Skip to main content
European Anti-Fraud Office

Kāds ir OLAF uzdevums

No Eiropas Savienības (ES) budžeta finansē daudzas programmas un projektus, kuru mērķis ir uzlabot pilsoņu dzīvi visā ES un aiz tās robežām. ES budžeta līdzekļu nepareizs izmantojums un izvairīšanās no budžetu veidojošajiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem tieši kaitē Eiropas iedzīvotājiem, kā arī visam ES projektam.

OLAF īsteno savu misiju:

  • veicot neatkarīgu izmeklēšanu par krāpšanu un korupciju, kas saistīta ar ES līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka visa ES nodokļu maksātāju nauda nonāk projektos, kuri sekmē darbvietu radīšanu un izaugsmi Eiropā;
  • stiprinot iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm, izmeklējot nopietnus pārkāpumus, ko pieļāvuši ES ierēdņi un ES iestāžu darbinieki;
  • veidojot stabilu ES krāpšanas apkarošanas politiku.

Kādas lietas OLAF var izmeklēt

OLAF var izmeklēt jautājumus, kas saistīti ar krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem, kas ES finanšu intereses skar attiecībā uz:

  • visiem ES izdevumiem – galvenās izdevumu kategorijas ir struktūrfondi, lauksaimniecības politika un lauku attīstības fondi, tiešie izdevumi un ārējais atbalsts;
  • dažām ES ieņēmumu jomām, galvenokārt muitas nodokļiem;
  • aizdomām par ES ierēdņu un ES iestāžu darbinieku izdarītiem būtiskiem pārkāpumiem.

OLAF izmeklēšanas gaita

Informāciju par krāpšanu un pārkāpumiem OLAF saņem no visdažādākajiem avotiem. Vairumā gadījumu šī informācija tiek iegūta pārbaudēs, ko veic personas, kas atbild par ES līdzekļu pārvaldību ES iestādēs vai dalībvalstīs.

Visus apgalvojumus, kurus saņem OLAF, sākotnēji novērtē, lai noteiktu, vai tas ir kompetents tos izskatīt un vai ir izpildīti obligātie kritēriji, kas ļauj sākt izmeklēšanu.

Izmeklēšana var ietvert intervijas un pārbaudes uz vietas, un to iedala kādā no šīm trim kategorijām —

  • iekšēja izmeklēšana: tā ir administratīva izmeklēšana, ko īsteno ES iestāžu un struktūru ietvaros, lai atklātu krāpšanas vai korupcijas gadījumus vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas kaitē ES finanšu interesēm, īpaši būtiskus nodarījumus, kas saistīti ar profesionālās darbības veikšanu;
  • ārēja izmeklēšana: tā ir administratīva izmeklēšana, ko īsteno ārpus ES iestādēm un struktūrām, lai atklātu krāpšanu un citus pārkāpumus, ko izdarījušas fiziskas vai juridiskas personas. Izmeklēšanu uzskata par ārēju, kad OLAF pašu spēkiem veic lielāko daļu izmeklēšanas darba;
  • koordinēšanas lietas: veicinot informācijas un kontaktu iegūšanu un apmaiņu, OLAF palīdz veikt izmeklēšanu, ko īsteno valstu iestādes vai citi ES dienesti.

Kad izmeklēšana pabeigta, birojs attiecīgajām ES iestādēm un valstu valdībām sniedz ieteikumus, kā rīkoties: parasti tas ir aicinājums sākt kriminālizmeklēšanu, atgūt naudu vai veikt citus disciplinārus pasākumus. Birojs tad kontrolē šo ieteikumu īstenošanu. 

Norādījumi OLAF darbiniekiem par izmeklēšanas procedūrām
2021. gada vadības plāns 
Stratēģiskais plāns 2020.–2024. gadam