ES politika profesionālās izglītības un apmācības jomā
Profesionālā izglītība un apmācība ir viens no mūžizglītības sistēmu pamatelementiem. Tā ļauj iegūt zināšanas, zinātību, prasmes, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū.

Kas ir profesionālā izglītība un apmācība (PIA)

Profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ne vien ļauj apmierināt ekonomikas vajadzības, bet arī sniedz audzēkņiem svarīgas personīgās izaugsmes un aktīva pilsoniskuma prasmes. PIA var nostiprināt uzņēmumu darbību, konkurētspēju, pētniecību un inovāciju, un tai ir svarīga nozīme sekmīgā nodarbinātības un sociālajā politikā.

PIA sistēmas Eiropā balstās uz labi attīstītu PIA sniedzēju tīklu. Šos tīklus pārvalda sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tādiem kā darba devēji un arodbiedrības, un dažādu struktūru, piemēram, kameru, komiteju un padomju, ietvaros.

Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas aptver sākotnējo un tālāko profesionālo izglītību un apmācību izglītību.

Sākotnējā profesionālā izglītība un apmācība (S-PIA) parasti tiek īstenota vidējās izglītības līmenī, pirms darba dzīves sākuma. Tā tiek nodrošināta skolas vidē (pārsvarā klasē) vai profesionālā vidē (piemēram, mācību centros un uzņēmumos). Situācija dažādās valstīs atšķiras atkarībā no nacionālajām izglītības un apmācības sistēmām un ekonomikas struktūrām.

Tālākā profesionālā izglītība un apmācība (T-PIA) tiek īstenota pēc sākotnējās izglītības un apmācības vai pēc darba gaitu sākšanas. Mērķi ir zināšanu uzlabošana, palīdzība iedzīvotājiem jaunu prasmju ieguvē, pārkvalificēšanās personiskās un profesionālās izaugsmes nolūkā. Mācības T-PIA ietvaros tiek īstenotas lielākoties profesionālā vidē.

Vidēji 50 % Eiropas jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem piedalās S-PIA vidējās izglītības līmenī. Tomēr Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs slēpj ievērojamas ģeogrāfiskās atšķirības, dalības rādītājiem svārstoties no 15 % līdz vairāk nekā 70 %.

ES prioritātes PIA jomā

Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā tika nostiprināta ar Briges paziņojumu un Rīgas secinājumiem.

ES iestādes, dalībvalstis, kandidātvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis, sociālie partneri un Eiropas PIA sniedzēji vienojās par dažādiem mērķiem laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam:

  • veicināt visu veidu mācības profesionālā vidē, īpašu uzmanību veltot profesionālajai praksei un darbaudzināšanai jeb mācekļu apmācībai, iesaistot sociālos partnerus, uzņēmumus, kameras un PIA sniedzējus, kā arī stimulējot inovāciju un uzņēmējdarbības garu;
  • tālāk attīstīt kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, ievērojot Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajā izglītībā un apmācībā (EQAVET), un izveidot pastāvīgas informēšanas un atgriezeniskās saites mehānismus S-PIA un T-PIA sistēmās, pamatojoties uz mācību rezultātiem;
  • uzlabot PIA un kvalifikācijas vispārējo pieejamību, pateicoties elastīgākām un atvērtākām sistēmām, jo īpaši piedāvājot efektīvus un integrētus orientācijas pakalpojumus un padarot iespējamu neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu validēšanu;
  • nostiprināt pamatprasmes PIA programmās un nodrošināt iedarbīgākas iespējas iegūt vai izkopt šīs prasmes S-PIA un T-PIA ietvaros;
  • ieviest sistemātisku piekļuvi sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības programmām skolotājiem, instruktoriem un darbaudzinātājiem (kā skolas, tā darba vidē) un vairot iespējas tajās piedalīties.

Arodmācību padomdevēja komiteja apstiprināja atzinumu par PIA nākotni, kas palīdzēs īstenot Eiropas Komisijas politiku pēc 2020. gada.

Jaunākās norises

2020. gada 1. jūlijā Komisija nāca klajā ar vērienīgu programmu, kas dod norādes atveseļošanas pasākumiem pēc Covid-19 pandēmijas nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta prasmēm un PIA. 

Priekšlikumi dod būtisku ieguldījumu Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas Eiropas atveseļošanas plānā. Priekšlikumi ir šādi.

  • Komisijas paziņojums par Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Paziņojumā izvirzītas 12 ES darbības, kuru mērķis ir atbalstīt prasmju partnerības, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kā arī veicināt mūžizglītību. 

    Paziņojumā paredzēts nozīmīgs uzdevums – jaunais Prasmju pilnveides pakts, kas darbību sāks prasmju nedēļas laikā 2020. gada novembrī. Tajā ir noteikti vērienīgi kvantitatīvi ES līmeņa mērķi un izklāstīts, kā ES atbalstīs ieguldījumus prasmēs. 
     
  • Šo paziņojumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments “Novērtējums par Padomes 2012. gada ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu”.
     
  • Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai tiecas panākt, lai PIA nodrošinātu darbaspēku – gan jauniešus, gan seniorus – ar prasmēm, kas sociāli taisnīgā veidā palīdzēs panākt atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, kā arī zaļo un digitālo pārkārtošanos. 

    Priekšlikumā ir ierosinātas ES līmeņa darbības, kas atbalsta PIA reformu, nosakot skaidrus kvantitatīvus mērķus. Priekšlikumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments.

Divas aģentūras atbalsta Komisijas darbu PIA jomā.

Kā ES sekmē profesionālo izglītību?

Finanšu instrumenti, kas atbalsta PIA politiku

  • Programmas “Erasmus+” orientējošais budžets ir 14 774 miljardi eiro. No šīs summas gandrīz 3 miljardi eiro ir piešķirti PIA laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Ik gadu aptuveni 130 000 PIA audzēkņu un 20 000 PIA personāla locekļu izmanto “Erasmus+” piedāvātās mobilitātes iespējas. Turklāt “Erasmus+” stratēģisko partnerību ietvaros katru gadu tiek finansēti gandrīz 500 PIA projekti. Programma finansē arī citas darbības, tādas kā nozaru prasmju apvienības.
  • Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir svarīgs profesionālās izglītības finanšu instruments. Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar ESF tematisko mērķi tiks piešķirti ievērojami līdzekļi pasākumiem, kas atbalsta profesionālo izglītību. Gandrīz 15 miljardi eiro cita starpā ļāvuši uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītībai, atbalstīt elastīgas mācību iespējas, kā arī labāk saskaņot izglītības un apmācības sistēmas ar darba tirgus vajadzībām.