Ādas kairinātāji
Veselības aizsardzība un darba drošība

„Ādas kairinātājs” ir viela, kas izraisa ādas iekaisumu — principā slimību, ko pazīst kā dermatītu. Ādas kairinātāji ir iedalāmi vienā no divām grupām, atkarībā no to spējas izraisīt dermatītu:

• primārie ādas kairinātāji rada tiešu iekaisumu tajās ādas vietās, ar kurām tie nonāk kontaktā;
• sekundārie ādas kairinātāji rada līdzīgu efektu pēc iedarbības laika, iekaisuma teritorijai neaprobežojoties tikai ar konkrēto ķermeņa vietu.

Dermatīts ir ādas slimība, kam var būt dažādi simptomi un kas var atšķirties pēc smaguma pakāpes. Parasti tā sākas ar to, ka skartā vieta iekaist un apsārst, reizēm arī pietūkst. Reizēm veidojas arī čulgas, kurām pārplīstot, var rasties septiska infekcija. Pēc kontakta ar ādas kairinātājiem dermatīts var rasties jebkurā ķermeņa daļā. Dermatīts pārsvarā skar plaukstas un rokas, bet tas var izplatīties arī citās ķermeņa daļās, ja cilvēks nemeklē medicīnisko palīdzību, — tā nopietnākās sekas bieži vien parādās pēc ilgāka laika.

Ir divi galvenie veidi:

• kairinošs kontaktdermatīts: tas var rasties pavisam drīz pēc saskares ar spēcīgu kairinātāju vai ilgākā laikā, ja notiek atkārtota saskare ar vājākiem kairinātājiem. Kairinātāji var būt ķīmiski, bioloģiski, mehāniski vai fiziski. Arī atkārtota un ilgstoša saskare ar ūdeni (piem., vairāk nekā 20 reizes mazgājot rokas vai saglabājot rokas mitras ilgāk nekā 2 stundas maiņas laikā) var izraisīt kairinošu dermatītu;
• alerģisks kontaktdermatīts: tas var rasties, ja izveidojas alerģija pret kādu vielu. Ja kādam ir parādījusies alerģiska reakcija, tā, visticamāk, būs paliekoša un jebkāda ādas saskare ar attiecīgo vielu izraisīs alerģisku kontaktdermatītu. Ādas sensibilizatori bieži ir arī kairinātāji.

Ādu kairināt var daudzas dažādas vielas, bet parasti tās pieder pie vienas no šīm grupām:

• Minerāleļļas: Ādas kairinājumu var radīt visu veidu minerāleļļas, tostarp dīzeļdegviela un cita veida šķidrais kurināmais, lai gan dažas ir bīstamākas par pārējām. Minerāleļļas izraisa tādu dermatīta formu, kura rezultātā uz ādas tajās vietās, kur ir aizsprostojušās poras un radusies septiska infekcija, parādās pūtītes vai „melnie punkti”. Šā tipa dermatīts parasti skar tikai tās vietas, kas ir bijušas tiešā saskarē ar eļļu vai eļļainu apģērbu.
• Ķīmiskas vielas: Dažas ķīmiskās vielas, jo īpaši stipri sārmi un dažas skābes, iesūcas ādā un veido lēni dzīstošas čūlas vai brūces. Starp šīm vielām ir:
  • sprāgstvielas;
  • daži insekticīdi;
  • hromskābe;
  • hlorēti naftalīni un difenili;
  • hromāti;
  • bihromāti;
  • niķeļa sāļi;
  • kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji;
  • dzīvsudraba savienojumi;
  • formaldehīdi — īpaši spēcīgi ādas kairinātāji, kas var izraisīt smagu dermatīta formu.
• Šķīdinātāji un attaukošanas līdzekļi. Tie var izraisīt dermatītu, šķīdinot ādas dabiskos taukus. Tie var padarīt ādu arī uzņēmīgāku pret citu vielu radītu kaitējumu. To starpā ir:
• parafīns;
• terpentīns;
• naftas produkti;
• trihloretilēns;
• un citi šķīdinātāji.
• Darva, piķis un akmeņogļu darvas produkti: Ilgstoša saskare ar piķi un darvu var radīt kārpas vai čūlas, kas var kļūt ļaundabīgas.
• Citas vielas: Ir konstatēts, ka dermatītu var radīt arī ilgstoša saskare ar dažām citām vielām, piemēram:
  • cukuru;
  • noteiktiem cietkoksnes veidiem;
  • dažu veidu antibiotikām;
  • cementu;
  • dažiem ziedu veidiem.
• Skābi un sārmaini materiāli. pH skalas diapazons ir no 0,0 (augstākā skābuma pakāpe) līdz 14,0 (augstākā sārmainuma pakāpe). Cilvēka ādas pH vērtība parasti ir neitrāla vai nedaudz skāba (aptuveni pH 7). Daudzi plaši izplatīti produkti ir ļoti sārmaini vai skābi, un ilgstoša pakļautība to iedarbībai var izraisīt dermatītu.

Paraugu ņemšanas parasto darbību laikā jūs, visticamāk, nebūsiet pakļauts ilgstošai iedarbībai, taču izšļakstīšanās vai bojāta iepakojuma gadījumā jūsu apģērbs vai individuālie aizsardzības līdzekļi var tikt piesārņoti ar šķietami nekaitīgiem pārtikas produktiem, kas palielina ilgstošas iedarbības risku.

Ņemiet vērā — ilgstoša strādāšana pārmērīga karstuma un mitruma apstākļos var padarīt ādu uzņēmīgāku pret infekciju.

Dermatītu ir vieglāk novērst nekā izārstēt. Aizsardzības pasākumi iedalāmi trīs galvenajās grupās:

• Drošas darba vides radīšana: Tas nozīmē aizstāt bīstamo vielu ar kaut ko citu, kas nevar izraisīt ādas kairinājumu. Tomēr, tā kā visticamāk darīšana ar bīstamām vielām jums var būt tirgotāja telpās, tas parasti nav iespējams. Noderīga var būt arī ventilācija vai putekļu nosūkšana.
• Individuālā aizsardzība: Aizsargtērps (piemēram, cimdi un aizsargkrēms) var mazināt ādas kontaktu ar kairinātājiem, bet labāk ir aizsargāt gan ādu, gan apģērbu no nonākšanas saskarē ar bīstamo vielu. Tas ir tāpēc, ka piesārņots apģērbs, kas skaras klāt ādai, izraisa ilgstošu saskari ar vielu, padarot sekas vēl daudz ļaunākas. Apģērba radīta berze (piemēram, pie apkakles, aprocēm vai zem jostas) var ieberzēt kairinātāju ādā, kur tas iesūcas. Putekļi arī var iekļūt apģērbā un sajaukties ar sviedriem, kairinot ādu. Tas parasti notiek ar tām ķermeņa daļām, kurām ir īpaši liela tendence svīst, piemēram, kaklu, padusēm un cirkšņiem.
• Sakopšana pēc iedarbības. Jāmazgā rokas un citas iedarbībai pakļautās ādas zonas, vajadzības gadījumā nomazgājoties dušā. No drēbēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ir jānomazgā vai jāiztīra atlikušie produkti.

Sīkāka informācija meklējama jūsu valsts pārvaldes iestāžu izdotajos normatīvajos aktos un vadlīnijās.