Klimata politika
Benefits of climate action

Klimata aizsardzības noderīgums

Izveidot klimatu saudzējošu sabiedrību un mazoglekļa ekonomiku nav viegli, bet tā ir arī unikāla iespēja. Liela daļa tam nepieciešamo tehnoloģiju jau ir mūsu rīcībā. Īstais uzdevums būtībā ir tās piemērot.

Galvenie ieguvumi:

  • jaunas darbvietas un “zaļas” profesijas;
  • lielāka konkurētspēja;
  • ekonomikas izaugsme;
  • labāka gaisa kvalitāte un pilsēttransports, kas rada mazāk piesārņojuma;
  • jaunas tehnoloģijas: elektriskas vai uzlādējamas hibrīdautomašīnas, energoefektīvas mājas un biroji ar intelektiskām apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtām;
  • enerģijas un citu resursu drošas piegādes — mazāka atkarība no importa.

Pētījumi liecina, ka tas ir pa spēkam un ka to varam atļauties. Klimata pārmaiņu sekas ekonomikai un sabiedrībai maksās daudz dārgāk nekā tūlītēja iesaistīšanās cīņā ar klimata pārmaiņām.

Vairāk zaļo darbvietu un mazākas izmaksas

Ieguldot līdzekļus, lai izveidotu sabiedrību ar mazoglekļa ekonomiku, varētu līdz 2020. gadam izveidot turpat 1,5 miljonus darbvietu.

ES “zaļajai” ekonomikai ir nopietnas straujas izaugsmes iespējas. Uzņēmumi, kas darbojas tādās jomās kā piesārņojuma pārvaldība un kontrole, atkritumu savākšana un apstrāde, atjaunojamā enerģija un pārstrāde, jau nodrošina vairāk nekā 4 miljonus darbvietu.

  • Atjaunojamās enerģijas daļu palielinot līdz 20 %, tiktu radītas vairāk nekā 400 000 jaunas darbvietas.
  • Ēku atjaunošanas darbības pavērs lielas iespējas celtniecības sektorā.
  • Pilnībā īstenojot visus ES tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā , tiktu ietaupīti 72 miljardi eiro gadā un līdz 2020. gadam rastos vairāk nekā 400 000 darbvietu.
  • Efektīvāks resursu izmantojums ļaus uzņēmumiem līdz ar katru resursu produktivitātes pieauguma procentpunktu ietaupīt naudu (līdz 23 miljardiem eiro gadā) un izveidot papildus 150 000 darbvietu.
  • Efektīvāki procesi ļautu līdz 2050. gadam samazināt izmaksas energoietilpīgajās nozarēs, palielināt to konkurētspēju un samazināt to oglekļa dioksīdaizmešus par vairāk nekā 80 %.
  • Ar apkārtējo vidi saistīto ES preču un pakalpojumu vērtībai būtu jādivkāršojas līdz 2020. gadam. Pašlaik tiek lēsts, ka tā pārsniedz 1000 miljardus eiro gadā, kas ir aptuveni trešā daļa no pasaules tirgus.
Vairāk “zaļu” profesiju

Tīrāks transports

ES ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2050. gadam kaitīgās emisijas , ko rada atsevišķi transporta veidi, samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Saskaņā ar ES tiesībām automobiļu ražotājiem ir jāpalielina transportlīdzekļu energoefektivitāte, izmantojot jaunus dzinējus, materiālus un dizainu.

ES valstu valdībām būs jānostiprina transporta un transportlīdzekļu iepirkumu efektivitāte un ilgtspēja.

Gaidāmie rezultāti būtu šādi:

  • sabiedriskās vietās nodrošinot nepieciešamo skaitu uzlādes staciju (piemēram, aptuveni 1 uz 10 automašīnām), Eiropā līdz 2020. gadam vairāk izmantotu elektriskas vai uzlādējamas hibrīdautomašīnas;
  • sabiedriskā transporta sistēmas kļūtu energoefektīvākas, piemēram, tiktu izmantoti autobusi, kas darbojas ar alternatīvo degvielu.

Vispārējais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, gaisa piesārņojumu, troksni, kā arī sastrēgumus. Rezultātā tiks sasniegti lieli veselības aprūpes un piesārņojuma kontroles pasākumu izdevumu ietaupījumi. Turklāt naftas imports samazināsies, kā arī uzlabosies ES energoapgādes drošība.

Eiropā izmantotās sabiedriskā transporta sistēmas ir pasaulē efektīvāko vidū. Izmantojiet tās! (c) Eiropas Komisija

Eiropā izmantotās sabiedriskā transporta sistēmas ir pasaulē efektīvāko vidū.

Viedas ēkas un enerģētikas sistēmas

Ēku energoefektivitāte būtiski uzlabosies:

  • līdz 2020. gadam visām jaunajām ES uzbūvētajām ēkām ir jābūt ar turpat nulles energopatēriņu;
  • vecās ēkas tiks modernizētas: dalībvalstīm būs jārosina ēku pilnīga atjaunošana un rentabilitāte (laba izdevumu – efektivitātes attiecība);
  • pēc jaunākajām tehnoloģijām būvētās ēkas ne tikai taupīs enerģiju, bet arī to ražos;
  • v iedi elektroenerģijas skaitītāji reāllaikā sniegs datus par enerģijas izmantojumu un izmaksām un automātiski nosūtīs lasījumus jūsu enerģijas piegādātājam. Līdz 2020. gadam gandrīz 72 % Eiropas patērētāju būs viedais elektroenerģijas skaitītājs un 40 % — viedais gāzes skaitītājs.
Vadības panelis ekoloģiskā ēkā (c) Eiropas Komisija

Vadības panelis norāda uz katras ēkā esošās ierīces enerģijas patēriņu.

Enerģijas un resursu apgādes drošība

Enerģiju vairāk ražos vietēji un galvenokārt un no atjaunīgajiem avotiem, nevis no fosilā kurināmā. Līdz ar lielākiem enerģijas ietaupījumiem, pateicoties energoefektīvākiem produktiem un procesiem, ES līdz 2050. gadam uz pusi samazinās naftas un gāzes importu.

Tādējādi tā varēs:

  • samazināt atkarību no naftas un gāzes importa un uzlabot energoapgādes drošību ;
  • mazināt savu neaizsargātību naftas cenu pieauguma gadījumā;
  • samazināt izmaksas, ko rada kurināmā imports, par aptuveni 175–320 miljardiem eiro gadā no 2011. gada līdz 2050. gadam vai par 330 miljardiem eiro 2050. gadā.

Eiropas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa. Daudzas no tām ir grūti pieejamas. Pārstrāde un reģenerācija mazina vajadzību pēc izejvielām. Šīm darbībām tagad ir centrāla loma, lai aizsargātu vidi, rosinātu inovāciju un stimulētu ekonomiku.

Otrreizējā izejvielu pārstrāde mazina vajadzību pēc izejvielām, no kurām daudzas jau ir deficīts. (c) Eiropas Komisija

Otrreizējā izejvielu pārstrāde samazina vajadzību pēc izejvielām, no kurām daudzas jau ir deficīts.

Sabiedrība, kas rada maz oglekļa dioksīda emisiju

Lūkojat pēc idejām, kā izveidot sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni?