Navigācijas ceļš

Darba tiesības

Kas ir darba tiesības?

Darba tiesības nosaka darba ņēmēju un darba devēju tiesības un pienākumus.

ES darba tiesībās ietilpst divas galvenās jomas:

  • darba noteikumi — darba laiks, darbs uz nepilnu slodzi, uz noteiktu termiņu slēgts darba līgums, darba ņēmēju norīkošana uz ārzemēm,
  • darba ņēmēju informēšana un konsultēšana — piemēram, kolektīvās atlaišanas un uzņēmuma nodošanas gadījumā.

Kā tās darbojas?

ES un darba tiesības

Pēdējās desmitgadēs ES ir īstenojusi politiku, lai panāktu:

  • augstu nodarbinātības līmeni un stipru sociālo aizsardzību,
  • labākus dzīves un darba apstākļus,
  • sociālo kohēziju.

ES veicina sociālo progresu un vēlas uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus — skatīt Līguma par ES darbību preambulu.

ES nosaka standartu minimumu darba tiesību jomā un šādi papildina ES dalībvalstu politisko iniciatīvu. Saskaņā ar Līgumu (un it īpaši tā 153. pantu) tā pieņem tiesību aktus (direktīvas), kas paredz minimālās prasības par:

  • darba apstākļiem un darba līgumu nosacījumiem,
  • darba ņēmēju informēšanu un konsultēšanu.

ES dalībvalstis pēc vēlēšanās var nodrošināt augstāku darba ņēmēju aizsardzības līmeni. Piemēram, ES direktīvā par darba laiku darba ņēmējiem ik gadu ir paredzēts 20 dienu garš apmaksāts atvaļinājums, taču daudzas valstis savos likumos ir bijušas dāsnākas.

Valstu iestādes un darba tiesības

ES pieņem direktīvas, kuras dalībvalstis iestrādā savās tiesībās un īsteno. Tas nozīmē, ka valstu iestādes — piemēram, darba inspekcijas un tiesas — piemēro noteikumus.

Eiropas Savienības Tiesa un darba tiesības

Ja dalībvalsts tiesā, izskatot lietu, rodas jautājums par to, kā interpretēt kādu ES direktīvu, tiesa var lūgt ES Tiesu sniegt atzinumu. Tad ES Tiesa sagatavo valsts tiesai atbildes, kas tai vajadzīgas lietas iztiesāšanai.

Eiropas Komisija un darba tiesības

Komisija pārbauda, vai ES direktīvas ir iestrādātas valstu tiesībās, un, sistemātiski novērojot situāciju, nodrošina noteikumu pareizu īstenošanu.

Ja Komisija uzskata, ka ES dalībvalsts kādu direktīvu nav pareizi iestrādājusi savos likumos, tā var nolemt sākt pārkāpuma procedūru.

Tādā veidā Komisija nodrošina, lai visas direktīvās paredzētās tiesības tiktu pārņemtas valstu likumos. Tomēr Komisija nevar nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus atsevišķiem iedzīvotājiem (piemēram, atlīdzināt zaudējumus vai vērst par labu situāciju), tas ir valsts kompetento iestāžu ziņā.

Kāds ir rezultāts?

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 240 miljoni darba ņēmēju, kas ikdienā gūst tiešu labumu no ES darba tiesībām, kuras pozitīvi ietekmē vienu no vissvarīgākajām un akūtākajām ikdienas dzīves jomām.

ES darba tiesības nāk par labu arī darba devējiem un sabiedrībai kopumā, jo tās:

  • skaidri nosaka tiesības un pienākumus darba attiecībās,
  • gādā par darba ņēmēju veselības aizsardzību,
  • sekmē ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Turklāt ES darba tiesības ir saistītas ar vienotā tirgus darbību. Preču, pakalpojumu, kapitāla un darba ņēmēju brīvu apriti jāpapildina darba tiesību normām, lai valstis un uzņēmumi godīgi konkurētu savā starpā, izmantojot savas produkcijas priekšrocības, nevis pazeminot darba tiesību standartus.

    Kopīgot

  • Norādīt vietnē Norādīt vietnē Kopīgot vietnē “Google+”