Valdis Dombrovskis,

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks

Runa Rīgas Tehniskās Universitātes Talantu programmas atklāšanā

Rīga, 27. augusts 2020

Augsti godātais Rektora kungs, godātie klātesošie!

Vispirms es gribētu pateikties Rīgas Tehniskās Universitātes vadībai par man izrādīto godu kļūt par Rīgas Tehniskās Universitātes jaunās Talantu programmas patronu. Rīgas Tehniskā Universitāte ir arī mana Alma Mater, tādēļ šāda uzticēšanās no universitātes puses ir ne tikai gods, bet tā uzliek arī lielu atbildību.

Mūsdienās talants spēlē aizvien augošu lomu un ir kļuvis par ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un inovāciju virzītājspēku. Tas lielā mērā ir saistīts ar pārmaiņām pasaules ekonomiskajā modelī.

Šodien mēs piedzīvojam virkni ģeopolitisku un tehnoloģisku transformāciju. Pasaules ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē tā sauktās “dvīņu” revolūcijas. Juvals Noa Harari, grāmatu Sapiens, Homo Deus un 21 mācību stunda 21.gadsimtam autors tās identificē, kā infotehnoloģisko un biotehnoloģisko – revolūcijas. Mākslīgais intelekts un gēnu inženierija, kuras vēl nesen piederēja zinātniskās fantastikas žanram, šodien ir realitāte, kas būtiski ietekmē mūsu sabiedrības attīstības virzienus.

Civilizācijas pirmsākumos, kopš tā saucamās lauksaimniecības revolūcijas, tās galvenā bagātība bija zemes platību apjoms. Vēlāk, industriālās revolūcijas rezultātā par tādu kļuva arī ražošanas līdzekļi. Tie ļāva uzkrāt fizisko kapitālu, kā galveno valstu un to iedzīvotāju labklājības pamatu.

Šodien, zināšanu ekonomikas laikmetā, cilvēces svarīgākais aktīvs un bagātība ir zināšanas. Tieši spēja radīt zināšanas arvien vairāk nosaka valstu ekonomisko potenciālu, to svaru un ietekmi pasaulē, un to iedzīvotāju dzīves līmeni.

Tehnoloģiju attīstība neizbēgami ietekmē arī darba tirgu. Šodien ir grūti prognozēt, kāds nākamajās desmitgadēs izskatīsies darba tirgus  Eiropā un Latvijā. Pastāv iespēja, ka zināšanas, kuras šodien pasniedz skolā, jau pēc desmit vai divdesmit gadiem būs novecojušas un nākotnes darba tirgum nepiemērotas.

Tomēr viens ir skaidrs, zināšanu nozīme darba tirgū tikai augs. Īpaši svarīga būs spēja ātri pārkvalificēties, apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Un tas arī ir viens no pamatieguvumiem, ko dod augstākā izglītība – tā iemāca cilvēkus mācīties. Ir tāds teiciens: “gudrs ir ne tas, kurš visu zina, bet tas, kurš zina kur meklēt”.

Šī iemesla dēļ Eiropas līmenī mēs jau tagad strādājam pie tā, lai izglītības sistēmas būtu maksimāli elastīgas un nākotnē spētu ātri pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām.

Šī gada 1. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja jauno Eiropas prasmju stratēģiju. Tās mērķis Eiropas Sociālo Tiesību Pīlāra ietvaros ir nodrošināt eiropiešiem tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību mūža garumā. Stratēģija ir cieši saistīta ar šobrīd notiekošo Eiropas ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju un, attiecīgi, Eiropas Zaļo kursu un Eiropas Digitālo dienaskārtību.

Eiropas Prasmju Stratēģija ir cieši saistīta arī ar citām politikas iniciatīvām, kas atbalsta mūžizglītību kā izglītības politikas pamatprincipu. Līdz 2025.gadam ir paredzēts izveidot Vienotu Eiropas Izglītības telpu, lai likvidētu vēl pastāvošos šķēršļus inovatīvai un iekļaujošai izglītības sistēmai Eiropas mērogā. Vienlaikus, Vienotās Eiropas Pētniecības Telpas izveide veicinās arī akadēmisko mācībspēku kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju.

Šo pasākumu kopums ļaus pilnveidot mūžizglītības sistēmu Eiropā  un nodrošinās pieprasījumā balstītu saikni ar darba tirgu un attiecīgi Eiropas pilsoņu nodarbinātības iespējas.

Šeit es vēlreiz gribētu izteikt atzinību RTU vadībai par tās ieguldījumu mūsu valsts izglītības un pētniecības sistēmas attīstībā. Šodien atklātā Talantu programma ir konkrēts solis arī minētās Eiropas Prasmju Programmas īstenošanā.

