Navigation path

Additional tools

Inforegio-Newsroom

Rss
  • ES 2014.–2020. gada kohēzijas politikas priekšplānā — energoefektivitāte, nodarbinātība un MVU

    (23/07/2014)

    ES kohēzijas politika sekmē stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, radot darbvietas un mazinot plaisu starp dažādu Eiropas reģionu attīstības līmeņiem, — tā vēsta šodien publicētais Eiropas Komisijas Sestais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Ziņojumā izklāstīts, ka, lai ieguldījumus pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu iedzīvotāju labā, tie 2014.–2020. gadā būs galvenokārt orientēti uz tādām svarīgām jomām kā energoefektivitāte, nodarbinātība, sociālā iekļaušana un MVU.

    Ziņojumā ir analizēta kohēzijas situācija Savienībā un izceltas problēmas, kas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jāatrisina, lai pārvarētu finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi. Tajā konstatēts, ka kohēzijas politika ir amortizējusi publiskā sektora ieguldījumu kraso lejupslīdi, — daudzās dalībvalstīs šie tik vajadzīgie ieguldījumi palīdzējuši nodrošināt finanšu stabilitāti, kas palīdz piesaistīt privātos ieguldījumus.

    Paredzams, ka pašreizējā finanšu perioda — 2014.–2020. gada — ieguldījumi sniegs vēl labākus rezultātus, jo daudz lielāka uzmanība tiks veltīta tādām svarīgām jomām kā mazoglekļa ekonomika, MVU konkurētspēja, inovācija un nodarbinātība un sociālā iekļaušana. ES kohēzijas politikas ietvaros pārejai uz vidi saudzējošāku ekonomiku būs pieejami vairāk nekā 38 miljardi eiro — tie būs ieguldījumi energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos. Salīdzinājumam: 2007.–2013. gadā mazoglekļa ekonomikā tika ieguldīti 16,6 miljardi eiro. Saskaņā ar dalībvalstu izdevumu plāniem un partnerattiecību nolīgumiem līdz 33 miljardiem eiro (gandrīz 10 miljardi eiro vairāk nekā iepriekš) tiks ieguldīti Eiropas MVU konkurētspējas veicināšanā. Vairāk nekā 80 miljardi eiro ar Eiropas Sociālā fonda un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas starpniecību tiks ieguldīti cilvēkkapitālā.

    Reģionālās politikas komisārs par ziņojumu sacīja: "Šis ziņojums skaidri apliecina, ka kohēzijas politika ir kļuvusi par mūsdienīgu un elastīgu rīku dažādo Eiropas problēmu risināšanai. Tas ir Eiropas ieguldījumu instruments — tam piemīt krīzes situācijās svarīgā elastība, taču reizē tas ir stratēģisks rīks izaugsmes veicināšanai un mums tik vajadzīgo darbvietu radīšanai. Laiki, kad milzīgas subsīdijas tika piešķirtas ceļiem un tiltiem, paliek pagātnē, jo dažādu dalībvalstu infrastruktūras atšķirības sarūk. Ieguldījumi inovācijā un vidi saudzējošā izaugsmē radīs ilgtspējīgas darbvietas un uzlabos reģionu konkurētspēju. Tomēr daudzi reģioni un pilsētas vēl nav atkopušies no krīzes. Attīstības līmeņi joprojām atšķiras, un vēl ir daudz darāmā. Šie līdzekļi jāizmanto ar apdomu, lai panāktu vislabākos rezultātus, it sevišķi tajos reģionos un pilsētās, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk."

    Papildu informācija

    Paziņojums presei

    ES kohēzijas politika — sestais kohēzijas ziņojums

  • Komisārs Hāns eiropiešus mudina palīdzēt topošās ES pilsētprogrammas veidošanā

    (22/07/2014)

    Reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns ES pilsoņus aicina paust viedokli par ES pilsētprogrammu — kādai tai vajadzētu būt un kā to iedzīvināt. Eiropas Komisija rosina ieinteresētās puses un pilsētniekus plaši iesaistīties sabiedriskā apspriešanā un ir arī publicējusi oficiālu paziņojumu. Šis paziņojums nāk pēc arvien plašākiem aicinājumiem ES rīcībpolitiku izstrādāšanā vairāk iesaistīt pilsētas un Eiropas iestādēm saskaņotāk risināt aktuālās pilsētu problēmas.

    Komisijas paziņojumā "ES rīcībpolitiku urbānā dimensija" aprakstīts pilsētu stāvoklis visā ES teritorijā un dalībvalstu pilsētpolitikas, kā arī urbanizācijas globālā dimensija. Paziņojumā uzsvērts, ka ES pilsētprogrammai jāatspoguļo ES vispārējie mērķi un arī jāpapildina dalībvalstu rīcībpolitikas.

    Komisārs Johanness Hāns, kas atbildīgs par ES reģionālo politiku un pilsētpolitiku, komentēja: "Nevienā jomā — no piesārņojuma līdz nabadzībai, no bezdarba līdz enerģētikai — mēs nevaram nedz stāties pretī izaicinājumiem, ar ko sastopas Eiropa, nedz sasniegt tās mērķus, ja mēs nerisinām šīs problēmas Eiropas pilsētās. ES pilsētprogrammā jāievēro subsidiaritātes princips, taču tur, kur mēs varam uzlabot ES rīcībpolitikas, tajās pastiprinot urbāno dimensiju, mums tas jādara, un tāpat Eiropas pilsētas jāpadara par nozīmīgākiem ES partneriem. Svarīgs solis ceļā uz to ir pašlaik notiekošā apspriešana."

    Papildu informācija:

    Paziņojums presei - Informatīvs paziņojums

    Līdz 2014. gada 26. septembrim ir atklāta sabiedriskā apspriešana

    Komisijas paziņojumā "ES rīcībpolitiku urbānā dimensija"

    Twitter @EU_Regional @JHahnEU #eucities

  • Panorama 49 — partnerību veidošana

    (18/07/2014)

    Žurnāla “Panorama” vasaras izdevumā ir sniegta jauna informācija par partnerības nolīgumu pieņemšanas gaitu un sīki aplūkots pirmais — Dānijas — pieņemtais nolīgums, intervējot Dānijas vadošo iestāžu vadītājus. Mēs arī atskatāmies uz aizvadīto paplašināšanās desmitgadi, sniedzot pārskatu par progresu dalībvalstīs, kuras pievienojušās Eiropas Savienībai kopš 2004. gada, un to, kādus ieguvumus tām ir sniegusi kohēzijas politika.

    Šajā numurā mēs arī aprakstām svarīgas jaunās pārvaldības pamatnostādnes un rīkus, kas izstrādāti krāpšanas apkarošanai, ielūkojamies Reģionu komitejā, lai redzētu, kā tā atzīmē savu 20. gadadienu, un vēršam uzmanību uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbu piekrastes uzņēmējdarbības un kopienu atbalsta jomā. Bez tam, izdevumā ir lasāms arī ziņojums no šā gada Pasaules pilsētu foruma Medeljinā, kurā piedalījās komisārs J. Hahn.

    Tāpat kā iepriekšējos numuros, mūsu lasītāji sniedz ieguldījumu debatēs sadaļā “Vienkāršiem vārdiem”, kurā dalībvalstu, reģionu un asociāciju pārstāvji no visas Eiropas dalās savās pārdomās par reformu un savām cerībām saistībā ar jauno finansēšanas periodu. Jūs atradīsiet arī ierasto jaunumu un projektu apskatu izlasi, kas aptver visu ES. Šis žurnāla “Panorama” numurs augustā būs pieejams 23 valodās.

    Panorama 49 — partnerību veidošana

  • Komisija pieņem partnerattiecību nolīgumus ar Kipru, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju par ES struktūrfondiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam

    (20/06/2014)

    Eiropas Komisija ir pieņēmusi partnerattiecību nolīgumus ar Baltijas valstīm (Latviju, Lietuvu un Igauniju), Kipru un Slovākiju, paredzot stratēģiju Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu optimālai izmantošanai, lai sniegtu labumu šo valstu reģioniem un iedzīvotājiem.

    Jaunajā nolīgumā ir paredzēta šādu investīciju veikšana:

    • Latvijā: kopējais Kohēzijas fonda finansējums 2014.–2020. gada periodam ir EUR 4,51 miljards (pašreizējās cenās, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības finansējumu), EUR 1,07 miljardi lauku attīstībai un gandrīz EUR 140 miljoni zivsaimniecības un jūrlietu nozares attīstības atbalstam.
    • Lietuvā: EUR 6,82 miljardi kohēzijas politikai, EUR 1,61 miljards lauku attīstībai un EUR 63 miljoni zivsaimniecības un jūrlietu nozarei.
    • Igaunijā: EUR 3,59 miljardi kohēzijas politikai, EUR 726 miljoni lauku attīstībai un EUR 101 miljons zivsaimniecības un jūrlietu nozarei.
    • Kiprā: EUR 735,6 miljoni kohēzijas politikai, EUR 132.2 miljoni lauku attīstībai un EUR 40 miljoni zivsaimniecības un jūrlietu nozarei.
    • Slovākijā: EUR 13,9 miljardi kohēzijas politikai, EUR 1,5 miljardi lauku attīstībai un EUR 15,8 miljoni zivsaimniecības un jūrlietu nozarei.

    ES investīcijas tiks izmantotas, lai reaģētu uz visu piecu dalībvalstu individuālajām un specifiskajām attīstības vajadzībām, tomēr to vispārējais mērķis būs ekonomikas produktivitātes uzlabošana, inovāciju, pētniecības un attīstības vecināšana, kā arī atbalsta sniegšana modernas, ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas izveidē. Investīcijas arī tiks izmantotas, lai panāktu līdzsvarotu teritoriālo attīstību un radītu videi draudzīgu un resursu izmantojuma ziņā efektīvu ekonomiku, kas nodrošina kvalitatīvu darbavietu izveidi un palīdz cīnīties ar sociālo atstumtību. Investīcijām arī būtu jāpaaugstina izglītības sistēmas kvalitāte, tieši reaģējot uz prasmju trūkumu, kā arī jāuzlabo valsts pārvaldes efektivitāte.

    Papildinformācija:

    Partnerattiecību nolīgums, kas noslēgts ar:

    ESIF — partnerattiecību nolīgumi

    Paziņojumi presei datubāzē RAPID:Kipra — Igaunija, Latvija un Lietuva — Slovākija

    Eiropas Sociālais fonds

    Eiropas lauku attīstība

    ES zivsaimniecība un jūrlietas

  • Lai panāktu ekonomikas noturīgu atlabšanu, Komisija pievēršas reformām inovācijas jomā

    (16/06/2014)

    ES budžetam 2014.–2020. gadam piemīt tendence pastiprinātu uzmanību pievērst pētniecībai un izaugsmei un citiem izaugsmi veicinošiem faktoriem. Piemēram, par 30 % pieaudzis finansējums jaunajai ES pētniecības un inovācijas programmai “Apvārsnis 2020”. Gaidāms, ka vēl 83 miljardus eiro pētniecībā un inovācijā un MVU ieguldīs jaunie Eiropas strukturālie un investīciju fondi.

