Efektīva un lietderīga augstākā izglītība

Efektivitāti un lietderību augstākajā izglītībā nosaka tas, kā tiek veidota pārvaldība un finansējums, kā arī veicināta kvalitātes kultūra augstākās izglītības sistēmās un iestādēs.

Par ko ir runa?

Efektivitāte un lietderība augstākajā izglītībā ir atkarīga no pārvaldības un finansējuma, kā arī kvalitātes kultūras veicināšanas augstākās izglītības sistēmās un iestādēs. Tas, kā augstākās izglītības sistēmas ir organizētas un finansētas, būtiski ietekmē šo sistēmu vispārējo efektivitāti.

ES stratēģijā “Eiropa 2020” ir uzsvērts:

  • augstākās izglītības sistēmām nepieciešams pietiekams finansējums un publiskie ieguldījumi augstākajā izglītībā ir aizsargājami, jo tā ir izdevumu kategorija, kas veicina ekonomikas izaugsmi;
  • lai atrisinātu problēmas, ar kurām saskaras augstākās izglītības iestādes, ir vajadzīgas elastīgākas pārvaldības un finansēšanas sistēmas, kurās rasts līdzsvars starp izglītības iestāžu lielāku autonomiju un atbildību pret visām ieinteresētajām personām.

Boloņas procesā dalībvalstis cieši sadarbojas, lai veidotu kvalitātes kultūru. Kvalitātes nodrošināšana sniedz zināmas garantijas augstākajā izglītībā. Ikvienai augstākās izglītības iestādei būtu nepieciešama stingra iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuru novērtē kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas veic ārējo kontroli.

Kāpēc tas vajadzīgs?

Kaut arī izdevumi par augstāko izglītību dažādās ES valstīs būtiski atšķiras, Eiropā ir pārāk mazi kopējie ieguldījumi augstākajā izglītībā, un tas rada papildu spiedienu uz publiskajiem ieguldījumiem. Svarīgi ir dažādot augstākās izglītības finansēšanas avotus un nodrošināt maksimāla labuma gūšanu no ieguldītajiem resursiem.

Eiropas augstākās izglītības reforma un modernizācija ir atkarīga no pasniedzēju un pētnieku kompetences un motivācijas, tomēr darbinieku skaits bieži vien netiek palielināts vienā solī ar pieaugošo studentu skaitu, pastiprinot spiedienu uz jau tā maksimāli izmantoto kapacitāti.

Lai panāktu, ka Eiropa spēj nodrošināt, piesaistīt un saglabāt tai vajadzīgos kvalitatīvos akadēmiskos mācībspēkus, izšķiroša nozīme ir labākiem darba apstākļiem (ieskaitot pārredzamas un taisnīgas darbā pieņemšanas procedūras), labākai sākotnējai un turpmākai profesionālajai attīstībai, kā arī labākai atzīšanas un atzinības paušanas praksei par izcilību pasniegšanas un pētniecības darbā.

Šādu problēmu risināšanai nepieciešama lielāka rīcības brīvība, un autonomas iestādes var daudz vieglāk specializēties, veicinot labāku izglītības un pētniecības sniegumu, vienlaikus mudinot uz izcilību augstākās izglītības sistēmās. Taču juridisku, finansiālu un administratīvu ierobežojumu dēļ iestādes nereti nevar tik brīvi veidot stratēģijas un struktūras un izcelties ar kaut ko savādāku konkurentu vidū.

Līdz šim paveiktais

Ar atbalstu sadarbībai pētnieciskajā darbā un politikas veidošanā Eiropas Komisija palīdz ES valstīm izstrādāt efektīvus augstākās izglītības pārvaldības un finansēšanas modeļus. Eiropas Komisija sadarbībā ar ESAO pārskata finansēšanas, stimulu un atlīdzības struktūras augstākās izglītības sistēmām.

Eiropas Komisija, piedāvājot līdzbiedru konsultēšanas instrumentu, arī sekmē ES dalībvalstu savstarpējo mācīšanos no labas prakses piemēriem pārvaldības un finansējuma jomā.

Plānošanas periodā 2014.–2020. gadam augstākās izglītības jomā Eiropas strukturālos un investīciju fondus investējušas 17 dalībvalstis. Kopumā no Eiropas Sociālā fonda 5,2 miljardi iztērēti apmācībai, programmu pārveidei un izglītības satura pieskaņošanai darba tirgus prasībām.

Papildus 1,5 miljardi eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda tika izlietoti izglītības infrastruktūras (studentu kopmītnes, laboratorijas) atjaunošanai vai jaunas infrastruktūras izveidei. Neliels atbalsts aizņēmumu veidā ir pieejams EIB grupā, kas to piešķir augstākās izglītības iestādēm, kuras vēlas modernizēt savus objektus vai izveidot inovatīvas finansēšanas iespējas.

Lai nodrošinātu pārskatatbildību, dokumentā “Standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā”, ko dalībvalstis un citas Boloņas procesā iesaistītās valstis pārskatīja un pieņēma 2015. gadā, attiecībā uz Eiropas kvalitātes kultūru ir noteikts vienots tvērums kvalitātes nodrošināšanas sistēmām Eiropas, valsts un starptautiskā līmenī.

Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR) kvalitātes nodrošināšanas jomā palīdz attīstīt Eiropas dimensiju. Lai reģistrētos EQAR, šīm kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām ir jāievēro principi, ko paredz Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standarti un pamatnostādnes (ESG). Eiropas Komisija publicē progresa ziņojumus par kvalitātes nodrošināšanas tendencēm Eiropā.