Iekļaujoša un savstarpēji saistīta augstākās izglītības sistēma

Augstākajai izglītībai jāpilda sava loma stratēģijā, kas ieviesta, lai atrisinātu sociālos un demokrātiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa. Līdz ar to ir jāgādā, ka augstākā izglītība ir iekļaujoša un ka tās AII ir noturīgas saites ar sabiedrību, kurā tās darbojas.

Ceļā uz iekļaujošu un atbilstošu augstāko izglītību

Lai gādātu, ka augstākās izglītības sistēmas ir iekļaujošas un sabiedrības vajadzībām atbilstošas, jāparedz nosacījumi, kas ļautu dažādas izcelsmes studentiem gūt panākumus. Runa nav tikai par finanšu atbalstu studentiem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Lai nodrošinātu, ka studenti, kas reģistrējas augstākās izglītības iestādēs un tur iegūst diplomus, atspoguļo Eiropas iedzīvotāju daudzveidību, jāpievēršas piekļuves un studiju pabeigšanas rādītājiem, kas raksturo nelabvēlīgā situācijā esošās grupas un tādas, kas nav pietiekami pārstāvētas. Tālab valsts iestādēm un augstākās izglītības iestādēm:

  • visaptveroši jāparedz, kā tiek organizēta uzņemšana, mācīšana un novērtēšana;
  • jāieveic pasākumi, lai nodrošinātu studentu audzinātājus un audzināšanu;
  • jāsniedz akadēmisks un neakadēmisks atbalsts.

Stratēģijas, kas palīdz studentiem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām vai tādiem, kas nav pietiekami pārstāvēti, piekļūt augstākajai izglītībai un to pabeigt, ir daudzsološs veids, kā sasniegt šos mērķus. Būtiski ir arī elastīgi studiju risinājumi (nepilna laika mācības vai e-studijas) un plašāka iepriekšēju zināšanu atzīšana, jo tas augstāko izglītību padarītu pieejamāku, jo īpaši, pieaugušajiem.

Kāpēc iekļautība un atbilstība ir svarīga?

Augstākajai izglītībai jāpilda sava loma stratēģijā, kas ieviesta, lai atrisinātu Eiropas sociālos un demokrātiskos izaicinājumus. Līdz ar to ir jāgādā, ka augstākā izglītība ir iekļaujoša un ka augstākās izglītības iestādēm ir noturīgas saites ar sabiedrību, kurā tās darbojas.

Pastāv liela iespēja, ka augstākajā izglītībā vismazāk pārstāvētajām sociālajām grupām trūkst pamatprasmju (rakstpratība, rēķinpratība un digitālās prasmes), pieredzes patstāvīgi mācīties un skaidra redzējuma par to, ko nozīmē studēt augstskolā. Turklāt pilsoņi no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides un imigranti joprojām mazāk stājas augstskolās un iegūst augstāko izglītību. Atsevišķās studiju jomās joprojām pastāv dzimumu segregācija.

Ko ES paveikusi līdz šim

Eiropas pusgada ietvaros Eiropas Komisija seko līdzi ar augstāko izglītību saistīto problēmu attīstībai ES valstīs, kā arī progresam, kas panākts attiecībā uz augstākās izglītības iegūšanu. Augstākās izglītības sociālās dimensijas nostiprināšana arī ir nozīmīgs Boloņas procesa stūrakmens – tas tika atkārtoti apstiprināts 2018. gada Parīzes paziņojumā.

Jaunajā ES augstākās izglītības stratēģijā Eiropas Komisija apņēmusies:

  • orientēt “Erasmus+” atbalstu tā, lai palīdzētu augstākās izglītības iestādēm (AII) izstrādāt un ieviest integrētas institucionālās stratēģijas attiecībā uz iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un sekmīgu studiju pabeigšanu, sākot no iestāšanās līdz diploma iegūšanai, jo īpaši sadarbojoties ar skolām un profesionālās izglītības sniedzējiem;
  • izmantojot specifiskas prioritātes attiecībā uz “Erasmus+” stratēģiskajām partnerībām, veicināt elastīgu un modulāru studiju programmu izstrādi un testēšanu, lai atbalstītu piekļuvi augstākajai izglītībai;
  • atbalstīt tās AII, kuras, pamatojoties uz pozitīviem piemēriem, vēlas piešķirt ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma) kredītpunktus studentiem par brīvprātīgo un sabiedrisko darbību;
  • atbalstīt kvalifikāciju atzīšanu bēgļiem, lai atvieglotu viņiem piekļuvi augstākajai izglītībai.

Eiropas Komisija ir piešķīrusi līdzfinansējumu projektam “Eurostudent”, lai iegūtu datus par augstākās izglītības sociālo dimensiju. Tajā tiek dokumentēti studentu dzīves sociālie un ekonomiskie apstākļi Eiropā. Projekts “Eurostudent” īsteno regulāras aptaujas, kurās piedalās vairāk nekā 320 000 studentu, kā arī pašvērtējumus 27 valstīs, kuras piedalās, no Eiropas augstākās izglītības telpas. 