    Šodien Eiropas Komisija uzsvēra, cik liela nozīme Eiropas Savienības ekonomikas atlabšanā ir ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, un nāca klajā ar priekšlikumiem, kas ES dalībvalstīm palīdzēs panākt ieguldīto budžeta līdzekļu maksimālu atdevi pašlaik, kad daudzām valstīm joprojām ir jātaupa līdzekļi. Ir vispārzināms, ka, palielinot investīcijas pētniecībā un inovācijā, tiek stimulēta izaugsme. Lai Eiropa sasniegtu un paturētu līderpozīcijas daudzās zināšanu un svarīgu tehnoloģiju nozarēs, ir ļoti būtiski uzlabot šādu valsts investīciju efektivitāti un kvalitāti. Komisija ir apsolījusi dalībvalstīm atbalstīt to vajadzībām vislabāk piemērotu pētniecības un inovācijas reformu īstenošanu, tostarp arī sniegt politikas atbalstu, pasaules līmeņa datus un paraugprakses piemērus.

    Paziņojums presei

    MEMO

  • Sagatavojiet savu fotokameru! Šī ir jūsu iespēja laimēt fotoaprīkojumu EUR 1000 vērtībā un ceļojumu uz Briseli!

    (12/06/2014)

    Šovasar notiks trešais gadskārtējais fotokonkurss "Eiropa manā reģionā", un tā mērķis arī šogad ir uzlabot informētību par projektiem, kas ir saņēmuši finansējumu ES reģionālās politikas ietvaros.

    Konkurss, tāpat kā iepriekš, tiks organizēts, izmantojot Eiropas Komisijas lapu vietnē Facebook.Konkurss sāksies 12. jūnijā, un darbi tiks pieņemti līdz 2014. gada 25. augusta pusdienlaikam. Žūrija — trīs profesionāli fotogrāfi — izvērtēs 100 attēlus, kas būs saņēmuši visvairāk balsu, un 50 papildu fotoattēlus (kas nebūs iekļauti pirmajā visaugstāk novērtēto attēlu grupā), izvēloties trīs uzvarētājus. OPEN DAYS laikā 2014. gada oktobrī konkursa uzvarētāji saņems balvas — ceļojumu uz Briseli un EUR 1 000 digitālās fotokameras aprīkojuma iegādei.

    Lai attēls, ko esat iesniedzis konkursā, būtu pamanāmāks un lai ar to dalītos vairāk cilvēku, ikreiz, kad popularizējat savu dalību vietnē Facebook vai Twitter, izmantojiet konkursa oficiālo atsauces tagu — #EUmyRegion.

    Vietnes Facebook lietojumprogramma ir pieejama tikai angļu valodā.

  • Tuvināties, lai risinātu kopīgas problēmas. ES Baltijas jūras stratēģijas 5. ikgadējais forums

    (02/06/2014)

    Risinot problēmas, kas saistītas ar konkurētspēju un klimata pārmaiņām, ar enerģētiku un izglītību, Baltijas jūras piekrastes valstis attīsta savstarpēju sadarbību — ES Baltijas jūras reģiona stratēģijai (EUSBSR) sācies jau piektais gads.

    Par reģionālo sadarbību atbildīgais Komisijas loceklis Johanness Hāns piedalīsies ikgadējā forumā par EUSBSR un 16. Baltijas attīstības foruma samitā, kas notiks Somijas pilsētā Turku 3.–4. jūnijā. Paredzams, ka piedalīsies daudzi vadītāji, augsta līmeņa politiķi un eksperti, kā arī svarīgi uzņēmēji.

    Forumā piedalīsies vairāk nekā 1000 pārstāvju no Baltijas jūras reģiona un arī Krievijas, Norvēģijas un Islandes privātā sektora, reģionālajiem uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām aprindām un plašsaziņas līdzekļiem. Forums centīsies vēl vairāk uzlabot sadarbību makroreģionā atbilstoši devīzei "Kopīga izaugsme plaukstošam, iekļaujošam un savienotam Baltijas jūras reģionam".

    Papildu informācija

    Paziņojums presei

    Foruma programma

    European Union Strategy for the Baltic Sea Region

    Tviterī: @EU_Regional@JHahnEU #EUSBSR

    Video: EU Strategy for the Baltic Sea Region - Cooperating together for our region

    ES makroreģionālās stratēģijas

  • Jaunajās valstu faktu lapās ir izklāstītas kohēzijas politikas īstenošanā gūtās sekmes un turpmākie plāni

    (21/05/2014)

    Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD tīmekļa vietnē ir pieejamas jaunās atsevišķām valstīm veltītās faktu lapas.Tajās ir sniegta svarīgākā informācija par katras dalībvalsts plāniem 2014.–2020. gada finansēšanas periodā, tostarp piešķirto kohēzijas politikas finansējuma summu sadalījums un galvenās ieguldījumu prioritātes.Šīs faktu lapas arī sniedz atjauninātu informāciju par līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, un tajās minēti atsevišķi veiksmīgi projekti, kas īstenoti laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. 

    Visas faktu lapas iespējams lejupielādēt PDF formātā DG REGIO tīmekļa vietnē.Visas faktu lapas ir pieejamas gan angļu valodā, gan attiecīgās dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s).

    Visās valodās ir pieejama arī vispārējā faktu lapa, kurā jautājumu un atbilžu veidā ir sniegta informācija par kohēzijas politikas reformām jaunajā periodā.Tajā ir paskaidroti politikas pamatprincipi, kā arī sniegta kontaktinformācija, kas izmantojama, lai iegūtu plašāku informāciju un iesniegtu pieteikumus finansējuma saņemšanai.

  • Svinam Eiropas teritoriālo sadarbību! Četras robežas, četras problēmas, četri risinājumi

    (16/05/2014)

    Īpašās problēmas, ar kurām sastopas trešdaļa ES pilsoņu, kuri dzīvo un strādā Eiropas robežreģionos, tiks apskatītas pasākumā, kura mērķis ir parādīt to, kā ES reģionālā politika palīdz vietējiem iedzīvotājiem rast risinājumus Eiropas teritoriālajā sadarbībā (ETS).

    2007.–2013. gadā Eiropas reģionos tika atbalstīts vairāk nekā 8000 ETS projektu — kā ES valstīs, tā trešās valstīs. To lielākā daļa bija vērsta uz 60 ES iekšējām robežām un pierobežas iedzīvotājiem. Šiem budžeta ziņā nelielajiem projektiem ir daudz konkrētu rezultātu: tie paver ceļu labākai drošībai, transportam, izglītībai, enerģētikai, veselības aprūpei, apmācībai un darba vietu radīšanai.

    19.–20. maijā Briselē notiks to Eiropas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldes iestāžu sanāksme, kuras uzrauga šos projektus. Piedalīsies arī privātpersonas, kas ir ko ieguvušas no četriem lielākajiem pārrobežu reģionālajiem projektiem vai piedalījušās tajos. Šie ārsti, policisti, amatnieki un studenti no dažādām ES malām pievienosies pierobežas reģionu pārstāvjiem, ieskaitot Eiropas Robežreģionu apvienību, lai dalītos pieredzē par to, kā ES pārrobežu projekti palīdzējuši risināt problēmas, kas saistītas ar smadzeņu noplūdi, drošību, veselību, bezdarbu un kvalificētas izglītības trūkumu.

    Paziņojums presei

    Programmu pasākums 19. maijā

    Eiropas teritoriālā sadarbība

    Pārrobežu projektu piemēri

  • ES pārkāpjot 10 gadu slieksni kopš vēsturiskās 5. paplašināšanās, reģionālā politika turpina atbalstīt izaugsmi Eiropas centrālajā un austrumu daļā

    (01/05/2014)

    2004. gada 1. maijā Eiropas Savienībā iestājās 10 jaunas dalībvalstis:Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija.Šis bija vēsturisks solis, kura rezultātā dalībvalstu skaits pieauga no 15 līdz 25, ievērojami palielinot Savienības iedzīvotāju skaitu un vienā mirklī izveidojot pasaulē lielāko tirdzniecības bloku.Šis bija ļoti nozīmīgs notikums ne tikai no “jauno valstu” perspektīvas viedokļa, bet arī visas ES kultūras, sociālās jomas un ekonomikas integrācijas ziņā kļuva par vienu no svarīgākajiem nesenajiem vēstures notikumiem.

     

    Pēdējo 10 gadu laikā šo jaunāko dalībvalstu reģionālā ekonomika ir ievērojami izmantojusi ES kohēzijas politikas sniegtās priekšrocības.Ir aprēķināts, ka bruto iekšzemes produkcija 12 jaunajās dalībvalstīs (iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju, kuras pievienojās 2007. gadā) pašreizējās kohēzijas politikas programmu ieviešanas laikā (periodā no 2007. līdz 2016. gadam) katru gadu pieaugs par apmēram 1,5%.Sakarā ar pozitīvo ekonomisko struktūru izmaiņām šī ietekme gadā paredz nodrošināt 2,4% lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu laikā no 2007. līdz 2025. gadam.

     

    Kohēzijas politikas ieguldījumi šajās valstīs ir nodrošinājuši atbalstu jaunai, inovatīvai uzņēmējdarbībai un labu, ilgtspējīgu darbavietu izveidei nākotnē, nodrošinot attālajos reģionos platjoslas internetu, cīnoties ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kā arī veidojot nozīmīgus transporta savienojumus, kas sekmē reģionu un valstu konkurētspēju.

     

    Turklāt vairumam šo dalībvalstu kohēzijas politikas finansējums nozīmē publisku ieguldījumu — dažos gadījumos vairāk nekā 90%.Kopumā ES kohēzijas politikas ieguldījums šajās dalībvalstīs jau ir sasniedzis 117,5 miljardus eiro.

     

    Lai atzīmētu šo īpašo gadadienu, Eiropas Savienības pārstāvniecības dalībvalstīs kopā ar vietējiem partneriem organizē daudzas aktivitātes un svinības:debates, konferences, pasākumus, izstādes, video liecības, fotokonkursu utt.

    Papildinformācija:

     

    Eiropas Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs

    Member State Cohesion Policy Factsheets (Dalībvalstu kohēzijas politikas faktu lapas)

    Cohesion Policy investments in Member States joining the EU after 2004 (Kohēzijas politikas ieguldījumi dalībvalstīs, kuras pievienojās ES pēc 2004. gada)

    Kipra

    Čehijas Republika

    Igaunija

    Ungārija

    Latvija

    Lietuva

    Malta

    Polija

    Slovākija

    Slovēnija

  • Partnerattiecību nolīgumi un darbības programmas - pašreizējā situācija

    (30/04/2014)

    Eiropas Komisija šobrīd analizē no 28 dalībvalstīm saņemtos oficiālos partnerattiecību nolīgumus (Partnership Agreements — PA) un no 10 valstīm saņemtos kohēzijas politikas darbības programmu (DP) projektus, kuros izklāstīti Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldīšanas plāni 2014.–2020. gada plānošanas periodam.

    PA un DP ir saņemtas no šādām valstīm:

    • Polska: iesniegts PA 10/01 un visas šīs valsts 22 DP
    • France: iesniegts PA 14/01 un 25 DP
    • Latvija: iesniegts PA 15/02 un šīs valsts vienīgā DP
    • Portugal: iesniegts PA 04/02 un visas šīs valsts 12 DP
    • Lietuva: iesniegts PA 04/01 un šīs valsts vienīgā DP
    • Slovensko: iesniegts PA 14/02
    • Suomi: iesniegts Somijas PA 17/02 un 1 DP
    • Deutschland: iesniegts PA 26/02 un 6 DP
    • Eesti: iesniegts PA 28/02 un šīs valsts vienīgā DP
    • Danmark: iesniegts PA 04/03 un abas šīs valsts DP
    • Magyarország: iesniegts PA 07/03
    • Nederland: iesniegts PA 10/03 un visas šīs valsts 5 DP
    • România: PA 01/04
    • Malta: PA 01/04
    • България/Bulgaria: PA 02/04
    • Slovenija: PA 10/04
    • Sverige: PA 17/04
    • Κύπρος: PA 17/04
    • Ceská republika: PA 17/04
    • Österreich: PA 17/04
    • United Kingdom: PA 17/04
    • Ελλάδα: PA 17/04
    • Italia: PA 22/04
    • España: PA 22/04
    • Hrvatska: PA 22/04
    • Éire/Ireland: PA 22/04
    • Belgien/Belgique/België: PA 23/04
    • Luxembourg: PA 30/04

    Ir iesniegta arī viena ETS (Eiropas teritoriālās sadarbības) DP (NL-DE).

    Komisija ir uzsvērusi, ka fondu izmantošanā ļoti būtiska ir stratēģiska pieeja un ka svarīgāka ir sagatavoto nolīgumu kvalitāte, nevis sagatavošanas ātrums.

    Komisija turpinās veikt rūpīgu partnerattiecību nolīgumu analīzi un nosūtīs dalībvalstīm apsvērumus.

    Tiek plānots, ka pirmo dokumentu pieņemšana notiks maijā, bet pārējie tiks pieņemti rudenī.

  • Panorama” iepazīstina ar reformēto kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam

    (08/04/2014)

    Žurnāla “Panorama” ziemas izdevuma galvenā tēma ir reformētā kohēzijas politika 2014.–2020. gadam, un tajā tiek padziļināti analizēts, kādas pārmaiņas šī politika nesīs visām ieinteresētajām personām.Ekskluzīvā intervijā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu izklāsta, kā reformētā kohēzijas politika palīdzēs veicināt izaugsmi un radīt darbvietas, kā arī sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

    Šajās debatēs iesaistās arī mūsu lasītāji, un tas ir atspoguļots paplašinātajā sadaļā “Vienkāršiem vārdiem”, kur dalībvalstu, reģionu un biedrību pārstāvji no visas Eiropas izsaka savu viedokli par reformu un stāsta, ko cer sagaidīt jaunajā finansēšanas periodā.

    Pārējās izdevuma sadaļās ir izklāstīti reformas galvenie punkti un tematiskās prioritātes, aprakstīts budžeta apstiprināšanas process Eiropas Parlamenta skatījumā, sniegta informācija par pieteikšanos finansējumam un aplūkotas saziņas stratēģijas un pienākumi.Atradīsiet arī ierasto jaunumu sadaļu un sadaļu par ES dalībvalstu projektiem.

  • Eiropa ir kļuvusi novatoriskāka, bet joprojām pastāv lielas atšķirības starp reģioniem

    (04/03/2014)

    Eiropa inovācijā tuvinās ASV un Japānai, bet ES dalībvalstīs inovācija vēl aizvien rit ļoti dažādos tempos, un atšķirības izlīdzinās tikai nedaudz. Reģionu līmenī atšķirības inovācijas ziņā ir vēl krasākas; gandrīz katrā piektajā ES reģionā jauninājumi ir gājuši mazumā. Tie ir svarīgākie rezultāti Eiropas Komisijas Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskatā un reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskatā. Kopumā ES vērtējums nav daudz mainījies — priekšgalā ir Zviedrija, tai seko Dānija, Vācija un Somija, kuras pētniecībā un inovācijā investē visvairāk. Vislielāko progresu ir panākušas Portugāle, Igaunija un Latvija. Kopējie panākumi ir gūti, pateicoties ES pētniecības sistēmas atvērtībai un pievilcībai, kā arī uzņēmumu sadarbībai jauninājumu jomā un zināšanu komercializācijai, ko mēra, nosakot no licencēm un patentiem ārzemēs gūtos ieņēmumus. Lai gan ir palielinājušies publiskā sektora izdevumi pētniecības un izstrādes jomā, to aizēno tas, ka nepārtraukti ir samazinājušies ieguldījumi riska kapitālā un ar pētniecību un izstrādi nesaistītie inovāciju ieguldījumi uzņēmumos.

     

    Press Release

    Memo

    Full report of the Innovation Union Scoreboard 2014

    Full report of the Regional Innovation Scoreboard 2014

  • Top ES pilsētvides attīstības plāns nākotnes pilsētām

    (14/02/2014)

    17.–18. februārī Briselē notiks forums “Nākotnes pilsētas — investīcijas Eiropā”, kurā spriedīs par to, kā Eiropas pilsētām nodrošināt lielāku ietekmi un kā, veidojot ES politiku, pilsētvides problēmu risināšanu ņemt vērā kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem.

    Šajā pasākumā ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns pulcē svarīgus pilsētpolitikas pārstāvjus, lai diskutētu par jauno ES pilsētvides attīstības plānu. Vairāk nekā divas trešdaļas eiropiešu dzīvo pilsētās. Tāpēc sanāksmes mērķis ir analizēt veidus, kā ES politikā paredzēt būtiskāku lomu pilsētām un kā panākt to, ka pilsētu vajadzības tiek labāk izprastas un ka politika ir saskaņotāka. Vēl viens sanāksmes mērķis ir pievērst uzmanību ieguldījumam, kuru pilsētas var sniegt ES vispārīgo mērķu sasniegšanā, piemēram, klimata pārmaiņu ierobežošanā un bezdarba un sociālās atstumtības mazināšanā.

    Diskusija norisināsies galvenokārt par apspriežamo tematu dokumentu, kuru sagatavojusi Eiropas Komisija. Notiks vairāki pasākumi, kuros piedalīsies ievērojami nozares pārstāvji, tostarp daudzi pilsētvides speciālisti, pilsētu asociācijas, vietējās pašvaldības, kā arī dalībvalstu ministriju pārstāvji. Forumā tiksies 16 ES dalībvalstu galvaspilsētu mēri, un gaidāms, ka arī viņi pievienosies dalībvalstu aicinājumam izstrādāt vienotu ES pilsētvides attīstības plānu.

    Plašāka informācija

  • Sācies konkurss par balvu “Eiropas Reģions, kas veicina uzņēmējdarbību 2015”

    (03/02/2014)

    Reģionu komiteja ir izsludinājusi konkursu par balvu “Eiropas Reģions, kas veicina uzņēmējdarbību 2015” (EER), ko piešķirs tām pilsētām un reģioniem, kam ir vistālejošākais redzējums Eiropā. Jau piekto reizi notiekošo konkursu, kuram var pieteikties ​līdz 2014. gada 31. martam, Eiropas MVU asamblejā Viļņā atklāja Flandrijas un Eiropas sadarbības aģentūras priekšsēdētājs Luks van den Brande (Luc van den Brande) (BE/PPE). 

    EER ļauj apzināt un apbalvot tos reģionus, kuros neatkarīgi no reģiona lieluma, labklājības un kompetencēm izstrādāts izcils uzņēmējdarbības redzējums, ko īsteno ar konkrētiem un uzskatāmiem pasākumiem, tādējādi palīdzot īstenot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu un optimāli izmantot publisko finansējumu. Reģioni, kas izstrādājuši vispārliecinošāko stratēģiju, tiks apbalvoti ar izcilības zīmi “Gada reģions, kas veicina uzņēmējdarbību”. Iniciatīvas mērķis ir sekmēt dinamisku, “zaļu” un uzņēmējdarbību veicinošu reģionu veidošanos visā Eiropā. 

    “MVU ir Eiropas ekonomikas atveseļošanas virzītājspēks. Valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm jāapvieno spēki, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus. EER iniciatīva apbalvo Eiropas reģionus, kas apņēmušies radīt tādu vidi, kurā uzņēmumi var netraucēti darboties. Ja esat gatavi īstenot sava reģiona uzņēmējdarbības potenciālu, aicinu jūs pieteikties “EER 2015” balvai,” sacīja van den Brande. 

    Apbalvotā reģionālā stratēģija tiks vērtēta vēl divus nākamos gadus, un tās galvenos rezultātus un sasniegumus ar EER tīkla starpniecību izplatīs un apspriedīs reģionālajās un vietējās pašvaldībās. 

    Pieteikumi jāiesniedz līdz 2014. gada 31. martam. Pieteikuma veidlapa, faktu lapa par balvu un sīkāka informācija pieejama EER tīmekļa vietnē www.cor.europa.eu/eer. Papildinformāciju var iegūt, sazinoties pa e-pastu​ eer-cdr@cor.europa.eu.

  • ES kohēzijas politikas pārorientēšana maksimālai efektivitātei izaugsmes un nodarbinātības jomā. Reforma 10 punktos

    (19/11/2013)

    Saskaņā ar ES 2014.–2020. gada budžetu kohēzijas politikas ieguldījumi ES dalībvalstīs, reģionos un pilsētās sasniegs 325 miljardus eiro. Ar tiem iecerēts īstenot ES mēroga mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā, kā arī cīņā pret klimata pārmaiņām, atkarību no energopiegādēm un sociālo atstumtību. Ņemot vērā dalībvalstu ieguldījumus un finanšu instrumentu sviras efektu, kopējā ietekme varētu pārsniegt 500 miljardus eiro. Kohēzijas politika nodrošinās maksimālu atdevi no šiem ieguldījumiem, kas būs pielāgoti pilsētu un reģionu individuālajām vajadzībām. Reformas galvenie elementi ir šādi.

    1. Ieguldījumi visos ES reģionos, gan atbalsta līmeni, gan valsts ieguldījumu daļu (līdzfinansējuma likme) pielāgojot reģionu attīstības līmenim. Tiks izdalīti:

    mazāk attīstītie reģioni (IKP ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā rādītāja),

    pārejas reģioni (IKP ir 75 % līdz 90 % no ES-27 vidējā rādītāja),

    attīstītie reģioni (IKP ir lielāks par 90 % no ES-27 vidējā rādītāja).

    2. Resursu koncentrēšana galvenajās izaugsmes nozarēs. Ieguldījumus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) virzīs uz 4 prioritātēm: inovācija un pētniecība, digitalizācijas programma, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ekonomika ar mazām oglekļa dioksīda emisijām. Finansējuma likmi piemēros atkarībā no reģiona kategorijas (mazāk attīstītajos 50 %, pārejas 60 % un attīstītajos 80 %). Prioritārajām nozarēm atvēlēs aptuveni 100 miljardus eiro, no kuriem vismaz 23 miljardi eiro būs paredzēti tam, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku mazām oglekļa dioksīda emisijām (energoefektivitāte un atjaunojamie enerģijas avoti). Šajā ziņā ERAF līdzekļu piešķiršanai ir izvirzīti citi noteikumi (mazāk attīstītajos reģionos 12 %, pārejas 15 % un attīstītajos reģionos 20 %).

    No Kohēzijas fonda aptuveni 66 miljardi eiro būs paredzēti prioritārajiem Eiropas transporta savienojumiem un svarīgākajiem vides infrastruktūras projektiem.

    Izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF), kohēzijas politika ievērojami palīdzēs sasniegt ES prioritātes nodarbinātības jomā, piemēram, gādājot par apmācību un mūžizglītību, izglītību un sociālo iekļaušanu (vismaz 20 % no ESF līdzekļiem katrā dalībvalstī būs jāizmanto tieši šim mērķim). ESF piešķīruma vērtību noteiks atbilstoši katras dalībvalsts vajadzībām, bet tas nedrīkstēs būt mazāks par noteiktu minimumu. Kopējā summa būs vismaz 70 miljardi eiro. Jaunā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, kura ir saistīta ar ESF un kuras budžets būs vismaz 6 miljardi eiro, palīdzēs īstenot shēmu “Garantijas jauniešiem”.

    3. Skaidru, pārredzamu, izmērāmu mērķu un uzdevumu noteikšana attiecībā uz pārskatatbildību un rezultātiem. Valstīm un reģioniem būs iepriekš jāpaziņo, kādus mērķus tās vēlas sasniegt un kādi ir pieejamie resursi, un precīzi jāapraksta, kā tās mērīs panākumus ceļā uz šiem mērķiem. Tādējādi būs iespējams procesu regulāri pārraudzīt un spriest par finanšu resursu izmantošanu. Tas nozīmē, ka visrezultatīvākajām programmām perioda beigās varēs piešķirt papildu līdzekļus (no tā sauktās izpildes rezerves).

    4. Zināmu nosacījumu izpilde pirms līdzekļu novirzīšanas, lai palielinātu ieguldījumu efektivitāti. Piemēram, vajadzēs likt lietā pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai noteiktu konkrētās priekšrocības un potenciālu, īstenot uzņēmējdarbību atbalstošas reformas un transporta stratēģijas, uzlabot publiskā iepirkuma sistēmu un vides tiesību aktu ievērošanu, ieviest stratēģijas pret jaunatnes bezdarbu un pāragru skolas pamešanu, sekmēt dzimumu līdztiesību un cīnīties pret diskrimināciju.

    5. Kopīga stratēģija, lai uzlabotu koordināciju un novērstu atbildības jomu pārklāšanos. Vienots stratēģiskais satvars ļauj labāk koordinēt Eiropas strukturālos un ieguldījumu fondus, kuros ietilpst ERAF, Kohēzijas fonds un ESF — trīs ar kohēzijas politiku saistītie fondi —, kā arī lauku attīstības fonds un Zivsaimniecības fonds. Uzlabosies arī saikne ar citiem ES instrumentiem, piemēram, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu.

    6. Birokrātijas samazināšana un vienkāršāki ES ieguldījumu izmantošanas noteikumi, visiem Eiropas strukturālajiem un ieguldījumu fondiem piemērojot kopējus noteikumus, kā arī vienkāršojot grāmatvedības noteikumus, mērķtiecīgāk ievirzot ziņošanas prasības un plašāk izmantojot digitālās tehnoloģijas (“e-kohēzija”).

    7. Pilsētu dimensijas nostiprināšana kohēzijas politikā, rezervējot noteiktu minimumu no ERAF līdzekļiem, ko paredzēts izmantot integrētajiem projektiem pilsētās (papildus citiem izdevumiem pilsētu teritorijās).

    8. Pārrobežu sadarbības nostiprināšana, atvieglojot pārrobežu projektu īstenošanu. Tiks arī gādāts, lai tādas makroreģionālas stratēģijas kā Donavas un Baltijas jūras stratēģija saņemtu atbalstu no valstu un reģionālajām programmām.

    9. Kohēzijas politikas labāka piesaiste ES ekonomikas pārvaldībai plašākā nozīmē. Programmām jāatbilst valstu reformu programmām, kā arī jāatbalsta vajadzīgās reformas, kas Eiropas pusgadā norādītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Ja nepieciešams, Komisija (izmantojot tā saukto makroekonomikas nosacījumu klauzulu) var lūgt dalībvalstis grozīt programmas, lai atbalstītu galvenās strukturālās reformas. Ja ekonomiskie ieteikumi atkārtoti tiks rupji ignorēti, pēdējais līdzeklis var būt finansējuma apturēšana.

    10. Finanšu instrumentu pastiprināta izmantošana, lai MVU nodrošinātu lielāku atbalstu un labāku piekļuvi kredītiem. Aizdevumiem, garantijām un pašu vai riska kapitālam tiks nodrošināts atbalsts no ES fondiem, izmantojot kopējus noteikumus, paplašinot to izmantošanas jomu un paredzot stimulus (piemēram, augstākas līdzfinansējuma likmes). Uzsvars tiks likts drīzāk uz aizdevumiem, nevis dotācijām, šādi uzlabojot projektu kvalitāti un novēršot atkarību no subsīdijām.

  • Viens triljons eiro ieguldījumiem Eiropas nākotnē — ES budžeta shēma 2014.—2020. gadam

    (19/11/2013)

    Šodien Eiropas Parlaments nobalsoja par ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.—2020. gadam. EP piekrišana atbrīvo ceļu Padomes galīgajam apstiprinājumam turpmāko nedēļu laikā. Ir beigušās divarpus gadus ilgušās intensīvās sarunas kopš Komisija iesniedza savus priekšlikumus 2011. gada 29. jūnijā.

    ES daudzgadu finanšu shēma 2020.—2014. gadam Eiropas Savienībai ļauj ieguldīt līdz 960 miljardiem eiro saistībās (1,00 % no ES NKI) un 908,4 miljardus eiro maksājumos (0,95 % no ES NKI). Neparedzētu apstākļu instrumenti (piemēram, rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un elastības instruments) un Eiropas Attīstības fonds neietilpst DFS noteiktajos maksimālajos apjomos. Ja tie tiks pilnībā aktivizēti, tie veido papildu 36,8 miljardus eiro (jeb 0,04 % no ES NKI). ES budžeta shēmā 2014.—2020. gadam ir noteiktas izdevumu prioritātes, kas vērstas uz ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanu atbilstīgi ES izaugsmes stratēģijai “Eiropa 2020”. Piemēram, salīdzinājumā ar pašreizējo shēmu, 1.A izdevumu kategorijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) finansējums ir palielināts no 91,5 miljardiem eiro (= 9,2 % no budžeta) līdz 125,6 miljardiem eiro (13,1 % no budžeta).

    Kopumā reformētā kohēzijas politika darīs pieejamus līdz pat 366,8 miljardus eiro1, lai ieguldītu Eiropas reģionos, pilsētās un reālajā ekonomikā. Tas būs ES galvenais ieguldījumu instruments, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus: radītu izaugsmi un darbavietas, risinātu klimata pārmaiņu problēmas un energoatkarību, kā arī mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību. To palīdzēs veicināt mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda izmantošana galvenajām prioritātēm, piemēram, atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kur mērķis ir septiņu gadu laikā divkāršot atbalstu no 70 miljardiem eiro līdz 140 miljardiem eiro. Tiks nodrošināta lielāka orientēšanās uz rezultātu sasniegšanu un jauna izpildes rezerve visos Eiropas strukturālajos un ieguldījumu fondos, kas stimulē labus projektus. Visbeidzot, kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības fonda efektivitāte būs saistīta arī ar ekonomikas pārvaldību, lai rosinātu dalībvalstis ievērot ES ieteikumus Eiropas pusgada ietvaros.

    1. faktiskās cenas. Ekvivalents 2011. gada cenās: 325 miljardi eiro.

    Infographic : A reformed Cohesion Policy for Europe : the main investment policy for growth and jobs

    ES kohēzijas politikas pārorientēšana maksimālai efektivitātei izaugsmes un nodarbinātības jomā. Reforma 10 punktos

    Paziņojums presei

     

  • Ikgadējais Baltijas jūras reģiona valstu forums: jāpalielina temps pirmajā Eiropas makroreģionā

    (11/11/2013)

    Četrus gadus pēc tam, kad tika ieviesta ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, kas ir pirmais ES makroreģions, pārstāvji no astoņām iesaistītajām ES valstīm līdz ar reģionālās politikas komisāru Johannesu  Hānu pulcējas šodien Viļņā ikgadējā forumā, kas veltīts ES stratēģijai attiecībā uz Baltijas jūras reģionu (EUSBSR). Viņiem pievienosies arī pārstāvji no Krievijas un Norvēģijas.

    Komisārs J. Hāns pirms šī pasākuma izteicās šādi: “Baltijas jūras reģiona stratēģija, kas izveidoja pirmo Eiropas makroreģionu, ieviesa jaunu pieeju sadarbībai, kurai citi rūpīgi seko līdzi kā Eiropā, tā citur pasaulē. Mēs jau pieredzam ļoti labus rezultātus, pateicoties attiecīgo valstu un reģionu sadarbībai, kurā tie mēģina apzināt kopīgas intereses, problēmas un risinājumus, kurus valsts vai vietējā līmenī nevar ņemt vērā tik efektīvi.”

    Viņš piebilda: “Taču mums ir jāpalielina temps. Stratēģijā iesaistītajām personām ir laiks rīkoties lielākā mērā kā šīs stratēģijas kapteiņiem, nevis vienkāršiem pasažieriem, un valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Baltijas jūru, vairāk jāizmanto un jāmobilizē pieejamie Eiropas fondu līdzekļi, kā arī valsts, reģionālie un privātā sektora līdzekļi, lai ietekmētu makroreģiona virzību."

    Paziņojums presei

    Runa

    Papildu informācija

  • Komisārs J. Hāns aicina ES reģionus mobilizēt inovācijas potenciālu izaugsmei

    (08/11/2013)

    Reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns šodien uzsver, ka ES reģionu konkurētspēja uzlabojama, izmantojot ES ieguldījumus un mērķtiecīgu plānošanu. Uzrunājot auditoriju šodienas konferencē “Reģioni kā jaunas izaugsmes virzītājspēks, pateicoties pārdomātai specializācijai” Briselē, komisārs J. Hāns aicina reģionus apzināt galvenās priekšrocības un, koncentrējot resursus uz tām, uzlabot konkurētspēju. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta un Flandrijas reģiona rīkotajā augsta līmeņa pasākumā izvērtē, kā šīs tā sauktās “pārdomātas specializācijas” stratēģijas tiek īstenotas visās Eiropas valstīs un reģionos. Tās ir jaunās ES kohēzijas politikas pamatelements, kā arī priekšnoteikums ieguldījumiem saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

    Diskusija norisinās izšķirošā laikā, jo priekšlikumi attiecībā uz jauno kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam ir sasnieguši procesa beigu posmu. Jaunās reformu politikas stūrakmens ir jauni saistoši nosacījumi, no kuru izpildes ir atkarīga iespēja izmantot līdzekļus. Viens no tiem ir skaidra un rūpīgi izstrādāta “pārdomātas specializācijas stratēģija” pētniecībai un inovācijai. Tai būtu jānosaka, kā veicami ieguldījumi nākamajos 7 gados un jānodrošina skaidru mērķu sasniegšana uz vietas.

