Stāvoklis Savienībā 2018. gadā

Stāvoklis Savienībā 2018. gadā

2018. gadā priekšsēdētājs Junkers aicināja veidot suverēnāku Eiropu, kas dod iespēju savām dalībvalstīm rīkoties pasaules mērogā. Runājot par 2019. gadu, priekšsēdētājs nāca klajā ar priekšlikumiem migrācijas, kiberdrošības un ārpolitikas jomās, kas var dot pozitīvus rezultātus iedzīvotājiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Stāvoklis Savienībā 2017. gadā

Stāvoklis Savienībā 2017. gadā

Savā 2017. gada runā Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers bija optimistisks, norādot, ka Eiropa atkal uzņem apgriezienus. Viņš aicināja raudzīties nākotnē un ierosināja ceļvedi vienotākai, stiprākai un demokrātiskākai Eiropai. Komisija ierosināja iniciatīvas tirdzniecības, ieguldījumu izvērtēšanas, kiberdrošības, rūpniecības, datu un demokrātijas jomā.

Runa par stāvokli Savienībā 2016. gadā

Runa par stāvokli Savienībā 2016. gadā

2016. gadā priekšsēdētājs Junkers nāca klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir ieguldījumi jauniešos, darba meklētājos un jaunuzņēmumos, plašākas iespējas par velti piekļūt bezvadu internetam publiskās vietās, kā arī taisnīgāki tiesību akti par autortiesībām. Viņš arī iepazīstināja ar Investīciju plānu Āfrikai un jauno Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

State of the Union 2015

State of the Union 2015

In 2015, President Juncker's first State of the Union Address focused on major challenges included the emerging refugee crisis, the future of the euro, and foreign policy. President Juncker presented new proposals in the fields of migration, external action, and economic and fiscal policy.

Svarīgākie momenti citātos

2018. gads

Darbs nākamajos mēnešos turpināsies, lai Eiropas Savienību, kas nav pilnīga, padarītu par Savienību, kas ar katru dienu pilnīgojas. Mēs izmantosim 250 dienas, kas mūs šķir no Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai mūsu iedzīvotājiem sniegtu pierādījumu tam, ka, rīkodamās vienoti, Eiropas Savienība spēj panākt rezultātus un izpildīt saistības, ko uzņēmāmies šā pilnvaru termiņa sākumā.

Ģeopolitika māca, ka ir pienācis laiks Eiropas suverenitātei. (..) Kopīga suverenitāte gadījumos, kad tas nepieciešams, padara visas mūsu valstis un nācijas spēcīgākas.

Tam, kurš mīl Eiropu, ir jāmīl tautas, kas to veido, un tam, kurš mīl savu valsti, ir jāmīl Eiropa. Patriotisms ir tikums, bet aizspriedumains nacionālisms ir nomācoši meli un postoša inde.

2017. gads

Eiropa atkal uzņem apgriezienus. Tagad mums ir dota iespēja, bet tā nebūs pieejama mūžīgi. Tagad ir laiks veidot vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku Eiropu.

Eiropa sniedzas no Vigo līdz Varnai. No Spānijas līdz Bulgārijai. No austrumiem līdz rietumiem — Eiropai ir jāelpo ar abām plaušām. Citādi mūsu kontinentam būs grūti elpot.

Eiropai ir jāspēj rīkoties ātrāk un izlēmīgāk, un tas attiecas arī uz ekonomisko un monetāro savienību. (..) Mēs sākām labot Eiropas jumtu. Taču šis darbs tagad ir jāpabeidz, kamēr vēl spīd saule.

2016. gads

Mēs varam būt vienoti, pat būdami atšķirīgi. Lielās, demokrātiskās Eiropas tautas nedrīkst locīties līdzi populisma vējiem. Eiropa nedrīkst trīcēt bailēs terorisma priekšā. Nē — dalībvalstīm ir jāveido tāda Eiropa, kas aizsargā. Un mums — Eiropas iestādēm — ir jāpalīdz tām īstenot šo solījumu.

Solidaritāte ir līme, kas tur mūsu Savienību kopā. (..) Tad, kad dega Portugāles pakalni, Itālijas lidmašīnas dzēsa liesmas. Kad plūdu dēļ Rumānijā pazuda elektrība, Zviedrijas ģeneratori atjaunoja apgaismojumu. Tad, kad Grieķijas krastos ieradās tūkstošiem bēgļu, Slovākijas teltis sniedza patvērumu.

Iecietība nedrīkst apdraudēt mūsu drošību. Mums jāzina, kas šķērso mūsu robežas. (..) Ikreiz, kad kāda persona ieceļo ES vai izceļo no tās, tiks reģistrēts laiks, vieta un iemesls.

2015. gads

Stāvoklis mūsu Eiropas Savienībā nav labs. Šajā Savienībā ir par maz Eiropas. Un šajā Savienībā ir par maz Savienības. Tas mums jāmaina. Un tas mums jāmaina tūlīt.

Esmu pārliecināts, ka mēs varam veikt (un mums ir jāveic) funkcijas pasaules mērogā – nevis mūsu pašu iedomu pēc, bet gan tādēļ, ka mums ir ko piedāvāt. (..) Es vēlos Eiropu, kas virza uz priekšu vēstures gaitu. Ja Eiropas Savienība ir vienota, mēs varam izmainīt pasauli.

Neļaut bēgļu laivai pietauvoties piestātnē, dedzināt bēgļu nometnes  — tas nav eiropeiski. Eiropa ir Kosas maiznieks, kas bez maksas dod maizi izsalkušajiem un nogurušajiem. Eiropa ir Minhenes un Pasavas studenti, kas sarūpē un jaunpienākušiem bēgļiem dzelzceļa stacijā izsniedz apģērbu. (..) Es gribu dzīvot tādā Eiropā.