Current portal location

Website content

Bieži uzdoti jautājumi

Other linguistic versions available via language menu

Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (“TTIP”) ir tirdzniecības nolīgums, par kuru notiek sarunas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.  Sarunu mērķis ir novērst tirdzniecības šķēršļus (tarifus, nevajadzīgas noteikumus, ierobežojumus ieguldījumiem) dažādās ekonomikas nozarēs, lai atvieglotu preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu ES un ASV starpā.  ES un ASV arī vēlas atvieglot iespējas saviem uzņēmumiem veikt ieguldījumus otras puses ekonomikā.

Ideja par ES un ASV tirdzniecības nolīgumu nav jauna. Valdības, uzņēmumi un zinātnieki par to sprieduši jau ilgi. Pēdējos gados ES un ASV kļuva jūtams, ka pienācis laiks ideju īstenot.

Pirms tika izlemts sākt sarunas, 2011. gadā ES un ASV izveidoja darba grupu, kurā ietilpa valdību eksperti un kuras uzdevums bija saprast, kādu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu abu ekonomisko lielvaru starpā varētu izstrādāt. Darba grupu kopā vadīja ES tirdzniecības komisārs un ASV tirdzniecības pārstāvis. Augsta līmeņa darba grupa nodarbinātības un izaugsmes jautājumos, kā tā tika nosaukta, padziļināti izvērtēja iespējas un gaidāmās grūtības, kas varētu būt saistītas ar nolīgumu. Tā secināja, ka vislabākais risinājums, kas pavērtu lielākas tirdzniecības iespējas un dotu impulsu ekonomikas izaugsmei un nodarbinātības veicināšanai abās Atlantijas okeāna pusēs, būtu visaptverošs nolīgums, kas aptvertu visas nozares. Darba grupa ieteica sākt sarunas.

Lēmums sākt sarunas lielā mērā tika pieņemts ilgstošās ekonomikas krīzes dēļ un tāpēc, ka bija apsīkušas daudzpusējās tirdzniecības sarunas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, proti, tā sauktā Dohas Attīstības programma.  Turklāt ES kopējās lauksaimniecības politikas reforma un augstās preču cenas lika abām pusēm apspriest lauksaimniecības politiku un savu tirgu atvēršanu.

Tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums starp divām pasaules lielākajām ekonomikām paver iespēju veicināt izaugsmi un nodarbinātību abās Atlantijas okeāna pusēs.

Kā vienmēr pirms lēmuma pieņemšanas par tirdzniecības nolīguma sarunām ES veica nolīguma iespējamās ietekmes novērtēšanu. Šajā novērtēšanā tika izsvērta ne tikai potenciālā ekonomiskā ietekme, bet arī iespējamā sociālā ietekme un ietekme uz vidi. Tika analizēts, kas notiktu, ja lielākā vai mazākā mērā tiktu liberalizēta tirdzniecība starp ES un ASV. Katrā ziņā kopējais rezultāts ES būtu pozitīvs, bet kļuva skaidrs, ka lielāka liberalizācija panāktu labāku kopējo rezultātu.

Viens no pētījumiem, kas ir Komisijas ietekmes novērtējuma pamatā, ir neatkarīgs ziņojums, ko ES pasūtījusi Londonas Ekonomikas politikas pētījumu centram (CEPR). Minētajā pētījumā "Šķēršļu mazināšana transatlantiskajā tirdzniecībā" (Reducing barriers to Transatlantic Trade) ieskicēta TTIP ekonomiskā ietekme gan Eiropas Savienībā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.

Saskaņā ar pētījumu ES ieguvums gadā varētu būt 119 miljardi euro, kas atbilst 545 euro uz vienu ES vidusmēra mājsaimniecību. Pētījums liecina, ka ASV ekonomikā varētu iegūt papildu 95 miljardus euro gadā jeb 655 euro uz Amerikas ģimeni. Šos ieguvumu izmaksas būtu ļoti mazas, jo tos nodrošinātu to tarifu, nevajadzīgo noteikumu un birokrātisko šķēršļu atcelšana, kuri apgrūtina tirdzniecību pāri Atlantijas okeānam. No ekonomikas izaugsmes, ko nodrošinātu TTIP, ieguvējs būtu ikviens. Intensīvāka tirdzniecība ir labs paņēmiens, kā veicināt mūsu ekonomiku, palielinot pieprasījumu un piedāvājumu bez publiskā sektora tēriņu palielināšanas vai aizņemšanās. TTIP būtu vislētākā iedomājamā stimulu pakete.

