dialoga ilgtermiņa mērķis ir palīdzēt Rietumbalkāniem īstenot reformas un sagatavot tos pienākumiem, kādi ir ES dalībvalstīm, tostarp pilnīgai līdzdalībai ES izglītības programmās.

Politiskais konteksts

“Investēt jaunatnē, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību” bija galvenais temats Āfrikas Savienības un ES augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2017. gada 29. un 30. novembrī norisinājās Abidžanā. Diskusiju centrā bija demogrāfiskais pieaugums, migrācija, jaunatne, nodarbinātība un prasmes.

Abu kontinentu valstu vadītāji apstiprināja apņemšanos nākamajā periodā ieguldīt jauniešos, izglītībā un prasmēs. Eiropas Savienība jau tagad pilda šo apņemšanos — ir pieņemta 400 miljonu eiro vērta Panāfrikas programma 2018.–2020. gadam.

Lielisks piemērs ES un Āfrikas Savienības sadarbībai augstākās izglītības jomā ir divas savstarpēji saistītas iniciatīvas, ko īsteno Āfrikas un ES stratēģiskās partnerības ietvaros. Tajās kopā ir iesaistītas 107 universitātes no 41 Āfrikas valsts, kā arī reģionālas struktūras un studenti.

  • Iniciatīva “Tuning Africa” ir sadarbības process, kas pārskata kādai konkrētai disciplīnai vajadzīgās kompetences un prasmes, kā arī studiju programmas, lai studenti apgūtu darba tirgum visatbilstošākās kompetences.
  • HAQAA atbalsta Panāfrikas kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas sistēmu, konkrētāk, Eiropas standartu un pamatnostādņu izstrādi augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, spēju veidošanu reģionālajās un valsts augstākās izglītības iestādēs un speciālo zināšanu uzkrāšanu institucionālās novērtēšanas un kvalitātes jomā.

2019. gadā paredzēts turpināt šīs divas iniciatīvas un arī sākt divas jaunas pamatiniciatīvas. ES atbalstīs Āfrikas Studentu un absolventu asociāciju, nodrošinot, ka jauniešu atziņas tiek ņemtas vērā izglītības procesos, politikā un inovatīvā praksē. ES finansējums arī palīdzēs uzlabot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pedagogu un vadītāju profesionālo izaugsmi, studentu prasmes, kā arī mācīšanas un mācīšanās kvalitāti. Tam paredzēta PIA personāla mobilitātes izmēģinājuma iniciatīva, kurā pasniedzēju un studentu starpā notiek apmaiņas starp Āfrikas un Eiropas PIA sniedzējiem un institūtiem.

Āfrika arī aktīvi piedalās programmā “Erasmus+”, un Āfrikas pētnieki saņem atbalstu Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros. Āfrikas akadēmiskās mobilitātes programma finansē partnerības un mobilitāti starp Āfrikas universitātēm.

Politikas dialogs

ES un Brazīlija 2009. gadā noslēdza Kopīgu deklarāciju par sadarbību izglītības un apmācības jomā. Kopš 2011. gada Eiropas Komisija (EK) un Brazīlijas izglītības un apmācības iestādes ir piedalījušās divos valdības līmeņa politikas dialogos un simpozijā.

Politiskais konteksts

Pēdējo desmit gadu laikā ES un Ķīna ir cieši sadarbojušās izglītības un apmācības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes jomā. Sadarbība ietvēra regulārus politikas dialogus valdības līmenī, kā arī konkrētus rezultātus, piemēram kopīgus projektus un pasākumus.

Kopš 2012. gada visas šīs darbības ir integrētas ES un Ķīnas augstākā līmeņa tiešu personisko kontaktu dialogā — ES un Ķīnas attiecību trešajā pīlārā. Tas papildina divus citus pīlārus — augsta līmeņa ekonomikas un tirdzniecības dialogu un augsta līmeņa stratēģisko dialogu.

Augsta līmeņa tieši personiskie kontakti ir visaptverošs mehānisms, kas ņem vērā visas ES un Ķīnas kopīgās iniciatīvas, kuru īstenošanā var palīdzēt tieša saziņa starp cilvēkiem. Šīs iniciatīvas izriet no valstu vadītāju dialoga secinājumiem un augsta līmeņa amatpersonu sanāksmēm, kurās nosaka ilgtermiņa mērķus, apmainās ar labāko praksi un apzina turpmākās sadarbības jomas.

Domājams, ka tiešie kontakti palīdzēs vairot savstarpēju uzticēšanos un nostiprināt ES un Ķīnas starpkultūru izpratni.

Politikas konteksts

ES un Indija sadarbojas vairākos izglītības jautājumos, piemēram,

  • augstākās izglītības modernizācija;
  • akadēmiskā izcilība;
  • mācībspēku un studentu mobilitāte;
  • profesionālā izglītība un apmācība;
  • mūžizglītība;
  • pārredzamība;
  • izglītības kvalitāte un visiem pieejama izglītība, kā arī
  • kvalifikāciju atzīšana.

ES un Indijas 2008. gada augstākā līmeņa sanāksmē ES un Indija paziņoja par nodomu veicināt dialogu un sadarbību izglītības un kultūras jomā. Ar izglītību saistītās sadarbības jomas ir šādas: profesionālā izglītība, tehniskā izglītība, kvalifikāciju atzīšana, augstākās izglītības modernizācija, īpaši pievēršoties kvalitātei, pārredzamībai un partnerībām, kā arī valodu veicināšana.