    Konferencē ar ievadrunu uzstāsies Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs. Klātesošos tāpat uzrunās komisārs J. Hāns, Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja Danuta Hībnere un Flandrijas ministru prezidents Kriss Peters. Konference, kas pamatā domāta politikas veidotājiem, zinātniekiem un ar pētniecību, inovāciju un reģionālo attīstību tieši saistītām rūpniecības nozarēm, rīkota ar mērķi aplūkot jautājumus par pārrobežu sadarbību un pašreizējo stratēģiju sinerģiju.

    Videos on Smart Specialisation

    The Kingdom of Smart
    The Kingdom of Smart
    Technological advancement in Flanders' health care system through Smart Specialisation
    Technological advancement in Flanders' health care system through Smart Specialisation
    Smart Specialisation for the shoe business in the Marche Region
    Smart Specialisation for the shoe business in the Marche Region
    Smart Specialisation in Poland takes off for the future through the Flaris project
    Smart Specialisation in Poland takes off for the future through the Flaris project
    Smart Specialisation: PLOCAN Oceanic Research Centre on the Canary Islands
    Smart Specialisation: PLOCAN Oceanic Research Centre on the Canary Islands

    Paziņojums presei

    Papildu informācija

  • Otrais Eiropas sociālās inovācijas konkurss

    (24/10/2013)

    Jums ir ideja, kā cīnīties ar augsto bezdarbu? Jūs domājat, ka varētu uzlabot darba apstākļus cilvēkiem, kuri iestiguši zemu apmaksātos darbos dzimuma, vecuma, sociālā statusa vai invaliditātes dēļ? Zināt, kā uzlabot iespējas 27 miljoniem eiropiešu, kuri pašlaik ir bez darba? Tad otrais Eiropas sociālās inovācijas konkurss ir domāts jums!

    Šis konkurss, ko rīko Diogu Vaškonseluša piemiņai, aicina eiropiešus nākt klajā ar jauniem risinājumiem, kā mazināt bezdarbu un tā graujošās sekas ekonomikā un mūsu sabiedrībā — šobrīd un turpmāk. Pamatā ir ideja, ka sociālā inovācija ir ne vien vēlama, bet pat nepieciešama.

    Nav svarīgi, ka vēl neesat atradis īsto investoru savam projektam. Mēs varam palīdzēt jums to īstenot mūsu inovācijas sociālās akadēmijas ietvaros. Trijiem labākajiem projektiem piešķirs finansiālu atbalstu 30 000 eiro.

    Tomēr runa nav tikai par naudu. Pirmā konkursa laureāti atkal un atkal uzsver, ka, pateicoties konkursam, viņi varējuši īstenot savu ieceri, viņu darbs tika leģitimēts un par viņu projektu uzzināja plašāka sabiedrība.

    Otrais Eiropas sociālās inovācijas konkurss

  • OPEN DAYS: Eiropas reģioni un pilsētas, gatavojoties 2020. gadam, iegulda izaugsmē

    (04/10/2013)

    Vairāk nekā 5500 pārstāvju no visas Eiropas reģioniem un pilsētām dalīsies uzskatos un pieejā par to, kā ES reģionālās politikas nākamās kārtas ieguldījumi varētu Eiropai palīdzēt atgriezties uz izaugsmes ceļa, radīt darbvietas un uzlabot konkurētspēju.

    Ikgadējās OPEN DAYS — Eiropas reģionu un pilsētu nedēļa — notiks jau vienpadsmito reizi no 7. līdz 10. oktobrim Briselē. Šajā četru dienu pasākumā, kas savā jomā ir visplašākais, tiksies politikas veidotāji, politiķi un eksperti, lai diskutētu par svarīgākajiem jautājumiem, ar ko pašlaik saskaras ES reģionālā politika. Pasākums notiek laikā, kad noslēgumam tuvojas sarunas par politikas reformēšanu pašos pamatos un kritiskā posmā atrodas 2014.–2020. gada programmu plānošana. Pasākumu, ko vadīs Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns un Reģionu komitejas priekšsēdētājs Ramons Luiss Valkarsels, atklās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Atklāšanas dienā notiks paneļdiskusija par ES reģionālās politikas noteicošo lomu, stimulējot Eiropas ekonomikas atlabšanu un izaugsmi.

    Runājot par gaidāmo pasākumu, komisārs Hāns sacīja: “Šā gada OPEN DAYS būs kā atspēriena punkts mūsu ieguldījumiem un līdzekļu plānošanai turpmāko septiņu gadu garumā. 2013. gada OPEN DAYS notiek ES reģionālajai politikai izšķirīgā brīdī. Sarunas par politikas reformu ir sasniegušas nobeiguma posmu, un reģioni cieši sadarbojas ar Komisijas dienestiem, sagatavojot augsni un iepazīstinot ar savām stratēģijām par programmu nākamo kārtu. Mūsu jaunā, reformētā politika piedāvā reģioniem reālu iespēju ieguldīt nākotnes izaugsmē un labklājībā. Mēs mērķtiecīgi pievērsīsimies ieguldījumu prioritātēm un vienlaikus centīsimies attīstīt pilsētu un reģionu individuālo potenciālu. Es ar interesi gaidu mūsu diskusiju par to, kā reģionālā politika var palīdzēt mūsu pilsētām un reģioniem pārveidoties, kļūstot konkurētspējīgākiem, radot izaugsmi un veidojot darbvietas.”

    Reģionu komitejas priekšsēdētājs Valkarsels piebilda: “Sākas reformētās kohēzijas politikas īstenošana, un mēs gaidām, ka tā pavisam drīz sagādās efektīvus instrumentus, kas palīdzēs atlabt ekonomikai un sekmēs nodarbinātību. Reģioniem un pašvaldībām ir atlicis pavisam maz laika, lai parūpētos par to, ka jau nākošgad varētu sākties 2014.–2020. gada ieguldījumu plānu īstenošana. Reģionu komiteja ir cieši apņēmusies palīdzēt reģioniem uzvarēt šajās sacīkstēs ar laiku, piedāvājot visaugstākās kvalitātes projektus un stratēģijas. Ņemot to vērā, 2013. gada OPEN DAYS piedāvās reģionālās politikas galvenajiem plānotājiem nozīmīgu iespēju iepazīties ar jaunajiem instrumentiem un noteikumiem, kā arī dalīties ar labākajām idejām par to, kā nodrošināt izaugsmi mūsu reģionos.”

    OPEN DAYS šogad noris ar saukli “Eiropas reģioni un pilsētas ceļā uz 2020. gadu”, pasākumā notiks 100 semināri par šādām tēmām:

    • pārmaiņu pārvaldība 2014.–2020. gadā: inovatīva pieeja nākotnes prioritāro ieguldījumu īstenošanā (piemēram, integrēti teritoriālie ieguldījumi, kopīgi rīcības plāni, pārvaldības jautājumi, finanšu instrumenti utt.);
    • sinerģija un sadarbība: tai jāveidojas starp dažādām ES, valsts un reģionu līmeņa politikas jomām, apvienojot dažādus finansējuma avotus. Tiks izskatītas dažādas sadarbības iespējas, piemēram, makroreģionālās stratēģijas vai sadarbība starp valstu, reģionu un pilsētu pārvaldes iestādēm un ekspertu iestādēm;
    • problēmas un risinājumi: izvērtēs kopējās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas reģioni un pilsētas, un tām ieteiks praktiskus risinājumus, piemēram, par MVU piekļuvi kredītiem un pasaules tirgum, par jauniešu bezdarbu, demogrāfisko stāvokli, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu, dabas risku pārvaldību, satiksmes pārslodzi, piesārņojumu un augstu energopatēriņu.

    Programmas galvenie punkti

    Reģionu komitejas priekšsēdētājs Valkarsels un komisārs Hāns piedalīsies apaļā galda diskusijā ar preses pārstāvjiem, kas notiks 7. oktobrī plkst. 13.30 Reģionu komitejā.

    Par 2014. gada RegioStars balvām četrās kategorijās sacentīsies 19 finālisti, kuri savu veikumu demonstrēs vienas dienas seminārā Briselē, Charlemagne ēkā.

    Ieskatu pilsētu dzīvē sniegs prezentācija “Dzīves kvalitāte Eiropas pilsētās”, kas sagatavota, izmantojot aptaujas rezultātus, kurā piedalījās 41 tūkstotis iedzīvotāju no 79 pilsētām. Tā notiks otrdien, 8. oktobrī, no plkst. 16.30 līdz 17.15 Berlaymont ēkas Schuman telpā.

    Otrdien, 8. oktobrī, plkst. 17.00 Briselē, Place Jean Rey komisārs Hāns un galvaspilsētas Briseles reģiona ministru prezidents Rūdijs Vervorts atklās brīvdabas izstādi 100 EUrban solutions, turklāt 8. oktobra vakarā vēl divpadsmit izstādes norises vietās notiks vairāki pasākumi kontaktu veidošanai.

    1. Eiropa manā reģionā” uzvarētāji no Grieķijas, Ungārijas un Maltas saņems balvas, ko viņiem pasniegs komisārs Hāns trešdien, 9. oktobrī, plkst. 11.15 Charlemagne ēkā.

    Jaunums šā gada OPEN DAYS pasākumos būs meistarklase, kurā varēs piedalīties 77 doktorantūras studenti un jauni pētnieki reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā.

    Papildus semināriem Briselē līdz 2013. gada decembrim notiks vairāk nekā 300 pasākumu, kurus vienos tēma “Eiropa manā reģionā vai pilsētā”.

    Sīkāka informācija

    @EU_Regional / @EU_CoR / @JHahnEU:#euopendays – visas fotogrāfijas Flickr

    OPEN DAYS, European week of regions and cities

    Programma “Media”

    Reģioni, kas piedalās no katras valsts

  • Žurnāls Panorama 47 jau pieejams

    (20/09/2013)

    Žurnāla Panorama rudens izdevums šobrīd ir pieejams tiešsaistē.

    Centrālais elements ir raksts par to, ka ES reģionos ir labākie rādītāji ekoinovāciju jomā.Iepriekšminētajā rakstā ir aprakstīts tas, kā ES struktūrfondi un investīciju fondi veicina gudru un videi nekaitīgu izaugsmi, izmantojot energoefektivitātes projektus.Izdevumā ir ietverti vairāki raksti par šī gada atvērto durvju dienas ietvaros rīkotajiem svarīgākajiem semināriem un darbsemināriem, sākot ar atvērto durvju dienas universitātes meistarklasēm un beidzot ar ES, Ķīnas un Japānas savstarpējām attiecībām.