Tarifi ES un ASV tirdzniecībā jau ir zemi (vidēji 4 %), taču ES un ASV ekonomikas kopapjoms un savstarpējās tirdzniecības apjoms ir tāds, ka tarifu atcelšana nāktu par labu nodarbinātībai un izaugsmei. Joma, kurā šīs sarunas varētu nodrošināt reālus ietaupījumus uzņēmumiem, palielināt nodarbinātību un nodrošināt lielāku vērtību patērētājiem, ir nevajadzīgo noteikumu, tā saukto ar tarifiem nesaistīto tirdzniecības šķēršļu, atcelšana. Šos šķēršļus rada atšķirības noteikumos un standartos. To atcelšana varētu būt sarežģīta, jo, lai gan ES un ASV ir attīstītas sistēmas drošuma un patērētāju aizsardzības nodrošināšanai, tajās bieži vien izmantotas atšķirīgas pieejas, kā sasniegt vienu un to pašu mērķi. Atbilstības nodrošināšana diviem atšķirīgiem noteikumu kopumiem maksā laiku un naudu.

Sadārdzinājums, ko rada izmaksas, kas saistītas ar lieko birokrātiju, ir līdzvērtīgas tarifu radītajam, proti, 10–20 % no preču cenas, ko sedz patērētājs. Neatkarīgā pētījumā "Šķēršļu mazināšana Transatlantiskajā tirdzniecībā" (Reducing barriers to Transatlantic Trade) , ko veicis Londonas Ekonomikas politikas pētījumu centrs (CEPR), aprēķināts, ka līdz 80% no TTIP nodrošinātajiem ekonomiskajiem ieguvumiem radītu ar noteikumiem un birokrātiju saistīto izmaksu samazinājums un pakalpojumu un publiskajā sektorā izsludināto konkursu liberalizācija. Praktiski piemēri:

  • gan ES, gan ASV ir augsti vieglo automobiļu drošuma standarti. TTIP varētu paredzēt iespēju, ka ES un ASV savstarpēji atzīt standartus, tā ka vieglos automobiļus, kas atzīti par drošiem pārdošanai vienā Atlantijas okeāna pusē, varētu pārdot arī otrā pusē, neveicot tiem papildu testus un nepielāgojot tos papildu specifikācijām;
  • ja ASV valsts iepirkuma konkursos varētu piedalīties Eiropas būvfirmas, tad tās varētu sacensties par lieliem būvniecības un sabiedriskā transporta projektiem ASV.

No tā, ka ASV tirgus kļūs atvērtāks, Eiropas uzņēmumi, darba ņēmēji un iedzīvotāji gūs ļoti daudz. ES ir daudz ļoti konkurētspējīgu uzņēmumu, kas ražo augstākās kvalitātes izstrādājumus un sniedz augstākās kvalitātes pakalpojumus, tostarp daudzi pasaules vadošie uzņēmumi un zīmoli. Lauksaimniecībā, piemēram, ASV augu veselības noteikumi aizliedz ievest Eiropas ābolus, savukārt pārtikas nekaitīguma noteikumi neļauj importēt daudzus Eiropas sierus. Ja tiktu atcelti tarifi un citi tirdzniecības šķēršļi, Eiropas ražotāji varētu vairāk pārdot Amerikas pircējiem, un tas nāktu par labu uzņēmumiem un nodarbinātībai. Ja tiktu likvidēti ES šķēršļi ASV izstrādājumiem un ieguldījumiem, eiropiešiem būtu lielākas izvēles iespējas un būtu jāmaksā mazākas cenas. Skaidrs, ka abas puses gūtu labumu, ja to tirgi būtu atvērtāki tirdzniecībai un ieguldījumiem. Tas būtu abpusēji izdevīgi.

Pat pašreizējā situācijā, kad eurozona atgūstas no ekonomikas krīzes, tirdzniecība ar Eiropu piedāvā plašas iespējas mūsu partneriem ASV. ES ir lielākā ekonomika pasaulē: tās 500 miljonu iedzīvotāju vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju gadā ir 25 000 euro.

