Klimata politika

Ilgtermiņa stratēģija 2050. gadam

Politika

ES mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst klimatneitrāla — ka tās ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni. Šis mērķis ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un tas ir saskaņā ar ES apņēmību globālā mērogā rīkoties klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības.

Pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību ir steidzami risināms jautājums, un tā ir arī iespēja veidot labāku nākotni visiem.

Šai pārejā nozīme būs visām sabiedrības daļām un ekonomikas nozarēm — no enerģētikas līdz rūpniecības, transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.

ES var uzņemties vadošo lomu, investējot reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos, radot rīcībiespējas iedzīvotājiem un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības politika, finanses un pētniecība, vienlaikus gādājot par to, lai šajā pārejā tiktu ievērots sociālais taisnīgums.

Komisijas redzējums

2018. gada novembrī Komisija izklāstīja savu redzējumu par klimatneitrālu ES, aplūkojot visas galvenās nozares un izpētot pārejas scenārijus.

Komisijas redzējums aptver gandrīz visas ES rīcībpolitikas jomas un ir saskaņā ar Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķi temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2°C atzīmes un turpināt centienus to saglabāt 1,5°C līmenī.

Kā daļu no Eiropas zaļā kursa Komisija 2020. gadā nāks klajā ar priekšlikumu klimatneitralitātes mērķi iekļaut Eiropas pirmajā klimata jomā pieņemtajā tiesību aktā.

ES stratēģija

Visas Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam darīt zināmas savas ilgtermiņa stratēģijas, kas paredzētu attīstību ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un aptvertu periodu līdz gadsimta vidum.

Eiropas Parlaments mērķi sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni apstiprināja 2019. gada marta rezolūcijā par klimata pārmaiņām un 2020. gada janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu.

Eiropadome 2019. gada decembrī apstiprināja šo mērķi, saskaņā ar kuru atbilstīgi Parīzes nolīgumam ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla.

ES vadītāji aicināja Komisiju 2020. gadā pēc iespējas agrāk sagatavot ES ilgtermiņa stratēģijas priekšlikumu, lai to pieņemtu Padomē un iesniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC).

Valstu stratēģijas

ES dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālās ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz to, kā tās plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai izpildītu savas saistības atbilstīgi Parīzes nolīgumam un sasniegtu ES mērķus.

Ieinteresēto personu viedoklis

  • Lai apspriestu turpmāko ES stratēģiju, ieinteresēto personu pasākumā no 2018. gada 10. līdz 11. jūlijam pulcējās ieinteresētās personas no uzņēmumiem, pētniecības aprindām un pilsoniskās sabiedrības.
  • Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika no 2018. gada 17. jūlija līdz 9. oktobrim, tika saņemtas vairāk nekā 2800 atbildes.
  • Komisijas ilgtermiņa stratēģiskais redzējums rosināja ES mēroga pārdomas par ES stratēģiju, iesaistot ES iestādes, valstu parlamentus, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, pilsētas, kopienas un iedzīvotājus.

Galvenie dokumenti

Dokumentācija

2018 — redzējums par ES ilgtermiņa stratēģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

2011 — Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu Eiropu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Eiropas Komisija 2011. gadā nāca klajā ar ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu Eiropu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam. Ceļvedī ir izklāstīta ES iespējamā rīcība, ar kuru līdz 2050. gadam varētu panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 80–95 %, kas jāpanāk attīstīto valstu grupai saskaņā ar starptautisku vienošanos. Ceļvedī izklāstīti starpposmi šā mērķa sasniegšanai, politikas uzdevumi, investīciju vajadzības un iespējas dažādās nozarēs.

Pamatdokumenti:

  • 2012. gada aprīlis — ar uzvedību saistītas klimata pārmaiņu mazināšanas iespējas un to pienācīga iekļaušana kvantitatīvos ilgtermiņa politikas scenārijos