    Vēl šajā izdevumā ir ietverts to makroreģionālo stratēģiju pārskats, kas sekmē projektu koordināciju Donavas un Baltijas reģionā, jaunākā informācija par ES struktūrfondu darbu saistībā ar atbalstu katastrofu gadījumā, kā arī 2007.–2013. gada perioda starpposma (“Ex post”) novērtējuma procesa skaidrojums.Atradīsiet arī ierasto jaunumu sadaļu un sadaļu par ES dalībvalstu projektiem.

  • Kopīgas robežas, ciešākas attiecības: godinot Eiropas teritoriālo sadarbību

    (18/09/2013)

    Šonedēļ galvenā uzmanība ir pievērsta tai vērtībai, ko ES reģionālās politikas pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu projekti un programmas sniedz kopienām, reģioniem un dalībvalstīm. Šī kampaņa, tuvojoties Eiropas Sadarbības dienai 21. septembrī, notiek izšķirošā brīdī.

    Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) veido salīdzinoši nelielu ES reģionālās politikas daļu. Taču, ja Eiropas Parlaments un Padome apstiprinās pašreizējo nolīgumu par reģionālās politikas finansējumu 2014.–2020. gadam, ETS budžets pieaugs līdz 8,9 miljardiem eiro. Saskaņā ar jaunajām reģionālās politikas reformām, par kurām pašlaik noris pēdējie sarunu posmi, ETS programmas arī vairāk koncentrēsies uz ieguldījumiem, kuri rada piemērotus apstākļus turpmākai izaugsmei.

    19. septembrī plkst. 14.00 – 15.00 Komisārs Hāns Tviterī diskutēs par ES reģionālās pārrobežu politikas nozīmīgumu. Jautājumus var iesūtīt jau šobrīd, profilā @JHahnEU pie jautājuma norādot #EUChat un #ecday.

    Paziņojums presei

  • Sanglaudos politikos numatytas finansavimo paskirstymas valstybėms narėms 2014–2020 m.

    (23/08/2013)

    Sanglaudos politikos numatytas finansavimo paskirstymas valstybėms narėms 2014–2020 m. atspindi derybų eigą iki 2013 m. liepos mėn. Galutinėje Tarybos ir Europos Parlamento sutartyje pateikti skaičiai gali skirtis.

    2014–2020 m. sanglaudos politikai skiriama maždaug trečdalis ES biudžeto, siekiant įtvirtinti ją kaip pagrindinę Sąjungos investicijų politiką, susijusią su augimu, darbo vietų kūrimu ir ES politikos įgyvendinimu. Bendradarbiaudama su regioninės ir vietinės valdžios institucijomis Komisija aiškinasi kiekvienos šalies investicijų prioritetus artimiausiu finansiniu laikotarpiu, siekdama užtikrinti kuo didesnę investicijų naudą skatinant konkurencingumą ir darbo vietų kūrimą bei akcentuodama teminius tikslus ir politikos reformos rezultatų svarbą.

  • Panorama sveic Horvātiju

    (21/08/2013)

    Žurnāla Panorama 2013. gada vasaras numurs šobrīd ir pieejams tiešsaistē 22 valodās. Žurnāla centrālais raksts ir 6 lappuses garš izklāsts par Horvātijas pievienošanos ES, kas sniedz pārskatu par pievienošanās procesu, iepazīstina ar Horvātijas galvenajām nozarēm un sekmīgu projektu piemēriem, kā arī satur interviju ar Horvātijas ministru prezidenta vietnieku un reģionālās attīstības un ES finansējuma ministru Branko Grčiču (Branko Grčić).

    Otra žurnāla galvenā tēma ir ieskats vienotajā revīzijas procesā (ko veic Eiropas Komisija un valsts iestādes), lai nodrošinātu pienācīgu finansējuma izlietojumu kohēzijas politikas ietvaros. Žurnālā ir iekļauts arī pārskats par nesen publicēto Stratēģisko ziņojumu par kohēzijas politiku, ieskats oktobrī paredzētajā ATVĒRTO DURVJU DIENU (OPEN DAYS) pasākumā un raksts par valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu.

  • Godinās labākos ES reģionālās politikas sasniegumus: izraudzīti 2014. gada balvu RegioStars finālisti

    (06/08/2013)

    Šodien Briselē publiskoti 2014. gada balvu RegioStars konkursa finālisti. Balvu piešķir Eiropas rosinošākajiem un novatoriskākajiem reģionālajiem projektiem. Žūrija, kas piešķir balvas RegioStars, no ES reģionālo fondu atbalstītiem 80 projektiem izraudzījās 19 finālistus, balstoties uz četriem kritērijiem: novatoriskumu, panākto ietekmi, ilgtspējību un partnerīgumu.

    Finālisti ir no reģioniem un pilsētām 17 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā, Ungārijā un Zviedrijā.

    Vienpadsmitajā ikgadējā Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļā — OPEN DAYS 2013 — 8. oktobrī finālisti projektus demonstrēs žūrijai, kura lemj par balvu piešķiršanu un kuras priekšsēdētājs ir kādreizējais Reģionu komitejas priekšsēdētājs Luks van den Brande. Uzvarētājus 2014. gada 31. martā Briselē izraudzīsies ceremonijā, ko vadīs komisārs J. Hāns.

    Balvas piešķir šādās kategorijās, kas atspoguļo stratēģijas "Eiropa 2020" izaugsmes programmas prioritātes:

    • Gudra izaugsme - MVU novatorisms: atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai un izaugsmei

    • Ilgtspējīga izaugsme - "zaļa" izaugsme un bioekonomikas radītas darbvietas: ilgtspējīgi ieguldījumi bioekonomikas nozarē

    • Iekļaujoša izaugsme - darbvietu radīšana jaunākajai paaudzei: palīdzība jauniešu bezdarba novēršanā

    • CityStar - ilgtspējīgam pilsētu sabiedriskajam transportam veltīti investīciju projekti: atbalsts transporta problēmu risināšanas stratēģiju izstrādei ES pilsētās

    2013. gadā ar balvām RegioStars tika godināti paraugprojekti no Porto (Portugāle), Anglijas ziemeļrietumiem (Apvienotā Karaliste), Varmijas-Mazūrijas (Polija), Berlīnes (Vācija) un Lietuvas. Šo projektu kategorijas bija pētniecība un izstrāde, MVU resursefektivitāte, sociālā inovācija, ilgtspējīga pilsētu attīstība un videomateriālu izmantošana ES reģionālās politikas popularizēšanā.

    Vispārīga informācija

    Balvu Regiostars galvenais mērķis ir paust atzinību labai reģionālās attīstības praksei un pievērst uzmanību oriģināliem un rosinošiem projektiem, kuri varētu būt paraugs citiem reģioniem.

    Uz ikgadējām balvām RegioStars var pretendēt visi ES reģioni ar projektiem, kas no 2000. gada 1. janvāra saņēmuši ES reģionālās politikas ieguldījumu. Kopš balvas izveidošanas 2008. gadā visvairāk pieteikumu saņemts no Austrijas, Beļģijas, Baltijas valstīm un Velsas (Apvienotā Karaliste).

    Pasākums OPEN DAYS 2013, kas no 7. oktobra līdz 10. oktobrim notiks Briselē, finālistiem pavērs iespēju izstādīt savus projektus un tos paskaidrot plašākai sabiedrībai. Pasākumā OPEN DAYS diskusijās par reģionālo politiku pulcējas simtiem politisko aprindu pārstāvju, ekspertu un praktiķu. Šogad pasākums notiek svarīgā brīdī — Eiropas reģioni un pilsētas beidz gatavoties jaunreformētajai ES kohēzijas politikai, kas paredzēta 2014. līdz 2020. gada laikposmam.

    Plašāka informācija

  • Paātrināta un vienkāršota procedūra atbalsta piešķiršanai no ES Solidaritātes fonda pēc dabas katastrofām

    (25/07/2013)

    Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns šodien nāca klajā ar priekšlikumu reformēt ES Solidaritātes fondu. Eiropas Komisijas šodien pieņemtie plāni paredz uzlabot fonda reaģētspēju un vienkāršot tā izmantošanu, nosakot skaidrākus kritērijus atbalsta saņemšanai.

    Kopš tā izveides 2002. gadā Solidaritātes fonds ir sniedzis palīdzību 52 dabas katastrofu seku likvidēšanai visā Eiropā, tostarp pēc zemestrīcēm, mežu ugunsgrēkiem, sausuma periodiem, vētrām un plūdiem. Līdz šim atbalsts sniegts 23 valstīm, un tā kopējais apjoms pārsniedz 3,2 miljardus eiro. Ja Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis apstiprinās šodien iesniegtos priekšlikumus, katastrofu skartās valstis un reģioni var sagaidīt ievērojamus Solidaritātes fonda darbības uzlabojumus.

    Jaunā tiesību akta priekšlikumā vienkāršoti esošie noteikumi, paredzot, ka finansiālās palīdzības izmaksa noritēs ātrāk nekā šobrīd. Kā jauninājums plānos pirmo reizi ietverta iespēja saņemt avansa maksājumus. Tajos skaidrāk noteikts, kurš un kas ir tiesīgs saņemt atbalstu, jo īpaši reģionālo katastrofu gadījumā. Reforma arī rosina valstis pievērst lielāku uzmanību katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijām. Fonda darbības principi paliek nemainīgi, un tas joprojām tiks finansēts ārpus parastā ES budžeta.

    Galvenās reformas

    • Solidaritātes fonda darbības jomas precizēšana, ietverot tajā tikai dabas katastrofas, tostarp sausumu.
    • Skaidrāki noteikumi par tiesībām uz palīdzību reģionālu katastrofu gadījumā, kuros paredzēta vienota zaudējumu robežvērtība – 1,5 % no reģionālā IKP.
    • Pirmo reizi paredzēta iespēja saņemt avansa maksājumus 10 % apmērā no paredzētās summas, nepārsniedzot 30 miljonus eiro.
    • Administratīvās procedūras saīsināšana, apvienojot divus apstiprināšanas un īstenošanas posmus vienā nolīgumā.
    • Tādu pasākumu ieviešana, kas rosina katastrofu riska novēršanas stratēģiju izstrādi: ziņošanas prasības un iespējamie palīdzības piešķiršanas nosacījumi.

    Plašāka informācija

    Proposal for a Regulation of the european Parliament and of the Council amending council Regulation (EC) n°2012/2002 establishing the European Union Solidarity Fund

    Paziņojums presei

    MEMO/13/723

    Eiropas Solidaritātes fonds

  • ka dalībvalstīm un reģioniem steidzami jāsagatavo nākamās paaudzes ES programmas izaugsmei

    (10/07/2013)

    Pēc Parlamenta deputātu balsojuma par ES reģionālās politikas radikālu reformu komisārs Hāns norāda, ka dalībvalstīm un reģioniem steidzami jāsagatavo nākamās paaudzes ES programmas izaugsmei

    ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns uzsvēris dalībvalstīm un reģioniem, ka nedrīkst zaudēt laiku un steidzami jāķeras pie 2014.—2020. gadam paredzēto ES struktūrfondu programmu plānošanas. Aicinājums rīkoties izskanējis pēc tam, kad Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja pieņēma vairākus ziņojumus, kas būtībā atbalsta radikālu reģionālās politikas reformu.

