Navigācijas ceļš

Horvātija

1. posms: 2013. gada 1. jūlijs – 2015. gada 30. jūnijs
Šajos pirmajos divos gados ES dalībvalstis var, ja tās to vēlas, piemērot pašas savus likumus, un tām nav pienākuma ievērot darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principus, kas noteikti LESD 45. pantā un Regulā (ES) Nr. 492/2011.

2. posms: 2015. gada 1. jūlijs – 2018. gada 30. jūnijs
Otrajā posmā ES dalībvalstīm ir pienākums Eiropas Komisijai paziņot, ja tās vēlas turpināt savu likumu piemērošanu vēl trīs gadus un neievērot darba ņēmēju pārvietošanās brīvības principus.

3. posms: 2018. gada 1. jūlijs – 2020. gada 30. jūnijs
Noslēguma posmā ES dalībvalstis drīkst turpināt savu likumu piemērošanu tikai tad, ja to darba tirgū ir nopietni traucējumi vai pastāv risks, ka tādi varētu rasties, un ja tās par tiem ir paziņojušas Eiropas Komisijai.

Valstis, kas piemēro ierobežojumus 1. posmā

Turpinājumā uzskaitītās valstis ir Komisiju informējušas, ka pirmajā posmā, kas ilgst līdz 2015. gada 30. jūnijam, tās nepiemēros ES tiesību aktus par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un ka darba ņēmējiem no Horvātijas joprojām tajās būs vajadzīgas darba atļaujas. Minētās valstis ir šādas:

  • Apvienotā Karaliste.
  • Austrija,
  • Beļģija,
  • Francija,
  • Grieķija,
  • Itālija,
  • Kipra,
  • Luksemburga,
  • Malta,
  • Nīderlande,
  • Slovēnija,
  • Spānija,
  • Vācija.

Arī Horvātija ir informējusi Komisiju, ka pirmajā posmā tā noteiks sava darba tirgus pieejamības ierobežojumus 13 augstākminēto valstu pilsoņiem.

Dalībvalstu politikas kopsavilkuma tabula (par darba ņēmējiem no Horvātijas)

    Kopīgot

  • Norādīt vietnē Norādīt vietnē Kopīgot vietnē “Google+”