Tas nozīmē arī, ka ES ir lielākais tirgus pasaulē. Tā ir lielākā rūpniecības preču un pakalpojumu importētāja, tā veic lielākos ieguldījumus ārzemēs un saņem pasaulē lielākos ieguldījumus no ārvalstu uzņēmumiem.

ES ir lielākā ieguldītāja Amerikas Savienotajās Valstīs (2011. gadā), otrais lielākais ASV preču eksporta galamērķis (2012 gadā) un lielākais ASV pakalpojumu eksporta tirgus (2010. gadā).
ES ļoti veiksmīgi ved sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Piemēram, sarežģītos un visaptverošos brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Dienvidkoreju un Singapūru ES noslēdza visnotaļ īsā laikā, proti, četros gados. ES pieliek lielas pūles, lai sarunu ceļā atvērtu tirgus ar citām valstīm, piemēram, Indiju, Japānu, Vjetnamu un Malaiziju. Būdama viena no atvērtākajām ekonomikām pasaulē, tā saglabā apņēmību īstenot brīvo tirdzniecību.

Tirdzniecības politikas jomā ES un tās 27 dalībvalstu vārdā sarunas ved Eiropas Komisija. Viena balss, kas pārstāv 500 miljonus cilvēku, ir spēcīgāka, nekā būtu ES dalībvalstu centieni vest sarunas atsevišķi.  TTIP nav izņēmums, tāpēc Komisija, ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam uzņemoties vadību, pārstāvēs ES pie sarunu galda.  Komisija ved sarunas, pamatojoties uz norādēm, par ko vienojusies Padome, kurā pārstāvētas visu ES dalībvalstu valdības.  Vadību uzņēmies Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts.  Tas cieši sadarbojas ar citiem Komisijas dienestiem, jo īpaši tiem, kas atbild par jomām, kurām sarunās veltīta lielākā uzmanība.  ES vadošo sarunu dalībnieku saraksts ir pieejams atklātībā.

No ASV puses galvenais sarunu dalībnieks ir ASV Tirdzniecības pārstāvis. 

Sarunu gaitā par to norisi Eiropas Komisija informē ES dalībvalstis Padomē un Eiropas Parlamentā.  Beigās, kad sarunu gaitā būs sagatavots nolīgums, Padome kopā ar Eiropas Parlamentu pārbaudīs un apstiprinās vai noraidīs galīgo nolīgumu.  ASV pusē tas būs ASV Kongresa pienākums.

Sarunu pirmā kārta notika jūlijā, nākamās kārtas notiek ik pēc dažām nedēļām.

Gan ES, gan ASV nevēlas, lai sarunas ilgtu gadiem. Pamatdoma ir tāda, ka vienošanās būtu jāpanāk pāris gadu laikā, bet, protams, vissvarīgākais ir gūt labu rezultātu.

Augsta līmeņa darba grupa, ko izveidojušas ES un ASV, lai izvērtētu tirdzniecības un ieguldījumu nolīguma potenciālo ietekmi, sagatavojusi ziņojumu, kurā izklāstīta virkne ieteikumu.

Šie ieteikumi sarunu dalībniekiem būs labs pamats sarunu iesākumam.

Sarunas par TTIP aptvers daudzas ekonomikas jomas, tostarp ražošanu, pakalpojumus un lauksaimniecību.  Likvidējot tirdzniecības šķēršļus, tas veicinās ekonomikas izaugsmi, radīs darbavietas un samazinās cenas.  Londonas Ekonomikas politikas pētījumu centra (CEPR) neatkarīgā pētījumā tiek lēsts, ka ES ekonomikas ieguvums varētu būt 119 miljardi euro gadā (kas atbilst 545 euro uz vienu ES vidusmēra mājsaimniecību) un ASV — 95 miljardi euro gadā. 

Sagaidāms, ka eksports palielināsies visās ekonomikas jomās, kas savukārt sekmēs nodarbinātību. Iespējams, ka dažās nozarēs eksporta apjoma palielinājums būs lielāks nekā citās. Piemēram, tiek prognozēts, ka mehānisko transportlīdzekļu eksports no ES uz ASV palielināsies par 149 %. Tas daļēji atspoguļo rezerves daļu un sastāvdaļu divpusējās tirdzniecības nozīmību un autobūves nozares Atlantijas okeāna abās pusēs sagaidāmo turpmāko integrāciju.

