iekļaujoša un savstarpēji saistīta augstākās izglītības sistēma

Augstākajai izglītībai jāpalīdz risināt Eiropas sociālos un demokrātiskos izaicinājumus. Tas nozīmē nodrošināt, ka augstākā izglītība ir iekļaujoša un atvērta jebkādas izcelsmes talantiem un ka augstākās izglītības iestādes veido sabiedrībai tuvus un saprotamus izglītošanās tīklus.

Par ko ir runa?

Lai izveidotu iekļaujošas un sabiedrības vajadzībām atbilstošas augstākās izglītības sistēmas, jāparedz tādi nosacījumi, kas ļautu dažādas izcelsmes studentiem gūt panākumus. Bez šaubām, jāsniedz finanšu atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un jo īpaši tas attiecas uz tiem, kuriem ir zemi ienākumi.

Lai sekmētu studiju veiksmīgu pabeigšanu, augstākās izglītības sniedzējiem būtu

  • visaptveroši jāvērtē, kā tiek organizēta uzņemšana, mācīšana un novērtēšana,
  • jāievieš darbaudzināšanas pasākumi un
  • jānodrošina akadēmisks un neakadēmisks atbalsts.

Daudzsološs veids, kā sasniegt šos mērķus, ir stratēģijas, kas palīdz nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem piekļūt augstākajai izglītībai, to turpināt un iegūt. Būtiski ir arī elastīgi studiju risinājumi (nepilna laika mācības vai e-studijas) un plašāka iepriekšēju zināšanu atzīšana, jo tas augstāko izglītību padarītu pieejamāku, jo īpaši, pieaugušajiem.

Kāpēc tas vajadzīgs?

Augstākajai izglītībai jāpalīdz risināt Eiropas sociālos un demokrātiskos izaicinājumus. Tas nozīmē nodrošināt, ka augstākā izglītība ir iekļaujoša un atvērta jebkādas izcelsmes talantiem un ka augstākās izglītības iestādes veido sabiedrībai tuvus un saprotamus izglītošanās tīklus. Augstākās izglītības līmeņa studentu un absolventu profilam būtu jāatspoguļo plašāka sabiedrība.

Pastāv liela iespēja, ka augstākajā izglītībā vismazāk pārstāvētajām sociālajām grupām trūkst pamatprasmju (rakstpratība, rēķinpratība un digitālās prasmes), pieredzes patstāvīgi mācīties un skaidra redzējuma par to, ko ietver augstākā izglītība. Cilvēki ar nelabvēlīgu sociāli ekonomisko stāvokli un migranti arvien mazāk stājas augstskolās un iegūst augstāko izglītību. Arī akadēmiķi un augstskolu absolventi pārāk bieži tiek uzskatīti par attālinātiem no pārējās sabiedrības. Atsevišķās studiju jomās joprojām pastāv dzimumu segregācija.

Līdz šim paveiktais

Eiropas Komisija seko līdzi tam, kādi šķēršļi ES valstīs pastāv attiecībā uz augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajā saistībā gūtajiem panākumiem. Augstākās izglītības sociālās dimensijas nostiprināšana arī ir nozīmīgs Boloņas procesa stūrakmens – tas tika atkārtoti apstiprināts 2018. gada Parīzes paziņojumā.

Atjauninātajā ES augstākās izglītības programmā Eiropas Komisija apņēmusies paveikt vairākas lietas.

  • Virzīt “Erasmus+” atbalstu, lai palīdzētu augstākās izglītības iestādēm (AII) izveidot un īstenot integrētas institucionālās stratēģijas veiksmīgai iekļaušanai, dzimumu līdztiesībai un studijām no iestāšanās līdz absolvēšanai, tostarp izmantojot sadarbību ar skolām un PIA sniedzējiem.
  • Veicināt elastīgas un modulāras kursu struktūras izveidošanu un testēšanu, lai atbalstītu piekļuvi studijām ar īpašu prioritāti “Erasmus+” stratēģiskajām partnerattiecībām.
  • Ņemot vērā pašreizējos pozitīvos piemērus, atbalstīt tās AII, kuras vēlas piešķirt ECTS kredītpunktus studentiem par brīvprātīgo un sabiedrisko darbību.
  • Atbalstīt kvalifikāciju atzīšanu bēgļiem, lai atvieglotu viņiem piekļuvi augstākajai izglītībai.

Lai iegūtu datus par augstākās izglītības sociālo dimensiju, Eiropas Komisija ir piešķīrusi līdzfinansējumu projektam “Eurostudent”. Tajā tiek dokumentēti studentu dzīves sociālie un ekonomiskie apstākļi Eiropā. Projektā “Eurostudent” tiek veiktas regulāras aptaujas, kurās piedalās vairāk nekā 320 000 studentu no Eiropas augstākās izglītības telpas 28 valstīm.

“Eurostudent” apkopo datus par visiem studentu dzīves aspektiem: augstākās izglītības pieejamība, studēšana, dzīvošana, darba apstākļi studiju laikā, mobilitātes pieredze (arī informācija par šķēršļiem piedalīties mobilitātes programmās), kā arī pašu studentu sniegtais situācijas novērtējums. Projekta rezultāti ir publiski pieejami vietnē eurostudent.eu.

Citā pētījumā savukārt vērtēta uzņemšanas sistēmu ietekme uz augstākās izglītības rezultātiem, un jo īpaši tas, kā skolas, augstākās izglītības iestādes un paši studenti izvēlas studiju programmu. Pēc valstu politikas virzieniem un stratēģijām attiecībā uz vidusskolas skolēnu sadali pa līmeņiem un AII autonomiju tika apzināta situācija par selektīvajām, atvērtajām un jaukta tipa uzņemšanas sistēmām.

Padziļināta analīze tika veikta 8 valstīs, un rezultātā tika izstrādāti 10 politikas ieteikumi ar mērķi atbalstīt skolas nākamo skolēnu atlasē, palīdzēt skolēniem augstskolas un studiju programmas izvēlē, kā arī palīdzēt AII atlasīt konkrētus studentus. Vairums valstu var īstenot pusi no šiem ieteikumiem, bet citas var sagatavot izmēģinājuma iniciatīvas, kas jāpapildina ar attiecīgiem pētījumiem.

Kā skolēni izvēlas AII un studiju programmas

  • Uzlabot par augstāko izglītību pieejamo informāciju, konsultācijas un norādījumus
  • Pilnveidot skolēniem sniegto izvēļu struktūru

Kā augstskolas izvēlas potenciālos studentus

  • Izmēģinājuma kārtā veikt izmaiņas attiecībā uz sadali pa līmeņiem (gan tieši pirms vidusskolas, gan tās pēdējā gadā)
  • Izmēģinājuma kārtā veikt izmaiņas attiecībā uz vidusskolas pēdējo mācību gadu
  • Prioritāti piešķirt kopīgam darbam visos skolu un augstskolu mācību sektoros

Kāda ir AII kārtība studentu uzņemšanai

  • Uzņemšanas politiku veidot atbilstoši studentu un darba tirgus pieprasījumam
  • Stimulēt AII apņemšanos nodrošināt sociālo iekļaušanu finansēšanas sistēmu ietvaros
  • Izmantot Boloņas procesā pieejamos rīkus, lai atvieglotu virzību augstākās izglītības sistēmā
  • Izmēģinājuma kārtā izmantot virkni metožu studentu potenciāla apzināšanai, kas AII sniegtu lielāku autonomiju