Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

Vēsture

Vēsture

Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai sauc arī par OLAF. Tas ir saīsinājums no nosaukuma franču valodā: Office de Lutte Anti-Fraude.

 

2015. gads Par OLAF ģenerāldirektoru kļuva Ville Itele (Ville Itälä).

2015. gads

Reorganizējot Komisijas struktūru priekšsēdētāja Junkera laikā, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD) pārņēma no OLAF eiro aizsardzības jomu.

2013. gads

2013. gada 1. oktobrī stājās spēkā Regula Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic OLAF. Tā ieviesa būtiskas pārmaiņas OLAF darbā un biroja attiecībās ar dažādām ieinteresētajām personām. Regula sīkāk nosaka attiecīgo personu tiesības, ievieš ikgadēju viedokļu apmaiņu starp OLAF un ES iestādēm un pieprasa, lai katra dalībvalsts ieceltu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu.

Tika pieņemtas pamatnostādnes par izmeklēšanas procedūrām. Tie ir iekšējie noteikumi, kas jāievēro darbiniekiem, lai nodrošinātu OLAF izmeklēšanas konsekvenci un saskaņotību.

2012. gads

Būtiskas izmaiņas tika ieviestas 2012. gada 1. februārī. Tās attiecās uz OLAF iekšējo organizāciju un izmeklēšanas procedūrām, un to mērķis galvenokārt bija nostiprināt OLAF izmeklēšanas funkcijas un pastiprināt OLAF ieguldījumu krāpšanas apkarošanas politikā.

2011. gads

Tika pieņemta jauna Eiropas Komisijas stratēģija, lai uzlabotu krāpšanas novēršanu un atklāšanu, krāpšanas izmeklēšanas nosacījumus, kā arī atgūšanu un atturēšanu.

Par OLAF ģenerāldirektoru kļuva Džovanni Keslers.

2010. gads

OLAF sāka izmantot jaunu interneta rīku – sistēmu brīdināšanai par krāpšanas gadījumiem (FNS) –, dodot iedzīvotājiem iespēju elektroniski iesniegt informāciju par iespējamo korupciju un krāpšanu.

2006. gads

2006. gadā OLAF patstāvīgi izmeklēto lietu skaits pirmoreiz izlīdzinājās ar to lietu skaitu, kurās birojs atbalstīja dalībvalstu iestādes.

Notika vērienīga OLAF iekšējā reorganizācija, lai vairāk uzmanības veltītu biroja operatīvajam darbam, uzlabotu informācijas apmaiņu tajā un stiprinātu tā vadību.

2004. gads

Eiropas Kopiena izveidoja programmu “Hercule”, lai sekmētu savu finanšu interešu aizsardzību.

2000. gads

Par OLAF pirmo ģenerāldirektoru iecelts Francs Hermanis Brīners.

1999. gads

Ņemot vērā notikumus, kas noveda pie Santēra vadītās Komisijas atkāpšanās, tika ierosināts izveidot jaunu krāpšanas apkarošanas iestādi (OLAF), kurai būtu lielākas izmeklēšanas pilnvaras. Šo priekšlikumu rezultātā:

1995. gads

UCLAF tika atļauts sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, balstoties uz informāciju no dažādiem avotiem. Visiem Komisijas dienestiem bija jāziņo UCLAF par jebkādām aizdomām par krāpšanu, kas radušās to atbildības jomā.

1993. gads

Pēc Eiropas Parlamenta ieteikuma pakāpeniski palielinājās UCLAF pilnvaras.

1988. gads

Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta sastāvā tika izveidota darba grupa “Krāpšanas apkarošanas koordinācijas nodaļa” (UCLAF). Tā sadarbojās ar valstu krāpšanas apkarošanas dienestiem un nodrošināja nepieciešamo koordināciju un palīdzību, lai cīnītos pret organizēto pārrobežu krāpšanu.