Sagaidāms, ka paplašināsies ne tikai tirdzniecība starp ES un ASV: ieaugot pieprasījumam pēc izejvielām, sastāvdaļām un cita veida pienesuma, paredzams, ka palielināsies arī ES eksports uz citām valstīm. Tiek lēsts, ka metālizstrādājumu eksports uz citām valstīm pieaugs par 12 %, pārtikas pārstrādes produktu eksports – par 9 %, ķīmisko vielu eksports – par 9 %, citu rūpniecības preču eksports – par 6 % un citu transportlīdzekļu eksports palielināsies par 6 %. TTIP būs tirdzniecības nolīgums, kas radīts 21. gadsimtam – lielāks darījumu apjoms būs izdevīgs ne tikai koncerniem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas eksportē tieši vai darbojas kā piegādātāji lielākiem uzņēmumiem.

Nolīguma radītās ekonomikas izaugsmes un ražīguma pieauguma priekšrocības izjutīs ES un ASV darba ņēmēji – saistībā gan ar vispārējo algu līmeni, gan jaunām darba iespējām augstas un zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem.

Galvenās sarunas ilgs, iespējams, dažus gadus. Pēc tam nolīgums būs jāapstiprina: no ES puses tas jādara Eiropas Parlamentam un visām ES dalībvalstīm, no ASV puses – ASV Kongresam. Mēs ceram, ka no brīža, kad nolīgumu apstiprinās un tas kļūs par tiesību aktu, tiks atcelti iespējami daudzi tarifi un tirdzniecības ierobežojumi. Jo drīzāk tas notiks, jo drīzāk mēs visi varēsim sākt baudīt nolīguma sniegtās priekšrocības. Tomēr dažas izmaiņas var ieviest tikai pakāpeniski.

Kopumā ikvienam ES iedzīvotājam būtu jāizjūt TTIP priekšrocības – kas atbilstu aptuveni 545 euro uz vienu vidusmēra ES mājsaimniecību. Šis ieguvums izpaudīsies lētāku preču un pakalpojumu veidā. Cenas samazināsies, jo tiks atcelti importa tarifi ASV precēm, kā arī nevajadzīgi noteikumi, kas rada izmaksas par pirkšanu un pārdošanu starp ES un ASV. Taču mēs būsim ieguvēji arī no ES un ASV vienošanās daudzās jomās savstarpēji atzīt tehniskos standartus, tādējādi tā vietā, lai ražotu preces saskaņā ar diviem atšķirīgiem specifikāciju kopumiem, ražotāji varēs izmantot vienu noteikumu kopumu kā ES, tā arī ASV. Šāda birokrātijas apcirpšana ļaus samazināt izmaksas un līdz ar to arī cenas.

Nē. Mēs nesāksim apspriest dažādās jomās noteikto aizsardzības līmeni tikai tādēļ, lai panāktu vienošanos.  Augstais aizsardzības līmenis, ko mēs esam noteikuši šeit, Eiropā, nav apspriežams.  Tomēr neaizmirsīsim, ka arī ASV par savu pilsoņu aizsardzību rūpējas ļoti nopietni.  Gan ES, gan ASV ir apņēmušās panākt savu pilsoņu augstu aizsardzības līmeni, bet šā mērķa sasniegšanai mums ir atšķirīgi līdzekļi.  Dažkārt ES vairāk paļaujas uz noteikumiem, savukārt ASV uz tiesvedību.  Abas pieejas ļauj gūt rezultātus, bet neviena nav pilnīga.  Mums ir iespējams savstarpēji mācīties.   

Tas nenozīmē iespējami zemāku standartu noteikšanu.  Panākt lielāku saderību starp mūsu noteikumiem nenozīmē “meklēt mazāko kopsaucēju”, bet gan saskatīt, kuras atšķirības ir liekas.  Attiecībā uz drošumu, patērētāju aizsardzību un vidi netiks pieļauti kompromisi.  Taču tiks izrādīta gatavība pragmatiski izvērtēt to, vai mēs varam rīkoties labāk un krietni saskaņotāk.  Ir acīmredzami, ka katra puse paturēs tiesības reglamentēt vides, drošuma un veselības jautājumus tādā līmenī, kādu tā uzskatīs par piemērotu.

