Our planet, Our future

Atskaites punkti

Cīņa pret klimata pārmaiņām visā pasaulē

Globālie centieni cīņā pret klimata pārmaiņām sākās 1992. gadā, kad pasaules valstis parakstīja starptautisku nolīgumu, kura nosaukums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC).

Aplūko svarīgākos atskaites punktus globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām

  • 1988
  • 1992
  • 1997
  • 2005
  • 2007
  • 2009
  • 2014
  • 2015
  • 2016
  • 2018
  • 2019
1988
Izveido Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), kas apvieno tūkstošiem zinātnieku, lai izvērtētu zinātniskus pierādījumus par klimata pārmaiņām un to sekām
1992
Gandrīz visas pasaules valstis pievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas ir galvenais starptautiskais nolīgums par cīņu pret klimata pārmaiņām
1997
UNFCCC pieņem Kioto protokolu, kas ir pasaulē pirmais nolīgums par siltumnīcefekta gāzu emisijām
2005
ES ievieš emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu
2007
ES pieņem savu klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu ar trīs galvenajiem mērķiem, proti, lai līdz 2020. gadam samazinātu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, salīdzinot ar 1990. gadu, līdz 20 % palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES energopatēriņā un par 20 % palielinātu energoefektivitāti
2009
ANO konference par klimata pārmaiņām Kopenhāgenā beidzas bez vispārējas vienošanās par saistošiem emisiju samazinājumiem
2014
100 valstu vadītāji Ņujorkā tiekas ANO augstākā līmeņa sanāksmē klimata jomā; IPCC 5. izvērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām paziņo, ka vēl ir sasniedzams mērķis nepieļaut temperatūras palielināšanos par vairāk nekā 2 °C; ES pieņem klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu laikam līdz 2030. gadam, tostarp par mērķi samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu
2015
Tiek panākta vienošanās par jaunu globālu klimata nolīgumu — Parīzes nolīgumu. 195 valstis apņemas samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un censties ierobežot globālo sasilšanu, lai noturētu temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni
2016
Parīzes nolīgums stājas spēkā 2016. gada 4. novembrī.
2018
Valstis vienojas par sīki izstrādātiem noteikumiem un vadlīnijām, lai Parīzes nolīgums darbotos praksē visā pasaulē
2019
ES dalībvalstu vadītāji vienojas par mērķi līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu.

Vai tu zināji?

Teju visas pasaules valstis (197), ieskaitot visas ES dalībvalstis atsevišķi un ES kā organizāciju, ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

Pasaules mēroga saistību apliecinājums

2016. gada 22. aprīlī 174 valstis Ņujorkā oficiāli parakstīja Parīzes nolīgumu. Tas ir pirmais nolīgums, ko vienā dienā paraksta tik liels skaits valstu.

Lai Parīzes nolīgums iegūtu likuma spēku, tas bija oficiāli jāratificē vismaz 55 valstīm, kuras rada vismaz 55 % pasaules emisiju.

ES oficiāli ratificēja šo nolīgumu 2016. gada 5. oktobrī, tādējādi tas stājās spēkā 4. novembrī, mazāk nekā gadu pēc tā pieņemšanas.

Vai tu zināji?

ES 2018. gadā radīja mazāk nekā 10 % no pasaules CO2 emisiju apjoma, bet Ķīna aptuveni 30 % un ASV 14 %.

Izmaiņu finansēšana

Nabadzīgām un neaizsargātām valstīm ir vajadzīga palīdzība, lai samazinātu to emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu sekām.

ES nodrošina lielāko publisko finansējumu jaunattīstības valstīm klimata projektu finansēšanai. Piemēram, 2018. gadā ES un tās dalībvalstis kopā nodrošināja 21,7 miljardus eiro, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīņā pret klimata pārmaiņām. ES dalībvalstis arī nodrošināja gandrīz pusi no 10 miljardiem ASV dolāru, kas 2016. gadā piešķirti ANO jaunajam Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam, kas atbalstīs arī jaunattīstības valstis.

Vai tu zināji?

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un bijušais ASV viceprezidents Als Gors 2007. gadā kopīgi saņēma Nobela Miera prēmiju par darbu klimata pārmaiņu izpētē.

Mērķis — ne vairāk kā 2 °C

Valstu valdības ir vienojušās, ka, lai novērstu klimata pārmaiņu smagākās sekas, globālās temperatūras paaugstināšanās nedrīkst pārsniegt 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu (laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas).

Zinātnieki uzskata, ka, pārsniedzot šo robežu, radikāli palielinās risks, ka var notikt neatgriezeniskas plaša mēroga pārmaiņas. Valstis arī ir vienojušās censties nodrošināt, lai sasilšana nepārsniegtu 1,5 °C, jo tādējādi būtiski samazinātos klimata pārmaiņu radītie riski un ietekme.

Šie mērķi tika saskaņoti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas ir starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām.

Vai tu zināji?

No 2014. līdz 2020. gadam 20 % no ES budžeta — līdz pat 180 miljardiem eiro — tiks izmantoti ar klimatu saistītiem pasākumiem.