Darba tirgus vajadzībām atbilstīga un kvalitatīva augstākā izglītība

Kvalitatīva un darba tirgus vajadzībām atbilstoša augstākā izglītība var studentiem dot zināšanas, prasmes un pārnesamas pamatkompetences, kas viņiem vajadzīga, lai gūtu panākumus pēc diploma iegūšanas. Tā tiek sniegta kvalitatīvā mācību vidē, kurā atzīst un atbalsta labas pasniegšanas metodes.

Par ko ir runa?

Kvalitatīva un darba tirgus vajadzībām atbilstīga augstākā izglītība var studentiem dot zināšanas, prasmes un pārnesamas pamatkompetences, kas viņiem vajadzīga, lai gūtu panākumus pēc diploma iegūšanas. Tā tiek sniegta kvalitatīvā mācību vidē, kurā atzīst un atbalsta labas pasniegšanas metodes.

Nesenā Eiropas Komisijas pētījumā par augstākās izglītības atbilstību reālajām vajadzībām noskaidrots, ka tā ir atbilstīga, ja palīdz sasniegt visus trīs galvenos mērķus, kas ir šādi:

  • ilgtspējīga attīstība;
  • personiskā izaugsme;
  • aktīva pilsoniskā līdzdalība.

Kāpēc tas vajadzīgs?

ES vadītāji ir vienojušies, ka mērķis ir šāds: līdz 2020. gadam 40 % no 30–34 gadus veciem iedzīvotājiem vajadzētu būt ieguvušiem augstāko izglītību vai līdzvērtīgu kvalifikāciju. Lai arī augstskolu absolventiem ir lielākas iespējas atrast darbu nekā cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, augstākās izglītības programmas bieži vien tiek pārāk lēni pielāgotas plašākas ekonomikas vajadzībām un nespēj prognozēt vai palīdzēt veidot nākotnes karjeras iespējas.

Ir jārīkojas, lai gādātu par Eiropas vajadzībām augsta līmeņa prasmju jomā. Pirmkārt, jāpiesaista vairāk cilvēku tām studiju jomām, kas gatavo studentus profesijām, kurās pastāv vai sāk rasties iztrūkums. Daudzās ES dalībvalstīs nav apmierināts pieprasījums pēc augstskolu absolventiem zinātnē, tehnoloģiju jomā, inženierzinātnēs, (mākslā) un matemātikā (STE(A)M), medicīnas profesijās un pedagoģijā. Otrkārt, visiem studentiem progresīvajā apmācībā neatkarīgi no jomas ir jāapgūst augstas transversālās prasmes un pamatkompetences, kas ļaus viņiem gūt sekmes. Arvien būtiskākas ir augsta līmeņa digitālās kompetences, rēķinpratība, autonomija, kritiskā domāšana un problēmu risināšanas spēja.

Lai uzlabotu izglītības kvalitāti un atbilstību tirgus pieprasījumam un vienlaikus palielinātu studentu skaitu, ļoti liela nozīme ir elastīgām, novatoriskām apguves un pasniegšanas metodēm. ES politikas dokumentā “Izglītības pārvērtēšana” norādīts, ka to var labi panākt, izmantojot IKT un citu jaunu tehnoloģiju pārveidojošo spēku, lai pilnveidotu pasniegšanu, uzlabotu apguvi un atbalstītu individualizētu apguvi.

Līdz šim paveiktais

Eiropas Komisija ir sākusi Eiropas iniciatīvu skolu absolventu apzināšanai, lai valstu un ES līmenī uzlabotu zināšanas par to, kā viņi progresē savā karjerā vai tālākizglītībā. Šīs zināšanas palīdzēs uzlabot profesionālo orientāciju, programmu veidošanu, institucionālo stratēģiju un politikas izveidi.

Padomes Ieteikums par absolventu gaitu apzināšanu (2017/C 423/01) bija aizsākums starptautiskai sadarbībai, kuras mērķis ir uzlabot valstu lietotās absolventu darba gaitu apzināšanas metodes. Lai šo darbu aktivizētu, Komisija izveidoja neformālu ekspertu grupu.

Komisija ir sākusi izmēģinājuma aptauju Eiropas absolventiem, lai savāktu salīdzināmus ES datus par to, cik būtiskas darba tirgum ir īstenotās studijas, absolventu iegūtās prasmes, mobilitātes plūsmas, studiju cikli, vērtības un iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē.

Komisija arī veido atjauninātu ES STE(A)M koalīciju, pulcējot dažādas izglītības nozares un privātā un publiskā sektora darbiniekus, lai veicinātu attiecīgo STE(A)M jautājumu risināšanu un modernizētu STE(A)M un citas mācību programmas.