Nē. Sarunās netiks apspriesti pamata tiesību akti, kuri, piemēram, attiecas uz ĢMO vai aizsargā cilvēku dzīvību un veselību, dzīvnieku veselību un labturību vai vidi un patērētāju intereses.

ES noteikumi paredz, ka ES jau ir iespējams tirgot tos ĢMO, kurus atļauts izmantot pārtikā, dzīvnieku barībā vai kultūraugu sējai. Atļaujas pieteikumus izvērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un pēc tam nosūta tos ES dalībvalstīm, kuras sniedz savu atzinumu. Līdz šim atļauti 52 ĢMO. Sarunas neietekmēs ne nekaitīguma novērtēšanu, kuru pirms ĢMO laišanas tirgū veic EFSA, ne riska pārvaldības procedūru.

ES un ASV jau apmainās ar informāciju par politiku, regulējumu un tehniskiem jautājumiem, kas skar ĢMO. Šāda sadarbība palīdz mazināt attiecīgo ĢMO apstiprināšanas sistēmu ietekmi uz tirdzniecību. Mēs uzskatām, ka TTIP ir iespēja atbalstīt šo sadarbību.

Nē, tas nenotiks. Sarunas nebūs par to, lai peļņas nolūkos apdraudētu mūsu patērētāju veselību. Stingrie ES tiesību akti, kuri, piemēram, attiecas uz hormoniem vai aizsargā cilvēku dzīvību un veselību, dzīvnieku veselību un labturību vai vidi un patērētāju intereses, sarunās netiks apspriesti.

Nē.

Pirmkārt, mūsu kinoteātros un TV kanālos jau rāda daudz amerikāņu filmu. Eiropa nav tām slēgta.

Otrkārt, dzīvīgo Eiropas filmu industriju neiznīcinās jaunu Amerikas filmu un TV seriālu pieplūdums. ES ir noteikumi, kas aizsargā Eiropas kultūru daudzveidību, ko rada, piemēram, daudzās valodas, kurās runā mūsu pasaules daļā. ES un dalībvalstīs ir tiesību akti, kas aizsargā un veicina kultūru daudzveidību, piemēram, filmu un televīzijas programmu jomā jeb tā sauktajā audiovizuālajā nozarē. ES neatteiksies no šīm tiesībām un iespējas aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu.

Sarunu norādēs dalībvalstis skaidri paudušas Komisijai, ka sarunās par pakalpojumu sniegšanu un tiesībām veikt uzņēmējdarbību audiovizuālā nozare nav apspriežama.

Nē. TTIP automātiski neprevalēs pār ES tiesību aktiem un noteikumiem, tos neatcels un negrozīs. Izmaiņas ES normatīvajos un administratīvajos aktos ar mērķi liberalizēt tirdzniecības būtu jāapstiprina ES dalībvalstīm Padomē un Eiropas Parlamentam.

Tirdzniecības nolīgumam starp ES un ASV būs ietekme uz pasaules ekonomiku. Piemēram, pieaugoša tirdzniecība starp abiem ekonomikas milžiem palielinās pieprasījumu pēc izejvielām, sastāvdaļām un cita veida pienesuma, ko iegūst vai ražo citās valstīs. Sagaidāms, ka papildus pieaugošai tirdzniecībai starp ES un ASV tas nodrošinās pasaules ekonomikas izaugsmi vēl 100 miljardu euro apmērā. Jo plašāka būs panāktā vienošanās starp ES un ASV, jo lielāku labumu gūs pārējā pasaule.

ES un ASV tehnisko standartu harmonizācija varētu kalpot par pamatu globāliem standartiem: transatlantiskais tirgus ir tik liels, ka vienots noteikumu kopums motivētu arī citas valstis to pieņemt. Tādējādi tām būtu jāražo preces tikai saskaņā ar vienu specifikāciju kopumu, kas visā pasaulē padarītu tirdzniecību vieglāku un lētāku.

