Navigācijas ceļš

ES būtisku uzmanību pievērš ekonomiskās krīzes sociālajiem aspektiem

ES būtisku uzmanību pievērš ekonomiskās krīzes sociālajiem aspektiem

Eiropas Savienība pastiprina savus centienus, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo integrāciju kā daļu no savas stratēģijas ekonomiskās un finanšu krīzes risināšanai.

ES finansējuma mobilizēšana 

  • Eiropas Komisija 2008. gada novembrī paziņoja par 200 miljardu eiro vērtu ekonomikas atkopšanas plānu. Finansējums aptuveni 170 miljardu eiro apmērā būs no dalībvalstu budžetiem, savukārt ES un Eiropas Investīciju banka (EIB) kopā nodrošinās 30 miljardus eiro;
  • Komisija ierosināja vienkāršot kritērijus atbalsta saņemšanai no Eiropas Sociālā fonda (ESF), izmainot izdevumu pasākumu plānu un paātrinot avansa maksājumu saņemšanu sākot ar 2009. gadu, lai Dalībvalstis ātrāk varētu iegūt līdz pat 1,8 miljardiem eiro aktīvas darba tirgus politikas pastiprināšanai, atkārtoti koncentrētu atbalstu visneaizsargātākajiem sektoriem, pastiprinātu pasākumus prasmju uzlabošanai un, ja nepieciešams, šajā periodā projektiem izvēlētos pilnīgu Kopienas finansējumu;
  • Komisija ierosināja veikt izmaiņas Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondā (EGF), kas bija paredzēts, lai štatu samazināšanas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem palīdzētu atrast jaunu darbu. Ja šie priekšlikumi tiks pieņemti, EGF būs iespēja ātrāk iesaistīties, lai nodrošinātu naudas līdzekļus apmācību un darbiekārtošanas shēmām. Ikgadējais budžets, kas pieejams EGF, ir 500 miljoni eiro.
  • Eiropas Savienība ir sagatavojusi augsni jaunam mikrofinansēšanas instrumentam, no kura mazie uzņēmumi un darbu zaudējušie cilvēki, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību, varēs saņemt mikrokredītus.

Nodarbinātības veicināšana 

  • EURES darba portāls nodrošina atbalstu darba meklētājiem, kuri vēlas izmantot tiesības strādāt citā Eiropas valstī;
  • Iniciatīvas “New Skills for New Jobs” mērķi ir pilnveidot veidu, kādā Eiropa analizē un paredz turpmāko prasmju prasības ekonomikas jomā. Šādi varēs efektīvāk cilvēkiem piemeklēt atbilstošu darbu, kā arī sniegt ieskatu par nepieciešamajām apmācībām;
  • Eiropas Nodarbinātības stratēģija, kas ir viens no ES Izaugsmes un darba stratēģijas pīlāriem, turpina Dalībvalstīm nodrošināt struktūru, lai koordinēti rīkotos nodarbinātības veicināšanai krīzes kontekstā;
  • Komisija pastiprina nodarbinātības un sociālās situācijas pārraudzību (tostarp publicējot jaunu ikmēneša pārraudzības pārskatu sēriju par strauji mainīgo situāciju).
  • Eiropas Komisija ir pieņēmusi “kopīgo apņemšanos nodarbinātībai”; tā nosaka galvenās prioritātes un darbības, lai saglabātu darbavietas un palīdzētu cilvēkiem grūtībās, tādējādi veicinot atgūšanos.

Sadarbība ar sociālajiem partneriem 

  • Komisija cieši sadarbojas ar darba devēju pārstāvjiem un arodbiedrībām, lai diskutētu par ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi, tostarp par 2009. gada 19. martā notikušo trīspusējo sanāksmi;
  • Komisijas 2009. gada februārī publicētajā Pārskatā par rūpnieciskajām attiecībām norādīts, ka konstruktīvais dialogs starp darba devējiem un arodbiedrībām var palīdzēt Eiropas Savienībai pārvarēt krīzi.

Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem 

  • ES ieņēma vadošo lomu G20 sanāksmē, kas norisinājās 2009. gada 2. aprīlī Londonā, kurā ES vienojās par starptautisku pasākumu veikšanu, lai veicinātu ekonomiku un pilnveidotu finanšu sektora regulēšanu;
  • ES komisārs Vladimirs Špidla (Vladimir Spidla) ar kolēģiem no G8 valstīm G8 Nodarbinātības ministru sanāksmē 2009. gada 30. martā pārrunāja krīzes sociālo aspektu.
  • Augstākā līmeņa sanāksme par nodarbinātību 2009. gada 7. maijā — tiek pastiprināti centieni veicināt nodarbinātību un sociālo integrāciju, ņemot vērā finanšu krīzi. 

    Kopīgot

  • Norādīt vietnē Norādīt vietnē Kopīgot vietnē “Google+”