    Galvenie reformas elementi, kas apstiprināti šodienas balsojumā:

    • ieguldījumu koncentrēšana izaugsmes un nodarbinātības galvenajās jomās, kā izklāstīts stratēģijā „Eiropa 2020”, izmantojot vienotus noteikumus, kas attiecas uz visiem pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds);

    • lielākā daļa budžeta jāparedz atsevišķām prioritātēm ciešā saiknē ar ES izaugsmes stratēģiju "Eiropa 2020",jo īpaši:

    • 50 % līdz 80 % no ERAF budžeta jānovirza pasākumiem, ar kuriem tiks atbalstīta inovācij, kā arī pētniecība un attīstība, digitalizācijas programma, MVU konkurētspēja un virzība uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

    • papildu pienākums attiecībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni piešķirt vismaz 12 % līdz 20 % līdzekļu energoefektivitātei un atjaunojamajai enerģijai;

    • dalībvalstīm un reģioniem jāizstrādā skaidri un izmērāmi mērķi attiecībā uz ieguldījumu radīto ietekmi;panākumi jāmēra un tie jādara zināmi;

    • pasākumi, kas palīdzētu mazināt birokrātiju un vienkāršot ES fondu izmantošanu:vienotāki noteikumi attiecībā uz visiem fondiem, mērķtiecīgākas, bet skaitliski mazākas ziņošanas prasības, plašāks digitālo tehnoloģiju („e-kohēzija”) pielietojums.

    Paziņojums presei

    Q&A on the legislative package for EU Cohesion Policy 2014-2020

    ES reģionālā politika 2014.-2020. gadam: tiesību aktu priekšlikumi

  • Eiropas makroreģionālais eksperiments: pirmais novērtējums

    (01/07/2013)

    Eiropas Komisija šodien publicēja pirmo pētījumu, kurā tika izvērtēti divu ES makroreģionālo stratēģiju sasniegumi un sniegti ieteikumi saistībā ar to nākotni.

    ES stratēģijas Donavas un Baltijas jūras reģioniem, kas aptver 20 ES un ārpuseiropas valstis, ir ieviesušas jauna veida sadarbību, kuras pamatā ir iecere, ka kopīgas problēmas vides, ekonomikas vai drošības u. c. jomās, ar ko saskaras konkrēti reģioni, vislabāk ir risināt kopā, un tādēļ ir pamatoti veikt kopīgu plānošanu, lai pēc iespējas efektīvāk izlietotu pieejamos līdzekļus.

    Ziņojumā sniegts kopumā pozitīvs līdzšinējo stratēģiju vērtējums. Tajā uzsvērts, ka šīs stratēģijas ir izveidojušas simtiem jaunu projektu un palīdzējušas noformulēt kopīgas politikas mērķus tādās jomās, kas attiecīgajiem iesaistītajiem reģioniem ir ārkārtīgi svarīgas. Makroreģionālā pieeja ir arī veicinājusi vairāku kopīgu iniciatīvu un tīklu izveidi, kā arī kolektīvu politisku lēmumu pieņemšanu.

    Ziņojumā norādīts, ka ir ievērojami pastiprināta sadarbība starp iesaistītajām ES dalībvalstīm un ārpussavienības kaimiņvalstīm, kā rezultātā pieejamie resursi tika izmantoti efektīvāk.

    Taču ziņojumā valdībām tiek atgādināta politiskās apņemšanās nepieciešamība un tas, ka šīs stratēģijas jānosaka par prioritāti visās attiecīgajās politikas jomās, tādējādi nodrošinot, ka tās tiek ietvertas turpmākajās Eiropas strukturālo un investīcijas fondu programmās, kā arī citās atbilstīgajās ES, reģionālajās un valstu politikas pamatnostādnēs. Tajā arī uzsvērts administratīvo resursu nozīmīgums mērķu sasniegšanā.

    Attiecībā uz turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām ziņojumā uzsvērts, ka jaunas iniciatīvas būtu jāuzsāk tikai tādēļ, lai risinātu īpašu nepieciešamību uzlabot un izveidot augsta līmeņa sadarbību. Ir jābūt gatavībai politisko apņemšanos pārvērst administratīvajā atbalstā, un jaunajām stratēģijām būtu skaidri jāparāda, ka ES līmenī tām ir īpaša pievienotā vērtība.

    Paziņojums presei

    Komisijas zinojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Socialo Lietu Komitejai un Regionu Komitejai par makroregionu strategiju pievienoto vertibu

    Galvenie projekti

    ES stratēģija Baltijas jūras reģionam

    www.balticsea-region-strategy.eu

    Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam

    http://www.danube-region.eu/

  • Uzņēmumiem ES finansējumu dara pieejamāku: struktūrfondi tagad vienā portālā

    (25/06/2013)

    Ļoti vajadzīgais finansējums uzņēmumiem visā Eiropā no šodienas būs vieglāk pieejams, jo Eiropas Komisija vienoto ES finansējuma portālu paplašinājusi, aptverot arī ES struktūrfondus: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERDF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF). Vienotajā ES finansējuma portālā, kas sāka darboties pagājušajā mēnesī, ir pieejama ērta, pilnīga un atjaunināta informāciju par to, kādā veidā uzņēmēji un MVU var pretendēt uz vairāk nekā 100 miljardiem eiro ES finansējuma no dažādām 2007.–2013. gada programmām. Šodienas papildinājums divkāršo partnerbanku un fondu skaitu (tagad to ir vairāk nekā 1000). Tas nozīmē, ka svarīgo informāciju, kā finansēt MVU ar garantiju, aizdevumu un riska kapitāla starpniecību, sniedz vēl kvalitatīvāks avots (MEMO/13/606).

    Viena no Eiropas MVU neatliekamākajām problēmām ir — kā tikt pie finansējuma. Pēdējo divu gadu laikā gandrīz trešā daļa MVU, kas pieteikušies uz banku aizdevumiem, ir saņēmuši atteikumu vai mazāk finansējuma, nekā pieprasīts. Šomēnes ziņojums "Eiropas mazo uzņēmumu finanšu apskats" apstiprina, ka Eiropas MVU uzņēmējdarbības vide pasliktinās un ka eiro zonas bankas ir ieviesušas stingrākus kreditēšanas standartus. Informācija par ES finansējumu un tā pieejamība uzņēmumiem tieši tagad ir īpaši svarīga. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 2007.–2013. gada periodā jau ir sniegts struktūrfondu atbalsts aptuveni 70 miljardu eiro apmērā.

    IP/13/387 - MEMO/13/393 - Uzlabot finansējuma pieejamību MVU: ekonomikas atlabšanas priekšnoteikums

    Jaunā vietnē vienota piekļuve visiem ES finanšu instrumentiem, kas paredzēti MVU

     

  • Tagad tiešsaistē ir pieejams žurnāla Panorama pavasara izdevums “Kopienu apvienošana”

    (28/05/2013)

    Šī izdevuma galvenā tēma ir kohēzijas politikas loma izaugsmes atjaunošanā Eiropā. Kohēzijas politika ir ieguldījums no ES budžeta, kas paredzēts izaugsmes un konkurētspējas uzlabošanai, kapitalizējot reģiona stiprās puses. Nākotnē politika veicinās vēl vairāku stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un koncentrēsies uz ilgtspējīgu ieguldījumu, efektīvāk izmantojot ES, valsts un reģionālo ieguldījumu.

    Citu apskatīto tēmu vidū ir EU PEACE programma, Ziemeļīrijas un Īrijas pierobežā dzīvojošu kopienu apvienošana, kā arī raksts par pilsētu galveno lomu — Eiropas ekonomikas dzinējiem. Komisija nesen izveidoja plašu datu bāzi, kurā pieejami vislabākie pilsētvides attīstības labas prakses piemēri, lai nodrošinātu detalizētu pārskatu par projektiem, kas varētu iedvesmot pilsētas, vadošās iestādes un citas ieinteresētās personas.

    Panorama: Kopienu apvienošana

  • ES Solidaritātes fonds: Komisija ierosina piešķirt 14,6 miljonus eiro Slovēnijas, Horvātijas un Austrijas atbalstam pēc smagiem plūdiem

    (30/04/2013)

    Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns šodien paziņoja par ES Solidaritātes fonda (ESSF) atbalsta paketi vairāk nekā 14,6 miljonu eiro vērtībā, lai palīdzētu pēc lieliem plūdiem, kas 2012. gada oktobrī un novembrī skāra Slovēniju. Šie plūdi izraisīja zaudējumus arī kaimiņvalstīs — Austrijā un Horvātijā —, lai gan tur tie bija mazāki. Arī šīs valstis varēs izmantot piešķirtos līdzekļus, lai finansētu pasākumus ārkārtas situācijā, kas iestājās pēc dabas katastrofas.

    Komisārs Hāns, kurš atbild arī par ESSF darbību, paskaidroja: “Šis priekšlikums apliecina Eiropas Savienības solidaritāti ar Slovēniju un skartajiem Horvātijas un Austrijas novadiem. Ierosinātā finansējuma summa palīdzēs šīm valstīm atvieglot lielo izdevumu slogu, kas tām radies, atjaunojot infrastruktūru un veicot ārkārtas pasākumus. Skartajiem reģioniem būs vieglāk atkal nostāties uz kājām. Komisija ierosina grozīt budžetu, lai Padome un Parlaments piešķirtu līdzekļus Slovēnijas un tās kaimiņvalstu ekonomikai, kas pašlaik cīnās ar plūdu sekām.”

    Šajā apgabalā spēcīgu lietusgāžu dēļ 2012. gada rudenī no krastiem izgāja vairākas upes, pārpludinādamas plašas teritorijas Slovēnijas ziemeļos un arī Horvātijā. Austrijā sevišķi smagi tika skarts Lavamindes ciems pie Lavantes upes. Komisijas analīzē tika konstatēts, ka plūdus visās trijās valstīs bija izraisījuši tieši meteoroloģiskie apstākļi. Tāpēc ESSF līdzekļus varēja mobilizēt ne tikai palīdzībai pēc dabas katastrofas Slovēnijā, bet izņēmuma kārtā arī cietušajās kaimiņvalstīs.

    Saskaņā ar Solidaritātes fonda noteikumiem Komisija ierosina visām trijām valstīm piešķirt pavisam 14,6 miljonus eiro, no kuriem 14,08 miljoni paredzēti Slovēnijai, 286 587 eiro — Horvātijai un 240 000 eiro — Austrijai.

    Papildu informācija

  • ES kohēzijas politika palīdz pārvarēt krīzi un radīt izaugsmi, teikts Komisijas 2013. gada stratēģiskajā ziņojumā

    (18/04/2013)

    Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar pārskatu par to, kā ES struktūrfondi darbojas dalībvalstīs. Stratēģiskajā ziņojumā par kohēzijas politikas 2007.—2013. gada programmu īstenošanu ir apkopota visa no dalībvalstīm saņemtā informācija, lielākoties par laikposmu līdz 2011. gada beigām. Programmas noslēgsies pēc 4 gadiem — 2015. gadā, taču no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda saņemtie ieguldījumi jau ir devuši rezultātus un uzlabojuši dzīvi daudziem pilsoņiem.