Nē. ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums) bija paredzēts, lai apturētu tirdzniecību ar viltotām precēm. Pats par sevi saprotams, ka Eiropas Parlamenta nostāja, nobalsojot pret ACTA, tiks pilnībā ievērota. ACTA netiks īstenots, izmantojot "sētas durvis".

TTIP būs daudz plašāks nolīgums, kas attieksies uz daudzām ekonomikas nozarēm. Intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi, piemēram, autortiesību un preču zīmju noteikumi, būs tikai viens no tā elementiem. Gan ES, gan ASV jau ir spēkā efektīvi noteikumi intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu aizsardzībai, pat ja dažkārt tās ir izvēlējušās atšķirīgu pieeju aizsardzības panākšanai. Mums nav nodoma saskaņot ES un ASV tiesību aktus intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Ļaujot mums pievērsties nelielam skaitam būtisku intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu, kas interesē kā ES, tā ASV, TTIP varētu atvieglot tirdzniecību mūsu starpā, nevājinot šos noteikumus.

Eiropas Komisija, ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments uzskata, ka strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un valsti ir svarīgs instruments, lai aizsargātu ES ieguldītājus ārvalstīs.

Apstāklis, ka valstī ir spēcīga tiesiskā sistēma, ne vienmēr garantē atbilstošu aizsardzību ārvalstu ieguldītājiem. Valdība varētu ekspropriēt ieguldītāju (piemēram, izmantojot nacionalizāciju) vai pieņemt tiesību aktus, kas padara to ieguldījumu bezvērtīgu, piemēram, bez jebkādas kompensācijas pēkšņi aizliedzot izstrādājumu, kas ir izgatavots ārvalstu ieguldītājam piederošā ražotnē, bet neaizliedzot izstrādajumys, ko izgatavojuši pašmāju uzņēmumi. Ja ieguldītāji nevar vērsties vietējās tiesās vai vietējās tiesas nespēj efektīvi izskatīt prasību, tad viņiem vairs nav iespēju celt prasību par kompensāciju. Šādos apstākļos strīdu izšķiršanas starp ieguldītāju un valsti noteikumu iekļaušana ieguldījumu nolīgumā sniedz ieguldītājam drošību, jo garantē tiem forumu, kurā iesniegt prasību par kompensāciju.

Lai gan ES un ASV ir attīstītas ekonomikas, ieguldītājiem joprojām var rasties problēmas, kuras ietekmē viņu ieguldījumus un kuras to valsts tiesu sistēmas ne vienmēr spēs risināt efektīvi. Tādēļ mēs uzskatām, ka ieguldītāju aizsardzībai paredzētu noteikumu iekļaušanai TTIP nepārprotami būs pievienotā vērtība. Ņemot vērā to, ka TTIP tuvina pasaules divas lielākās ekonomiskās lielvaras, tas noteikts standartus nākotnē.

Ieguldītāju aizsardzībai paredzētu noteikumu iekļaušana neliedz valdībām pieņemt tiesību aktus un neprasa tiesību aktu atcelšanu. Labākajā gadījumā tie panāks, ka tiks izmaksāta kompensācija. ES dalībvalstis jau gadiem ilgi ir reglamentējušas šo jomu, tomēr tajās jau darbojas aptuveni 1400 šādu nolīgumu. Astoņas dalībvalstis noslēgušas ieguldījumu nolīgumus ASV. Sarunās par pievienošanos ES šie nolīgumi nav tām lieguši pielāgoties visam ES acquis. Katrā ziņā  ES strādā pie tā, lai noteikumi būtu pilnīgi skaidri, nodrošinot, ka patiesu reglamentējumu nevar vienkārši apstrīdēt.

Eiropas Komisija atzīst, ka sistēmā var veikt uzlabojumus, un ir bijusi ļoti aktīva, izstrādājot jaunus Apvienoto Nāciju organizācijas noteikumus par pārredzamību strīdu izšķiršanā starp ieguldītāju un valsti. Risinot sarunas par divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, ES vēlas uzlabot noteikumus, piemēram, par valsts kontroli pār šķīrējtiesnešiem, par šķīrējtiesnešu rīcības kodeksu utt.

