Iekļaujoša izglītība

Eiropas Komisija ir pieņēmusi trīs priekšlikumus, kā ar izglītības un kultūras palīdzību veidot iekļaujošu, saliedētu sabiedrību.

Par ko ir runa?

2017. gada decembrī Eiropadome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pilnībā atbalstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšanu. Dokumentā, par ko šīs iestādes vienojās, ir uzsvērts: lai vienotu eiropiešus mūsu kopīgās nākotnes veidošanā, liela nozīme ir ES politikas sociālajam, izglītības un kultūras aspektam.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips paredz, ka “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū”.

ES līmenī īstenojot sadarbību izglītības un apmācības jomā, viens no stratēģiskajiem mērķiem ir sekmēt vienlīdzību, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu. Eiropas Komisijas un Eiropadomes 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskās sistēmas ET2020 īstenošanu norādīts, ka par prioritāti Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ir noteikta “iekļaujoša izglītība, līdztiesība, vienlīdzība, nediskriminācija un pilsonisko prasmju veicināšana”.

Stratēģijā "Eiropa 2020" un stratēģiskajā sistēmā ET2020 ir noteikti divi galvenie mērķi, kam atbilstīgi līdz 2020. gadam visā Eiropā jāievieš iekļaujošā izglītība:

Piedaloties Gēteburgas sociālajā samitā, kas notika 2017. gada novembrī, Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu redzējumu par Eiropas izglītības telpu. Šajā iniciatīvā uzsvērts, cik liela vērtība sociālās kohēzijas, sociālās mobilitātes un taisnīgas sabiedrības pamata veidošanā ir kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, kas pieejama jau no bērnības. Redzējums turpmāk atbalstīts Komisijas paziņojumā, kurā norādīts, ka viens no Eiropas izglītības telpas mērķiem ir palīdzēt dalībvalstīm pastiprināt to izglītības un apmācības sistēmu iekļaujošo raksturu.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem jau ir pieņemtas vairākas politikas iniciatīvas:

2018. gada maijā Komisija pieņēma priekšlikumu jaunai programmai “Erasmus”, kuras budžets tika divkāršots. Tā kā tagadējā programma “Erasmus+” jau tagad miljoniem Eiropas jauniešu dod iespēju studēt vai mācīties ārzemēs, sagaidāms, ka jaunajā programmā piedalīsies vēl vairāk cilvēku no visiem sociālajiem slāņiem.

Kā tas tiek sasniegts?

Dalībvalstu progress iekļaujošas izglītības ieviešanā tiek uzraudzīts Eiropas pusgada ietvaros, un par to tiek sagatavots Izglītības un apmācības pārskats. Pārskatā sniegtie dati arī apliecina izglītības nozīmi cīņā pret nevienlīdzību un sociālās iekļaušanas veicināšanā.

Komisija šajā jomā arī spērusi arī citus soļus, piemēram:

  • izveidojusi ekspertu Darba grupu kopīgo vērtību un iekļaujošas izglītības veicināšanai, kas šajā jomā ir izstrādājusi tiešsaistē pieejamu paraugprakses apkopojumu;
  • nākusi klajā ar iniciatīvu, kurā sniegti “pozitīvie piemēri” sociālās iekļaušanas veicināšanai un atstumtības un vardarbīgas radikalizācijas novēršanai jauniešu vidū;
  • izstrādājusi praktisku rīku kopumu, kas paredzēts jaunatnes darbiniekiem, kas strādā ar marginalizācijas riskam pakļautiem jauniešiem;
  • izveidojusi Eiropas balvu par sociālo iekļaušanu sportā.

Turklāt programma “Erasmus+” atbalsta iniciatīvas un pasākumus ar mērķi izveidot inovatīvu rīcībpolitiku un praksi aktīvistu līmenī, par prioritāti izvirzot sociālo iekļaušanu.

Kas notiks tālāk?

Komisijas turpmākie plāni ir šādi:

  • paplašināt iniciatīvu
    Eiropas rīkkopa skolām
    , kas ir tiešsaistes platforma skolām un skolotājiem. Šī rīkkopa ļauj iepazīties ar labas prakses piemēriem un piekļūt resursiem, kas palīdz skolās ieviest sadarbības pieejas, ar kurām savukārt var uzlabot iekļautību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas;
  • paplašināt tiešsaistes platformu “eTwinning”, kuras mērķis ir veidot sadraudzību starp klasēm un skolotājiem visā Eiropā, kā arī atbalstīt skolotāju mācību kursus par pilsoniskuma izglītību;
  • sniegt stimulus augstākās izglītības iestādēm, lai tās mudinātu piešķirt kredītpunktus par brīvprātīgo darbu un izstrādāt studiju programmas, kurās uzmanība pievērsta gan akadēmiskajam saturam, gan pilsoniskajai līdzdalībai;
  • īstenot Eiropas Solidaritātes korpusu, kas ir ES iniciatīva ar mērķi sniegt jauniešiem iespējas savā valstī vai ārzemēs darboties brīvprātīgi vai strādāt projektos, kas dod kopienas vai reģionāla mēroga labumu;
  • izmēģināt un ieviest jaunu "Erasmus+" virtuālās apmaiņas iniciatīvu. Tajā jaunieši Eiropā un Vidusjūras dienvidu valstīs varēs apmainīties ar viedokļiem un idejām strukturētās un profesionāļu vadītās tīmekļa konferencēs, kuru mērķis ir stiprināt izpratni par starpkultūru jautājumiem un iecietību.