ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām. Tos piemēro valsts pensiju shēmām, nevis profesionālajām vai privātajām pensiju shēmām.

Lai pārvarētu šķēršļus, kas kavēja pārvietošanās brīvību saistībā ar šīm papildu pensijām, ES Padome pieņēma Direktīvu 98/49/EK par nodarbinātu un pašnodarbinātu personu papildu pensiju tiesību aizsardzību, tām pārceļoties uz citu ES dalībvalsti. Direktīvas darbības joma ir ļoti ierobežota. Tā attiecas tikai uz to cilvēku tiesību saglabāšanu, kas aiziet no papildu pensiju shēmas, kā arī uz pensiju izmaksu citā ES valstī un citā valstī darbā norīkotu darba ņēmēju iespēju saglabāt piesaisti savas pastāvīgās mītnes valsts pensiju shēmai ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ES koordinācijas noteikumos paredzēti valsts shēmām.

Kopumā pārdzīvojušo laulāto vai bāreņu pensijām piemēro tos pašus noteikumus kā invaliditātes un vecuma pensijām. Vārdu sakot, apgādnieka zaudējuma pensijas jāizmaksā bez kādiem samazinājumiem, pārrēķiniem un, neatliekot maksājumus, neatkarīgi no tā, tieši kurā ES valstī (vai Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē) atraitne vai atraitnis dzīvo.

Uz likumdošanā paredzētām priekšlaicīgas pensionēšanās shēmām arī attiecas jaunie ES koordinēšanas noteikumi. Tas garantē, ka ieceļotāji var izmantot to priekšrocības ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecīgās valsts pilsoņi un ka šīs tiesības var “eksportēt”, pensionējoties ārzemēs.

Tomēr nevar piemērot apdrošināšanas periodu uzkrāšanas principu: tas nozīmē, ka citās valstīs pabeigtus sociālās apdrošināšanas, nodarbinātības vai uzturēšanās periodus neņem vērā, piešķirot šo pensiju.

Ja periods, ko esat nostrādājis kādā ES valstī, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā vai Šveicē, nav pietiekoši ilgs, lai par to šajā valstī saņemtu pensiju, tad vērā ņems sociālās apdrošināšanas periodus vai uzturēšanās ilgumu citās šajās valstīs.

Ja esat bijis apdrošināts mazāk nekā gadu, tad iespējams, ka būs jāpiemēro īpaši noteikumi, jo dažas valstis par īsiem periodiem nemaksā. Tātad, ja A valstī esat nostrādājis neilgu laiciņu, jūsu apdrošināšanas vai uzturēšanās mēneši tajā nezudīs, bet tiks ņemti vērā, aprēķinot pensiju B, C, D u.c. valstīs, kur nostrādājāt ilgāk. >> Izmantojiet mūsu direktoriju, lai atrastu attiecīgās valsts kontaktiestādi.

Var gadīties, ka vienā valstī jūs vecuma pensiju varat saņemt jau 60 gados, bet citur jums jāpagaida līdz 67 gadiem.

Šādā situācijā ir svarīgi vispirms ievākt informāciju no visām valstīm, kur esat strādājis, lai uzzinātu, kas notiks, ja pensionēsities vēlāk.

Ja vienu pensiju saņemsit agrāk nekā otru, tas varētu ietekmēt izmaksātās summas. Vaicājiet padomu kontaktiestādē (parasti tā ir jūsu dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde) un citu valstu iestādēs. >> Izmantojiet mūsu direktoriju, lai atrastu attiecīgās valsts kontaktiestādi.

Jums jāpieprasa pensija savā dzīvesvietas valstī, izņemot gadījumu, ja nekad tur neesat strādājis. Kontaktiestāde (parasti tā ir kāda jūsu dzīvesvietas valsts iestāde) gādās par jūsu pensijas pieteikuma pārvaldību.

Kontaktiestāde nodarbosies ar informācijas apmaiņu starp valstīm, no kurām jūs varat pieprasīt pensiju.

Kolīdz kontaktiestādei ir paziņots, kas par jūsu pensiju izlemts citās valstīs, tā kopsavilkuma veidā par to informē jūs (ar P1 dokumentu).

Portatīvais dokuments P1 ir kopsavilkuma paziņojums, kurā pārskatāmā veidā būs atspoguļoti lēmumi, ko katra valsts pieņēmusi par jūsu pensijas pieteikumu. Tajā ir minēts, kā iestādes ir ieskaitījušas dažādus apdrošināšanas periodus, dodot iespēju, piemēram, noskaidrot, vai starp apdrošināšanas periodiem ir bijis pārtraukums vai varbūt tie ir pārklājušies.

ES noteikumos paredzēts, ka jums ir tiesības pieprasīt, lai pārskata valsts lēmumu par jūsu pensiju, ja rodas iespaids, ka divu vai vairāku iestāžu pieņemto lēmumu rezultātā ir kaitēts jūsu tiesībām uz pensiju.

Pārskatīšanas pieprasījums jāiesniedz termiņā, kas sākas P1 dokumenta (kopsavilkuma) saņemšanas brīdī. Faktiskais termiņš ir atkarīgs no tā, kas paredzēts konkrētās valsts tiesību aktos.

ES ir noslēgusi dažus nolīgumus ar ārpussavienības valstīm, kas paredz ierobežotu sadarbību sociālā nodrošinājuma jomā. Citos gadījumos ES dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus nolīgumus ar ārpussavienības valstīm. Sazinieties ar savas valsts kompetento iestādi, lai uzzinātu, kādas ir jūsu tiesības. >> Izmantojiet mūsu direktoriju, lai atrastu attiecīgās valsts kontaktiestādi.

Jūsu pensijas summu aprēķinās saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kur esat strādājis, piemērojot tādus pašus noteikumus kā attiecībā uz šīs valsts pilsoņiem.

Nav svarīgi, vai esat tur dzīvojis, sasniedzot pensionēšanās vecumu, jums tāpat izmaksās pensiju.

Ja nekad neesat strādājis savas pašreizējās dzīvesvietas valstī, pensija jums būtu jāpieprasa tur, kur pēdējoreiz strādājāt. >> Izmantojiet mūsu direktoriju, lai atrastu attiecīgās valsts kontaktiestādi.

Ja esat pensionārs, jums un jūsu ģimenei ir tiesības uz ārstēšanos dzīvesvietas valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

Ārstēšanās izmaksas vienmēr sedz tā valsts, kas izmaksā pensiju. >> Vairāk par slimības pabalstiem