Nebūt ne.  ES un ASV lēmums sākt divpusējas sarunas nenozīmē, ka esam atteikušies no daudzpusējas pieejas, kas paredz iesaistīt iespējami daudz valstu.  Mēs nopietni strādājām, lai Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) sanāksmē Bali panāktu vienošanos. Minētajā sanāksmē 159 valstis vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās lielus ieguvumus pasaules ekonomikai, it īpaši jaunattīstības valstīm.  Svarīgi, ka vienošanās Bali ir aktivizējusi PTO un daudzpusējo attiecību sistēmu, un tā palīdzēs atsākt PTO daudzpusējās tirdzniecības sarunas jeb Dohas sarunas.  Līdzīgā kārtā TTIP varētu arī mudināt citus atjaunot PTO sarunas.  Turklāt, ja ES un ASV var saskaņot daudzus no saviem noteikumiem un standartiem, tas varētu kalpot par pamatu, lai izveidotu globālus noteikumus, kas varētu nest līdzi daudzus izmaksu ietaupījumus un ekonomiskās priekšrocības.

Lai tirdzniecības sarunas būtu rezultatīvas un veiksmīgas, ir nepieciešama zināma konfidencialitāte, pretējā gadījumā efekts būtu tāds pats, kā kāršu spēlē atklājot savas kārtis pārējiem spēles dalībniekiem.

Tomēr sarunu gaitā Eiropas Komisija turpinās sadarbību ar tirdzniecības asociācijām, patērētāju organizācijām, nozarēm un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Par sarunu norisi Eiropas Komisija informēs dalībvalstīs Padomē un Eiropas Parlamentu. Sarunu beigās šīs divas iestādes – Padome, kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji, un Eiropas Parlaments, kuru ievēl tiešās vēlēšanās, – nolīgumu apstiprinās vai noraidīs.

Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumā konstatēts, ka TTIP ar ASV kopējā ietekme uz vidi būtu neliela.  Pat tad, ja liberalizācija būtu ievērojama, tiek prognozēta ļoti ierobežots CO2 emisiju pieaugums pasaulē.  Ietekmes novērtējumā paredzēts, ka TTIP iespējamo negatīvo ietekmi (piemēram, atkritumu daudzuma palielināšanos, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un intensīvāku dabas resursu izmantošanu) lielā mērā atsvērtu ieguvumi no rosīgākas tirdzniecības vides preču un pakalpojumu nozarē.

Tagad, kad sarunas sākušās, Eiropas Komisija nāks klajā ar tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumu (Tirdzniecības IIN). Tirdzniecības IIN īpašu uzmanību veltīs TTIP potenciālajai ietekmei uz vidi un sociālajai ietekmei. Novērtējumu sagatavos neatkarīgs līgumslēdzējs, un tā izstrādē būs ietverts reprezentatīvs konsultāciju process, kurā piedalīsies ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no ES un ASV. Šajā procesā būs reālas iespējas konsultēties, ievākt informāciju un apmainīties ar rezultātiem.

Nē. ES un ASV jau sen ir atzinušas, ka katra puse regulē datu privātumu citādi.  TTIP sarunas nav piemērots forums, kurā izskatīt šīs atšķirības.  Jau esam izstrādājuši piemērotus paņēmienus transatlantisko datu plūsmu apstrādei, piemēram,  Nolīgumu par drošības principiem.  Turklāt patlaban notiek sarunas ar ASV par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem.  To mērķis ir noslēgt jumta nolīgumu par datu aizsardzību, kurš stiprinātu kopīgos pūliņus cīņā pret terorismu un smagiem noziegumiem.  TTIP neskars šīs sarunas. 

Nē, harmonizēšana nav paredzēta.  Gan ES, gan ASV ir daudzi standarti un noteikumi.  Atšķirības tajos var izraisīt papildu izmaksas ražotājiem, piemēram, ja ir nepieciešams izmantot atsevišķas ražošanas līnijas.  Beigās šīs izmaksas sedz patērētāji. 

Ar TTIP nemēģinās pārliecināt otru pusi mainīt savas sistēmas, kas jau darbojas, bet meklēs veidus, kā sistēmām darboties raitāk.  Regulējuma konverģence tiks meklēta trijās jomās: transportlīdzekļiem, medicīnas ierīcēm un zālēm.