Izglītība izaugsmei un nodarbinātībai

ES darbības izglītības un apmācības jomā būtiski sekmē ekonomisko un sociālo progresu Eiropā.

Izglītības nozīme nodarbinātībā un ES ekonomikā

Nodrošinot efektīvu izglītību, varam piedāvāt ES ekonomikas vajadzībām atbilstošākas darbaspēka prasmes.

ES ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, lai panāktu maksimālu produktivitātes līmeni un uzturētu inovāciju mūsdienu aizvien vairāk globalizētajā ekonomikā. Efektīva politika izglītības un apmācības jomā var arī veicināt individuālo izaugsmi, veicināt aktīvu pilsoniskumu un stiprināt vienlīdzību, tajā pašā laikā veicinot sociālo  iekļaušanu un integrāciju

Tomēr jaunākie dati norāda, ka palielinās neatbilstība starp prasmēm, kas iegūtas izglītības un apmācības ietvaros, un tām, kuras ir vajadzīgas darba tirgū. Jo īpaši 20 % darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ES ir nepietiekama rakstpratība un rēķināšanas prasmes.

Šie faktori ierobežo individuālās izaugsmes iespējas un izredzes atrast darbu, kā arī vājina ekonomikas izaugsmi.

ES loma izglītības un apmācības uzlabošanā 

Par izglītības un apmācības sistēmām atbild dalībvalstis, bet ES ir izšķirīga loma, atbalstot un papildinot dalībvalstu pūliņus šo sistēmu uzlabošanā un modernizēšanā.

Stratēģijā “Eiropa 2020” ir noteikti ES līmeņa mērķi, lai līdz 2020. gadam panāktu, ka priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaits nepārsniegtu 10 % un augstākās izglītības absolventu īpatsvars būtu vismaz 40 %.

Mērķi, instrumenti un pasākumi kopīgam darbam ES līmenī ieskicēti stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“Izglītība un apmācība 2020”), kas būs spēkā līdz 2020. gadam.

Progresa uzraudzībā izmanto rādītājus un kritēriju kopumu. Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu:

  • ES veic valstu analīzi ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm to izglītības un apmācības politikas izstrādē un sekot līdzi progresam, kas panākts reformas jomā. Šajā analīzē tiek aplūkotas problēmas, kas ir apzinātas nacionālā, reģionu un ES līmenī, un tās mērķis ir atbalstīt savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu,  jo īpaši nosakot investīciju vajadzības.
  • Specifiskas vadlīnijas par prioritārajām reformām katru gadu var tikt sniegtas ES dalībvalstīm konkrētām valstīm adresētu ieteikumu veidā.
  • ES arī atbalsta daudzas sadarbības un konsultāciju iniciatīvas, kurās piedalās ieinteresētās personas, piemēram, izglītības un apmācības iestādes, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumi un sociālie partneri, un darba devēju apvienības.

Izglītības, apmācības un jaunatnes forums ir platforma, kas ļauj ieinteresētajām personām apmainīties viedokļiem par izglītību, apmācību un jaunatnes lietām.