Eiropas izglītības telpa

Eiropas izglītības telpas mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviest noturīgas un uz nākotni vērstas izglītības un apmācības sistēmas.& lt;/p>

Students of all ages studying

Eiropas izglītības telpa līdz 2025. gadam

Eiropas izglītības telpas mērķis ir veicināt sadarbību starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu nacionālo izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un iekļautību.

Jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir būtiski novērst to, ka mācīšanos un prasmju attīstību kavējoši strukturālie šķēršļi ietekmē iedzīvotāju nodarbinātības izredzes un līdzdalību sabiedrībā.

Tāpēc Eiropas izglītības telpa atbilst mērķiem, kas izvirzīti Next Generation EU, ES atveseļošanas plānam pēc Covid-19. Pateicoties šim plānam Savienībai būtu jāizkļūst no krīzes un jāvirzās uz modernu un ilgtspējīgāku Eiropu, kas ir gatava digitālajai un zaļajai pārejai.

Ar Eiropas izglītības telpas palīdzību ir iecerēts izstrādāt visaptverošu pieeju ES pasākumiem izglītības un apmācības jomā un tādas patiesas Eiropas mācību telpas izveidei, kas dod labumu visām attiecīgajām personām – tiem, kuri apgūst mācību programmas, tiem, kuri tās pasniedz, kā arī iestādēm.

Ideju par Eiropas izglītības telpas izveidi Eiropas līderi pirmo reizi apstiprināja 2017. gada sociālajā samitā Gēteborgā, Zviedrijā. Pirmie pasākumu kopumi tika pieņemti 2018. un 2019. gadā.

Savās “politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai 2019–2024” Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās līdz 2025. gadam padarīt Eiropas izglītības telpu par realitāti.

Pastiprināta pieeja Eiropas izglītības telpas izveidei

Jauns Komisijas paziņojums "Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” tika publicēts 2020. gada 30. septembrī. 

Paziņojumā izklāstīta vērienīga pieeja, kā līdz 2025. gadam padarīt Eiropas izglītības telpu par realitāti. Tajā ir precizēti līdzekļi un etapi Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanai sadarbībā ar ES dalībvalstīm un izglītībā un apmācībā ieinteresētajām personām.

Komisijas ieceri izveidot Eiropas izglītības telpu virza sešas dimensijas.