Tomēr gribētu uzsvērt, ka izglītībai un inovācijām ir nepieciešams arī atbilstošs finansējums. Šī gada Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju atzīmē, ka ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir ievērojami zemāki par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas bija 2,1 % no IKP 2018. gadā, un arī krietni zemāki par Latvijas pašas noteikto mērķi — 1,5 % no IKP šogad. Ziņojums arī atzīmē, ka nepietiekams finansējums kavē pētniecības un izstrādes sistēmas efektivitāti, tās pievilcību pētniekiem, jo īpaši jauniem pētniekiem, un ierobežo tās pievienoto vērtību ekonomikai.

Šajā kontekstā Talantu programmai ir īpaša nozīme.

Pirmkārt, ar šo programmu, mūsu talantu potenciāls tiek apzināts jau no skolas sola. Tā dod skaidru signālu studēt gribošajiem jauniešiem, ka valstij rūp talantīgi, motivēti un mērķtiecīgi jaunieši.

Otrkārt, RTU, kā tehnoloģiju augstskola, spēlē svarīgu lomu eksakto studiju attīstībā valstī. Būtiskākais darbaspēka iztrūkums augstākās izglītības grupā sagaidāms speciālistiem grupā ar izglītību inženierzinātņu, dabaszinātņu un informāciju komunikāciju tehnoloģiju jeb tā saucamajās STEM jomās. Tiek prognozēts, ka Latvijā šis iztrūkums līdz 2025. gadam pārsniegs 17 tūkstošus speciālistu.

Tomēr par spīti darba tirgus pieprasījumam lielākā daļa jauniešu joprojām izvēlas studēt sociālās un humanitārās zinātnes. Šobrīd tikai nepilna ceturtdaļa Latvijā studējošo apgūst STEM specialitātes. Tādēļ visas iniciatīvas, kas vērstas uz STEM jomu atbalstīšanu, ir svarīgas un atbalstāmas.

Treškārt, piemēram, ASV laika posmā starp 1990. un 2010. gadu ārvalstīs dzimušie talanti ekonomikai ir devuši starp 30 un 50 procentiem kopējā produktivitātes pieauguma. Mūsu Programma dod arī skaidru signālu, ka Latvijā visos līmeņos ir nepieciešams strādāt pie tā, lai par mūsu valsts budžeta līdzekļiem izglītotie talanti nebrauktu vairot citu valstu labklājību.

Tas nozīmē to, ka paralēli talantu apzināšanai un izglītošanai, nepieciešams domāt arī par pasākumiem šo augsti kvalificēto speciālistu noturēšanai Latvijā.

Šeit nepieciešams gan maksimāli izmantot Eiropas Savienības finansējuma piedāvātās iespējas, gan konsekventi kāpināt arī valsts budžeta finansējumu pētniecībai un inovācijām vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tā nav politikas izvēle, bet absolūta nepieciešamība, ja gribam nodrošināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju nākotnē.

Mūsdienu ekonomikas attīstība nav iedomājama bez industrijas sinerģijas ar zinātni. Uzņēmumu spēju konkurēt arvien vairāk nosaka to spēja savā darbā izmantot pētījumus un inovācijas. Zināšanām kļūstot par ekonomikas dzinējspēku, mainās arī universitāšu loma – tās iegūst arvien lielāku praktisko nozīmi ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā.

Rīgas Tehniskās universitātes jaunā Talantu programma, piedāvājot budžeta vietas RTU studiju programmās ārpus konkursa, kā arī nodrošinot individualizētu pieeju katram programmas studentam sper lielu soli pretī mūsu jaunajiem talantiem. Bet būtībā valsts izcilākajiem vidusskolu absolventiem izveido sava veida V.I.P. koridoru. Bet neaizmirsīsim, ka kam daudz tiek dots, no tā daudz arī tiek prasīts.

Tomēr jāatceras vēl viena lieta. Kā teica amerikāņu rakstnieks Stīvens Kings: ““Talants ir lētāks nekā galda sāls. Tas, kas padara talantīgu cilvēku par veiksmīgu, ir daudz smaga darba.”

Uzsākot šo programmu vēlu gan Universitātes vadībai, gan topošajiem studentiem veiksmi, bet atgādinu arī par to smago darbu, kas mums stāv priekšā.

No savas puses apņemos veicināt to, lai šī programma kļūtu par motivējošu orientieri arvien jauniem eksakto zinātņu studentiem!

Paldies.

Kopā mums izdosies!