Politiskais konteksts

Kopš 2010. gada Eiropas Komisija un Meksikas izglītības un apmācības iestādes ir piedalījušās divos valdības līmeņa politikas dialogos.

Šo dialogu mērķis ir augstākajā līmenī apspriest kopīgu interešu tematus, lai apmainītos ar paraugpraksi un noteiktu konkrētas jomas turpmākai sadarbībai. Ilgtermiņa perspektīvā dialoga mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību un mobilitāti starp ES un Meksiku augstākās izglītības jomā.

Politiskais konteksts

Eiropas Savienība un Dienvidāfrikas Republika 2012. gada maija kopīgajā deklarācijā atzīst, ka izglītībai un apmācībai ir izšķiroša nozīme uz zināšanām balstītas sabiedrības un ekonomikas attīstībā, kā arī tās būtisko nozīmi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Kopš tā laika ir notikušas četras ES un Dienvidāfrikas augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmes, vērstas uz pieredzes apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar augstākās izglītības internacionalizāciju, modernizāciju un pedagogu un pasniedzēju profesijas inovāciju.

Stratēģiskā dialoga gaitā ir tikuši apspriesti kopīgu interešu temati, notikusi paraugprakses apmaiņa, pārskatīta sadarbība programmās un noteiktas konkrētas savstarpēji interesējošas jomas nākamajam politiskajam periodam.

Politikas konteksts

Eiropas Savienība (ES) un Korejas Republika sadarbojas, jo īpaši augstākās izglītības jomā, jo abas atzīst izglītības būtisko devumu globāli konkurētspējīgas, uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidē, kas savukārt veicina izaugsmi un nodarbinātību.

Līdz šim sadarbības un studentu un personāla apmaiņas programmas ir bijušas veiksmīgas, taču ir konstatēts iespējas sadarboties vēl ciešāk. Tāpēc ES un Korejas Republikas 2013. gada augstākā līmeņa sanāksmē tika paziņots par nodomu stiprināt sadarbību, veicinot politikas dialogu un kopīgus sadarbības projektus augstākās izglītības jomā.

Pirmais politikas dialogs notika Briselē 2016. gada 15. martā. Tika apspriesti praktiski veidi, kā stiprināt sadarbību augstākajā izglītībā un iesaistīties paraugprakses apmaiņā, politikas pārskatīšanā un zināšanu veidošanā un kopīgošanā. Otrais dialogs notiks Dienvidkorejā 2018. gada pēdējā ceturksnī.

Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm notiek to ES programmu ietvaros, kas nodarbojas ar vispasaules akadēmisko sadarbību, kā arī citu papildinošu iniciatīvu — piemēram, Fulbraita programmas divpusējā atzara sadarbībai ar ES — ietvaros.

 

Fulbraita–Šūmaņa programma

Fulbraita–Šūmaņa programmu, ko pārvalda Komisija izglītības apmaiņai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Beļģiju, kopīgi finansē ASV Valsts departaments un Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts. Kopš 1991. gada kopīgā programma ieinteresētiem ASV un ES pilsoņiem finansē augstāko izglītību un pēcdiploma studijas, kā arī pētījumus un lekciju projektus par šādiem tematiem: ASV un ES attiecības, ES politika vai ES iestādes.

ES un ASV jauno līderu seminārs

ES un ASV jauno līderu seminārs ir platforma tiešu savstarpējo kontaktu veicināšanai starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas izriet no sadarbības starp Eiropas Komisiju un ASV Valsts departamentu. Pirmais šāds seminārs notika Briselē 2017. gada 2.–5. aprīlī un pulcēja 50 jaunus vadītājus no ASV un Eiropas. Galvenā uzmanība tika veltīta problēmām un iespējām, ko rada migrantu un bēgļu integrācija ekonomiskā, izglītības un kultūras kontekstā. Otrajā seminārā, kas 2018. gada 15.–17. aprīlī notika Briselē, piedalījās līdzīgs skaits dalībnieku, un tie apsprieda darba tirgus nākotni, īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju nozīmei darba tirgū, nākotnes darbaspēka prasmēm un mainīgas darba vides sociālajām sekām.

Augstākās izglītības modernizācija; salīdzinošs pētījums par Eiropas Savienību un ASV

Saistībā ar Boloņas procesu (ierosme, kas paredz reformēt augstāko izglītību) Eiropas valstu ministri 2003. gadā vienojās, ka augstākās izglītības iestādēm būtu jāpārskata savas izglītības programmas, pamatojoties uz gūtajiem rezultātiem, un jāveic reformas, lai programmas centrā būtu studenti, proti, lai augstskolu absolventi nākotnē būtu labāk sagatavoti savai lomai sabiedrībā. Lai minētās reformas varētu īstenot, vajadzīgo instrumentu izstrādei tika izveidots projekts “Tuning Educational Structures in Europe”. Līdzīga metodika arvien biežāk tiek izmantota visā pasaulē. Ir pieejams pētījums par ASV, kas aptver laikposmu no 2013. gada jūlija līdz 2016. gada janvārim (sk. arī pētījuma kopsavilkumu).