Lauksaimniecība un lauku attīstība

Apspriešana par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizēšanu un vienkāršošanu

Apspriešana par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizēšanu un vienkāršošanu

Apspriešanas
Apspriešana par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizēšanu un vienkāršošanu

ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tika izstrādāta XX gs. sešdesmito gadu sākumā, lai Romas līgumā (1957) formulētos un vēlāk Līgumā par Eiropas Savienību pārņemtos mērķus īstenotu politikā. Tāpat kā uz citām ES politikas jomām un programmām, arī uz KLP attiecas citi Līguma noteikumi, lai tā saskanētu ar vispārējiem Savienības mērķiem.

Līguma 39. pantā (bijušajā EKL 33. pantā) ir norādīts, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir šādi mērķi:

a) celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu;

b) šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus;

c) stabilizēt tirgus;

d) nodrošināt preču pieejamību tirgū;

e) panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.
 

KLP ir reformēta vairākos piegājienos, un pēdējoreiz to nolēma reformēt 2013. gadā un reformu veica 2015. gadā. Kopš pēdējās reformas sagatavošanas situācija ir būtiski mainījusies. Proti:

  • ir ievērojami samazinājušās lauksaimniecības produkcijas cenas, un tirgus ir kļuvis nenoteiktāks. Tam par iemeslu ir, piemēram, makroekonomikas faktori un ģeopolitiskā spriedze, kas kavē skaidru nozares ilgtermiņa plānošanu.
  • Tirdzniecības sarunās uzsvars ir redzamāk pārvietots no daudzpusējiem uz divpusējiem darījumiem, kuros rūpīgi jālīdzsvaro ofensīvās un defensīvās intereses, pienācīgu uzmanību veltot atsevišķiem jutīgiem sektoriem.
  • ES ir uzņēmusies jaunas starptautiskās saistības, it īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām (Pušu konferences 21. sesija) un plašiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem (ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi), un to ietekmē arī citi ģeopolitiskie notikumi, kā jaunā masveida migrācija.
     

Tas ir izraisījis aktīvas publiskas debates par to, vai 2013. gada reforma bija pietiekami dziļa, lai risinātu plašākas problēmas saistībā ar atbalsta līdzsvarotību, lauksaimniecības un lauku apvidu ekonomiskajām perspektīvām, vides saudzēšanu (piemēram, zaļināšana), klimata pārmaiņu pretpasākumiem un ilgtspējīgu un drošu pārtikas ražošanu. Rūpīgāk jāpārdomā arī jaunās iespējas veselības, tirdzniecības, bioekonomikas, aprites ekonomikas un digitālās ekonomikas jomā.
 

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar savu 2017. gada darba programmu plaši apspriedīsies par to, kā kopējo lauksaimniecības politiku varētu vienkāršot un modernizēt, lai maksimāli palielinātu tās ieguldījumu Komisijas desmit prioritātēs un ilgtspējīgas attīstības mērķos. Galvenā uzmanība tiks pievērsta konkrētām politikas prioritātēm nākotnē, ņemot vērā REFIT platformas atzinumu un neskarot nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Izejas punkts būs labi pamatots pašreizējās politikas efektivitātes novērtējums.
 

Lai arī par KLP nākotni jau tiek diskutēts dažādos citos pasākumos, mēs to papildināsim ar plašu apspriešanos un ietekmes novērtējumu. Mērķis ir apkopot pieejamos pierādījumus par KLP līdzšinējiem rezultātiem, mācīties no pēdējās reformas īstenošanas, uzturēt strukturētu dialogu, apzināt pašreizējās grūtības un saprast, kā KLP vajadzētu modernizēt un vienkāršot.
 

Šī aptauja ir daļa no šī plašā apspriešanas procesa un palīdzēs sagatavot ietekmes novērtējumu. Aptaujas rezultāti ir publicēti šajā tīmekļa vietnē un paziņoti publiskā konferencē 2017. gada jūlijā.