Eiropas pusgads / valstu analīze

Eiropas pusgada procesā Eiropas Komisija analizē valstis dažādās politikas jomās, tādējādi atbalstot dalībvalstis centienos panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Šī analīze aptver arī izglītības jomu.

Par ko ir runa?

Par izglītības un apmācības sistēmām atbild dalībvalstis. Tomēr ES ir izšķirīga loma, atbalstot un papildinot dalībvalstu pūliņus izglītības sistēmu uzlabošanā un modernizēšanā.

Globalizētā un uz zināšanām balstītā ekonomikā Eiropai ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks, lai tā spētu konkurēt ražīguma, kvalitātes un inovācijas ziņā. Jo īpaši aktuāli tas ir laikā, kad vērojamas straujas pārmaiņas tehnoloģiju jomā un sabiedrībā. Tomēr jaunākie dati liecina, ka pieaug neatbilstība starp faktiskajām darbaspēka prasmēm un pieprasījumu darba tirgū. Tas veicina bezdarbu un kavē izaugsmi.

Tāpēc atbilstoši stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem izvirzītas šādas prioritātes:

  • prasmes salāgot ar darba tirgus pieprasījumu,
  • panākt, lai mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars būtu mazāks par 10 %, un
  • augstskolu beidzēju īpatsvaru palielināt vismaz līdz 40 %.

Kā tas darbojas?

Eiropas pusgada procesā Eiropas Komisija analizē valstis dažādās politikas jomās, tādējādi atbalstot dalībvalstis centienos panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Šī analīze aptver arī izglītības jomu. Tā palīdz dalībvalstīm atrisināt ES, valsts un/vai reģionālā līmenī konstatētās problēmas un labāk novērtēt progresu, kas panākts vajadzīgo reformu īstenošanā, kā arī investīciju vajadzības.

Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas ("Eiropa 2020”) ietvaros gada pirmajā pusē (Eiropas pusgadā) tiek izdota virkne konkrētām valstīm adresētu ieteikumu, lai tām palīdzētu atrisināt steidzamākās problēmas.

Turklāt katru gadu Izglītības un apmācības pārskatā, pamatojoties uz noteiktu kritēriju kopumu, tiek sniegta atjaunināta analīze par risināmajām problēmām. Tā arī palīdz veidot tādu politiku, kuras pamatā ir pārbaudīti dati.