    Ziņojumi, kurus 2012. gada beigās (galvenokārt pamatojoties uz 2011. gada datiem) iesniedza 27 dalībvalstis, pirmo reizi ļauj Komisijai plānošanas perioda laikā, novērtējot rezultātus, ziņot par paveikto un pievērst uzmanību svarīgai un savlaicīgai informācijai par kohēzijas politikas iespējām dot savu ieguldījumu ES ekonomikas atveseļošanā. Komisija apzina ieguldījumu jomas, kurās jāveic pasākumi, lai paātrinātu 2007.—2013. gadā līdzfinansēto projektu atlasi un izpildi nolūkā sasniegt izvirzītos mērķus.

    Sīkāka informācija

    Paziņojums presei

    27 dalībvalstu ikgadējie īstenošanas ziņojumi

    Sīkāka informācija par Eiropas kohēzijas politiku

    #cohesionpolicy @EU_Regional @JHahnEU

  • Vadlīnijas par 2007.‑2013. gada programmu slēgšanu

    (21/03/2013)

    Komisija 2013. gada 20. martā izdeva vadlīnijas par 2007.‑2013. gada programmu slēgšanu. Šīs vadlīnijas dalībvalstīm ir atsauces dokuments, gatavojoties slēgšanai.

    Tajās ir ņemta vērā 2000.‑2006. gada slēgšanā gūtā pieredze un mēģināts novērst trūkumus un nepilnības, kas konstatētas iepriekšējā slēgšanas procedūrā.

    Vadlīnijas par 2007.‑2013. gada programmu slēgšanu

  • Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme: ES galvaspilsētas kā nozīmīgākie partneri stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā

    (03/03/2013)

    Galvaspilsētām ir būtiska nozīme ES un tās dalībvalstu labklājības nodrošināšanā. Tieši Eiropas galvaspilsētas ir tās, kas galvenokārt veido ES tēlu ārvalstīs, nosaka kultūras identitāti un vairo ES pievilcību, turklāt tās darbojas kā konkurētspējas, nodarbinātības un inovācijas virzītājspēks. Tajā pašā laikā galvaspilsētās vērojama Eiropas problēmu koncentrācija, tostarp aizvien lielākas sociālās un ekonomiskās atšķirības. Galvaspilsētas ir kļuvušas par laboratorijām, kurās jārod risinājumi ES sociālajām un ekonomiskajām problēmām.

    Tādēļ mēs – ES galvaspilsētu mēri – atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas iniciatīvu uzsākt tiešu dialogu ar galvaspilsētām un palielināt mūsu pilsētu kā ES tiešo partneru nozīmi. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nevar sasniegt bez mūsu pilsētu aktīvas līdzdalības. Galvaspilsētas ir inovācijas un gudras izaugsmes virzītājspēks, bieži vien veidojot izglītības un zinātniskās sadarbības pamattīklus. Bez galvaspilsētu līdzdalības nav iedomājama ilgtspējīga izaugsme, jo to transporta, enerģētikas un vides politikai ir izšķiroša nozīme. Mūsu galvaspilsētas, kas izveidojušās par sociālās, kultūras un etniskās daudzveidības centriem, sniedz galveno ieguldījumu attiecībā uz iekļaujošu izaugsmi.

    Mēs arī turpmāk veicināsim konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, inovāciju un iekļautību, lai pārvarētu pašreizējo ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi.

    Ņemot vērā pašreizējās diskusijas par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, jaunās regulas par strukturālajiem un ieguldījumu fondiem un citas ES programmas, mēs uzskatām, ka:

    * pilsētu problēmu risināšanā jāizmanto integrēta pieeja, proti, ekonomiskie, vides, sociālie, kultūras un demogrāfiskie aspekti jāaplūko kompleksi, tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas apņemšanos īstenot integrētu pieeju; 

    * turpmāk veidojot ES politiku un veicot darbību tādās jomās kā transports, vide, enerģētika, uzņēmējdarbība, nodarbinātība, pētniecība, rīcība klimata jomā, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana un digitalizācijas programma, būtu jāņem vērā pilsētu aspekts. Efektīvāka koordinācija, kas attiecībā uz pilsētu problēmu risinājumiem jānodrošina Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam, ir ļoti svarīga, un mēs cieši tai sekosim;

    * saistībā ar kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu mēs atzinīgi vērtējam Komisijas vēlmi pārbaudīt jaunas idejas un veidus to novatorisko pasākumu īstenošanā, kuri ierosināti attiecībā uz pilsētām;

    * mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikumi, kuri paredz pārvaldības funkcijas, tostarp attiecībā uz ES struktūrfondu pārvaldību, vairāk deleģēt pilsētām, ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka pilsētu problēmas tiek izprastas pareizi un ka šo priekšlikumu īstenošana atbilst faktiskajām vajadzībām; 

    * prioritārajām jomām, uz kurām attiecas regulu priekšlikumi (energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, jauniešu bezdarbs, inovācija un mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU konkurētspēja), mūsu pilsētas ir piešķīrušas stratēģisku nozīmi; mēs atzinīgi vērtējam jaunas iespējas risināt šīs problēmas integrēti un ticam, ka Komisija jaunos tiesību aktus īstenos elastīgi, ņemot vērā katras valsts īpašās iezīmes; 

    * mēs ceram turpināt dialogu ar Eiropas Komisiju.

  • Pārdomāta specializācija — Kohēzijas fonda sasniegumi un Polijas veiksmes stāsti šajā žurnāla Panorama numurā

    (08/02/2013)

    Tiešsaistē jau ir pieejams žurnāla Panorama 2012. gada ziemas numurs, un tā nosaukums ir “Pārdomāta specializācija”. Žurnāla centrālais raksts ir 6 lappuses garš izklāsts par pārdomātas specializācijas stratēģijām, kas ir reģionālās ekonomiskās izaugsmes pamatā. Ir arī analizētas pārdomātas stratēģijas definīcijas un iespējas, programmas S3 Platform atbalsts un Eiropas Komisijas pārskati no 2012. gada septembra semināra Bari, kura laikā Itālijas reģioni tika sagatavoti šīs stratēģijas izmantošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

    Otrs raksts, ko gribētos uzsvērt, ir ekskluzīva intervija ar Polijas reģionālās attīstības ministri Elżbieta Bieńkowska, kas stāsta, kā pēc pievienošanās ES 2004. gadā ir attīstījusies Polijas infrastruktūra, ir radītas jaunas darba vietas un pieaudzis IKP. Ministre, raugoties nākotnē un nākamajā plānošanas periodā, sagaida investīciju pieaugumu izpētes un inovāciju jomā, kā arī ilgtspējīgus enerģijas un transporta risinājumus.

    Ir analizēti arī jaunākā Eurobarometer apsekojuma “Skats no reģioniem” dati, un tajos ir konstatētas dažas pozitīvas tendences attiecībā uz dzīves kvalitāti un nākotnes iespējām. Ir arī raksts par fotoattēlu konkursa “Eiropa manā reģionā” uzvarētājiem un plakāts, kurā redzami daži no neskaitāmajiem iesūtītajiem attēliem.

    Žurnālā ir sniegts arī apskats par 2014. gada konkursu Regiostars un citiem sekmīgiem Eiropas Savienības reģionu projektiem.

    Par šiem un daudziem citiem jautājumiem varat lasīt žurnāla Panorama 44.

  • ES stratēģija Baltijas jūras reģionam: informācijas diena par starta finansējumu

    (23/01/2013)

    Projektu sagatavošanas fonds ir jauna dotāciju shēma Baltijas jūras reģionam. Starta finansējuma galvenais mērķis ir atbalstīt tādu pamatprojektu un citu stratēģisko iniciatīvu (ES struktūrfondiem, valstu finansēšanas aģentūrām vai citām 2014. gada un turpmākajām finansēšanas programmām) sagatavošanu, kas veicina ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu.

    Reģistrējieties informācijas dienai līdz 2013. gada 14. februārim.

  • Nedēļas projekts. Pārklājumu produktu uzņēmums pirmais Latvijā izmantos nanotehnoloģiju

    (22/01/2013)

    Naco Technologies ir pirmais pārklājumu produktu uzņēmums Latvijā, kuru ražoto produktu pamatā ir nanotehnoloģija. Novatorisko jaunizveidoto uzņēmumu, kas izmantoja ES finansējuma sniegtās iespējas, atklāja Rīgā 2012. gada vasarā. Tika uzstādīta ražošanas iekārta un patentēta jauna ātrgaitas jonu-plazmas magnetronu uzputināšana.

    Jaunajai patentētajai tehnoloģijai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, pārklājumu produktus var ražot 10 reizes ātrāk nekā ar iepriekšējās paaudzes pārklājumu tehnoloģijām, un, pateicoties energoefektīvajām iekārtām, videi kaitīgās ķīmiskās pārklājumu ražošanas metodes tiek aizstātas ar videi draudzīgām tehnoloģijām.

    Otrkārt, šī jaunā tehnoloģija ar tās universālajām īpašībām ļauj izgatavot pārklājumu produktus pēc individuāla pasūtījuma, un viena un tā pati pārklājumu ražošanas iekārta var nodrošināt plašu tehnisko risinājumu klāstu dažādās nozarēs. Naco Technologies sadarbojas ar vairākiem pasaules vadošajiem uzņēmumiem mašīnbūves nozarē, kas meklē iespējas uzlabot savu izstrādājumu efektivitāti.

    Uzņēmuma izveide bija veiksmīga, pateicoties iespējai iegūt pamatkapitāla finansējumu agrīnā stadijā. Konkrēti, iniciatīvā JEREMIE ir izveidoti divi fondi, kas piesaista ES līdzekļus privāti pārvaldītiem riska kapitāla fondiem, lai veicinātu tādu jaunu, novatorisku tehnoloģiju uzņēmumu izveidi un attīstību, kam ir liels izaugsmes potenciāls.

    Šobrīd uzņēmumā Naco Technologies strādā astoņi cilvēki, tostarp četri materiālzinātnes jomas pētnieki ar zinātņu doktora grādu. Uzņēmuma mērķis ir vismaz divkāršot ražošanas jaudu 2013. gadā un turpināt piesaistīt kvalificētus materiālzinātnes jomas speciālistus.

    Naco Technologies valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Aleksandrs Parfinovičs stāsta par projektu:

     

    “Naco Technologies mērķis ir kļūt par vērā ņemamu uzņēmumu pasaules pārklājumu ražošanas nozarē gan Latvijā, gan citās valstīs. Pateicoties ES ieguldījumu sniegtajam atbalstam, mums ir visi galvenie priekšnosacījumi, lai sasniegtu šo mērķi: vadoša tehnoloģija, talantīgi zinātnieki un uz starptautiskiem tirgiem vērsta komanda. Tas ļaus uzņēmumam nodrošināt pārklājumu ražošanu, nepieciešamās iekārtas un to apkalpošanu sākotnēji no Latvijas, bet vēlāk arī citviet pasaulē.

     

    Papildinformācija:

    Projekta tīmekļa vietne

ES reģionālā politika: Esiet informēts!
Sociālie plašsaziņas līdzekļi