  • Uzlabot pamatprasmes, tostarp digitālās un transversālās prasmes, tādas kā uzņēmējdarbības gars, radošums un pilsoniskā līdzdalība
  • Veicināt izglītojamo un pedagogu mobilitāti un starptautisko sadarbību starp izglītības iestādēm
  • Atbalstīt valodu apguvi un daudzvalodību un veicināt kultūras daudzveidības atklāšanu un pārvaldību
  • Bagātināt izglītību ar Eiropas perspektīvu, veicinot izpratni par to, ko Eiropa nozīmē iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un kritiskās domāšanas izkopšanu
  • Gādāt, ka izglītības un apmācības iestādes ir drošas, iekļaujošas un brīvas no dezinformācijas
  • Nošķirt izglītības līmeni un gūtos rezultātus no sociālā, ekonomiskā un kultūras statusa, lai veicinātu sociālo mobilitāti
  • Veicināt iekļaujošu izglītību un dzimumu līdztiesību visos izglītības un apmācības līmeņos un sektoros
  • Uzlabot dzimumu līdztiesības jautājumu ņemšanu vērā, piemēram, vēršoties pret seksistisku jeb dzimumdiskriminējošu uzvedību un seksuālu agresiju izglītībā un apmācībā
  • Nodrošināt, ka profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir pielāgota zaļajai un digitālajai pārejai un ka ir ieviestas nākotnes vajadzībām atbilstošas mūžizglītības stratēģijas
  • Nostiprināt pārrobežu sadarbību darbā ar jaunatni, sportā un kultūrā nolūkā veicināt neformālo mācīšanos
  • Pielikt pūles tam, lai panāktu dzimumu līdzsvaru vadošos amatos, jo īpaši augstākās izglītības iestādēs, un atvērt atsevišķas profesijas, kurās vīrieši un/vai sievietes ir pārstāvētas nevienlīdzīgi
  • Apstrīdēt dzimumu stereotipus attiecībā uz studiju izvēli un pedagoģiskajām metodēm un materiāliem
  • Izveidot koalīciju “Izglītība klimatam” nolūkā mobilizēt ekspertus un atvēlēt resursus, kas ļautu mainīt uzvedību vides ilgtspējas jomā
  • Ieguldīt zaļās izglītības un apmācības infrastruktūrā 
  • Integrēt vides ilgtspēju dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs un veicināt prasmju, metožu, procesu un kultūru apmaiņu, kas ir ar to saistīta
  • Gādāt, ka visiem ir prasmes, kas ir vajadzīgas, lai nākotnes zaļajā ekonomikā dzīvotu labklājībā, tādas kā digitālās prasmes un uzņēmējdarbības gars
  • Palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt skolotāju trūkumu un nostiprināt pedagogu profesiju dažādošanu un pievilcību
  • Nodrošināt skolotājiem un pasniedzējiem pastāvīgas profesionālās izaugsmes iespējas 
  • Uzlabot skolotāju mobilitātes periodu kvalitāti un kvantitāti skolotāju sākotnējā apmācībā un ārpus tās
  • Padarīt starptautisko mobilitāti par skolotāju izglītības neatņemamu sastāvdaļu
  • Atbalstīt ciešāku un dziļāku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, jo īpaši starptautiskām aliansēm augstākās izglītības jomā
  • Iesaistīties iniciatīvu Eiropas universitātes un Eiropas studentu karte pilnīgā īstenošanā
  • Kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izveidot augstākās izglītības iestāžu pārveides programmu
  • Izstrādāt Eiropas pieeju saistībā ar mikroapliecinājumiem, lai paplašinātu mācību iespējas un stiprinātu augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestāžu lomu mūžizglītībā
  • Vairāk akcentēt izglītības programmas, kas specializējas padziļinātās digitālajās prasmēs, piem., tādās progresīvās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts un augstas veiktspējas datošana
  • Pastiprināt pūliņus, ko ES pieliek, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu Eiropas intereses un vērtības starptautiskā līmenī, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2020. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu
  • Turpināt Eiropas izglītības internacionalizāciju pamatizglītības, vidējās izglītības un terciārās (augstākās) izglītības līmenī un profesionālās izglītības un jaunatnes darba jomā
  • Veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm starptautiskā līmenī, lai palīdzētu Eiropai piesaistīt labākos talantus un veicinātu koleģiālu mācīšanos un kopīgus inovācijas un starptautiskas pētniecības projektus
  • Veicināt reformas Rietumbalkānu un Eiropas kaimiņvalstu izglītības, apmācības un pētniecības sistēmās

2021. gada 18. februārī Padome apstiprināja rezolūciju attiecībā uz stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā Eiropas izglītības telpas perspektīvā un ārpus tās (2021-2030). 

Ko Komisija dara, lai izveidotu Eiropas izglītības telpu? 

Paziņojumā “Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” ir noteikti vairāki līdzekļi un atskaites punkti sešām dimensijām. 

Lai iegūtu plašāku informāciju par šīm dažādajām politikas jomām un iniciatīvām, kas atbalstīs Eiropas izglītības telpas ieviešanu un turpmāku attīstīšanu, skatiet šīs tīmekļvietnes lapas, kas veltītas Eiropas izglītības telpai un politikai.

Eiropas izglītības telpa darbosies sinerģijā ar Eiropas Prasmju programmu, atjaunināto PIA politiku un Eiropas pētniecības telpu, lai izmantotu zināšanas un radītu Eiropas atveseļošanas un labklājības pamatu.

Lai Eiropas izglītības telpa līdz 2025. gadam varētu kļūt par realitāti un varētu sekot līdzi panāktajam progresam, Komisija ierosina izveidot satvaru, kas veicina sadarbību un dialogu ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām.

Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu pilnvērtīgu pārvaldības satvaru Eiropas izglītības telpai.

Tā arī izveidos pastāvīgu Eiropas Izglītības telpas platformu, kas kalpos par vienotu punktu, kas ļauj piekļūt tās darbībām un pakalpojumiem, un nodrošinās caurskatāmību un piekļuvi informācijai par Eiropas izglītības telpu un politiskās sadarbības rezultātiem.