Citā pētījumā Komisija vērtēja uzņemšanas sistēmu ietekmi uz augstākās izglītības rezultātiem, un jo īpaši to, kā skolas, augstākās izglītības iestādes un paši studenti izvēlas studiju programmu. Pamatojoties uz nacionālajām stratēģijām un politiku attiecībā uz vidusskolēnu grupēšanu pa līmeņiem, kā arī AII autonomiju, tika kartētas selektīvās, atvērtās un jaukta tipa uzņemšanas sistēmas. 

Pēc padziļinātas 8 valstīs veiktas gadījumu analīzes tika izstrādāti 10 stratēģiski ieteikumi, kuru mērķis ir atbalstīt skolas un AII savu potenciālo studentu atlasē un palīdzēt studentiem izvēlēties augstskolas un studiju programmas. Pusi no šiem ieteikumiem var īstenot lielākajā daļā valstu, bet saistībā ar pārējiem var sagatavot izmēģinājuma iniciatīvas, ko papildina ar papildu pētījumi.

Augstākās izglītības darba grupa “Izglītība un apmācība 2020” 2019. gada aprīlī organizēja salīdzinošās mācības, kurās tika secināts, ka, lai gan sociālā integrācija ir viena ES dalībvalstu prioritātēm, augstākās izglītības jomā ir ļoti maz ir nacionālo stratēģiju un visaptverošu pieeju, ko papildina ilgtermiņa politikas saistības sociālās integrācijas jomā. Iekļaušanas politikai augstākajā izglītībā būtu jābūt daļai no plašāka starpnozaru politikas satvara. Lai uzlabotu iekļaušanu, izšķirīgi svarīgi ir attīstīt, nostiprināt un paplašināt saites starp augstākās izglītības iestādēm un skolām. 

Politika, kuras mērķis ir uzlabot iekļaušanu augstākajā izglītībā, kuras pamatā ir pārbaudīti dati, prasa ieguldījumus šādās jomās: nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un mērķgrupu identificēšana, mērķu sasniegšanā panāktā progresa mērīšana, iekļaušanas politikas paredzēto un neparedzēto seku uzraudzība un pamatā esošo faktoru sarežģītības analīze. Tāpat vairāk ir jāiegulda augstākās izglītības personāla apmācībā, lai uzlabotu un pielāgotu mācīšanās un mācīšanas praksi studentiem no nelabvēlīgām grupām.

Kā palīdzēt studentiem izvēlēties augstākās izglītības iestādes un studiju programmas?

  • Uzlabojot par augstāko izglītību pieejamo informāciju, konsultācijas un norādījumus. Komisija atbalsta U-Multirank, rīku, kas vērsts uz lietotājiem un ļauj salīdzināt universitātes.
  • Uzlabojot studentiem piedāvāto izvēļu klāstu. Ar programmas “Erasmus+” palīdzību Komisija atbalsta sadarbību starp universitātēm, lai paplašinātu to piedāvāto izvēļu klāstu.

Kā palīdzēt augstākās izglītības iestādēm izvēlēties savus studentus?

  • Izstrādājot visaptverošākas pieejas jautājumā par iekļaušanas politiku augstākajā izglītībā, ar ilgtermiņa saistībām un rīcības plānu, kas satur politikas prioritātes un stratēģiskus mērķus.
  • Sasaistot uzņemšanas politiku ar pieprasījumu kā no studentu, tā no darba tirgus puses. Padomes Ieteikums par absolventu gaitu apzināšanu aicina dalībvalstis izveidot sistēmu, kas ļaus apzināt absolventu gaitas, un mērķis ir apkopot datus par attiecīgo augstākās izglītības sistēmu atbilstību.
  • Mudināt saistības par labu sociālajai iekļaušanai no AII puses, liekot lietā finansēšanas sistēmas. Salīdzinošajās mācībās par finansējumu, kura pamatā ir rezultāti, kas tika rīkotas darba grupas “Izglītība un apmācība 2020” ietvaros, sniedza noderīgu ieskatu par to, kā iesaistīt augstākās izglītības iestādes stratēģisko mērķu noteikšanā.
  • Izmantojot rīkus, kas tika izstrādāti Boloņas procesa ietvaros, lai atvieglotu pāreju uz augstāko izglītību.
  • Sniedzot atbalstu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam un administratīvajam personālam, lai uzlabotu mācīšanās un mācīšanas kvalitāti. Eiropas foruma projekts sadarbības uzlabošanai izglītībā (EFFECT), ko atbalsta programma „Erasmus+”, aplūko iespējas, kas varētu ļaut labāk atbalstīt mācīšanos un mācīšanu augstākās izglītības iestādēs.